Tātad ir sestdienas rīts. Sestdienas ir manas mīlules. Tāpat kā es esmu mīlule kādam citam, kā tāda sestdiena. Darbadienas ir sieva, bet sestdienas esmu es.
Ameli seksīgā sestdiena. Konkursa stāsts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dīvaini dzīvē iznāk... Vīrieši meklē kārtīgas sievas. Tādas, kuras tīra un kārto māju, visu ko dara, cita labāk, cita sliktāk. Bet viņu mīlestība pieder citām, tām, kuras ir maigas un mežonīgas vienlaikus, skaistas, graciozas, seksīgas...
Tās sievas ir nu tā. Tā vajag. Nē, nē viņi dažreiz arī sievas ciena, un tā... Kādreiz aizbrauc kaut kur kopā, tā smuki. Paši uz to brīdi jūtas tā pareizi, ka viss kārtībā, bet, atbraucot no šiem ģimenes pasākumiem, gandrīz vai pa taisno metas pie savām mīlulēm.
Tad ir kaislīgas tikšanās, vīrietis uz to brīdi ir kā pliki elektrības vadi. Kāpēc tā ir, ka viņi baidās saistīties ar sievietēm, kuras viņus spēj piepildīt?
Tas ir paties stāsts par diviem precētiem cilvēkiem, kuri nejauši satikās darba darīšanās. Viņa sākumā tā kā mēģināja pat «atšūt» vīrieti, bet viņš ar tādu neatlaidību zvanīja, sūtīja īsziņas(un kādas vēl), ka tas sāka sildīt. Attiecības veidojās abpusējas.
Randiņi bija skatienu, smieklu, slēptas kaisles pilni, jo it kā abi ir precējušies, un tā... Bet nu velk pie tā neatļatā, ka šausmas! Situācija karst. Tad pienāk īsziņa nelaikā, tad pēc pirmā skūpsta vīrietis aizmirst saslēgt mašīnas signalizāciju, tad sieva aizdomu mākta izlasa īsto īsziņu, un iet vaļā. Jāliek pa bremzēm.
Bet, oi, kā tas sāp abām pusēm. Tad, kad tos vadus norauj, tad tik ir skaidrs, ko tas patiesībā ir nozīmējis, un tad sākās elle. Es zinu, ka tā nebija izlikšanās vai vēlme dabūt gultā, tā sieviete šim vīrietim bija mīlule, kas deva dzīvē krāsas, bet kaut kā vīrietis vienmēr uz dzīvi skatās tā reāli, praktiski un svaru kausi nosveras par labu tām darbadienām...
Ir pagājuši divi gadi, un joprojām, kad vīrietis satiek savu sestdienu, viņa acis kļūst maigas un no sarunas iznāk vien nesakarīgu vārdu savirknējums. Dīvaini vai ne?
Un ir tās Sestdienas un būs.