Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8813988t1h295b.jpg)
Imanta daudziem nepamatoti asociējas ar klasisku padomju stila mikrorajonu, kur nekāda īpašā attīstība nav gaidāma, valda pelēka vienmuļība, bet ieguldīt investīcijas nav vērts, jo maksātspējīgā publika šo rajonu cenšas atstāt. Šādas tendences aizsākumi varbūt arī bija vērojami pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē.Taču šobrīd situācija ir pilnībā mainījusies - jauni dzīvojamo namu projekti tur slejas kā sēnes pēc lietus, bet dzīvokļu cenas padomju laika daudzstāvu mājās aug, pamazām tuvojoties «prestižo» guļamrajonu - Purvciema un Pļavnieku līmenim. Samērā labas attīstības perspektīvas rajonam iezīmē arī Pilsētas attīstības plāns 2006.-2018. gadam.
Dzīvošanai atvēlētā teritorija
Izpētot, kas par Imantas tālāko likteni ir teikts un zīmēts Pilsētas attīstības plānā, pirmkārt kļūst skaidrs - pašvaldības pilsētplānotāji tur nav paredzējuši vētrainu ražošanas objektu vai biroju ēku celtniecību. Absolūti lielākā Imantas daļa ir iezīmēta kā dzīvojamās apbūves teritorija, līdzīgi kā tas ir šobrīd. Pavirši uzmetot acis nākotnes Imantas kartei, redzam, ka būtiski nav mainījies arī dabas un apdzīvojamo teritoriju īpatsvars - rajona sirdī izvietotais lielais Anniņmuižas parks paliek neskarts, nav paredzēta rajona izplešanās Kleistu mežā, daļēji neapbūvēta paliek arī pļaviņa un birztala starp Jūrmalas dzelzceļa līniju un Jūrmalas gatvi Anniņmuižas (LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes) rajonā.
Ražošanas apbūve ir paredzēta tajās teritorijās, kur tā aizsākta jau padomju laikā, un kas, stingri vērtējot, vairs nav īsti Imanta, bet robežzona starp Imantu un apkārtējiem rajoniem - teritorijā starp Kurzemes prospektu, Kleistu, Slokas un Buļļu ielu (Lāčupe), kā arī starp Kurzemes prospektu un Bolderājas dzelzceļu, kur jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem slejas «Radiotehnikas RRR» rūpnīcas korpusi.
Paredz jaunus akcentus
«Tā taču ir tā pati padomju laika Imanta,» - varētu nodomāt neuzmanīgāks Attīstības plāna pētītājs un pārmest Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem pārmērīgu vēlmi saglabāt PSRS laika arhitektūras un pilsētbūves mantojumu. Tomēr tā nu gluži nav - saskaņā ar Attīstības plānu rajonā parādās pilnīgi jauni akcenti un pieaug apbūves intensitāte.
Vietā, kur jau tagad sākušas slieties jaunā projekta «Metropolia» augstceltnes - pie Anniņmuižas bulvāra, Dammes un Kleistu ielas krustojumiem -, Attīstības plāns paredz jauna centra veidošanos ar intensīvu dzīvojamo, publisko un darījumu apbūvi. Pieļaujamais ēku augstums šajā teritorijā sasniedz 24 stāvus. Ideja līdzīga kā Attīstības plānā pieļautajiem debesskrāpjiem citos Rīgas rajonos - veidot telpisku akcentu apkārtējai teritorijai, palīdzot orientēties pilsētā.
Jauni telpiskie akcenti varētu parādīties arī starp Jūrmalas gatvi un Jūrmalas dzelzceļu Rīgas Amatniecības vidusskolas rajonā - neapbūvētas pļaviņas un mazstāvu apbūves vietā tur, iespējams, tiks uzbūvētas vairākas 10-11 stāvus augstas ēkas. Tieši tas pats «draud» arī abiem Anniņmuižas bulvāra savienojumiem ar Jūrmalas gatvi.
Attīstības plāna karte «Atļautais apbūves augstums» liecina, ka četrus stāvus augstas ēkas varētu parādīties arī pavisam negaidītās vietās uz pašas Rīgas administratīvās robežas, proti, pļaviņā starp Kurzemes prospektu un Kleistu mežu iepretim Dammes ielai, kā arī pie Slokas ielas noslēguma, tai pārejot Babītes šosejā.
Vienlaikus par savu tālāko likteni var neuztraukties plašā ģimenes māju rajona iedzīvotāji teritorijā starp Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi un Beberbeku ielu - arī turpmāk tur varēs būt tikai mazstāvu apbūve ar apstādījumiem. Kādā rītā debesskrāpis pēkšņi neizaugs arī ģimenes māju rajonā starp Jūrmalas gatvi un Jūrmalas dzelzceļu centra virzienā no LU Pedagoģijas fakultātes.
Attīstības atslēga -maģistrāles
Lai gan Imanta neatrodas tālāk no Vecrīgas kā Purvciems, par Pļavniekiem nemaz nerunājot, dzīvokļu cenas padomju laika mājās pamatā atpaliek no šo rajonu rādītājiem - tātad pieprasījums ir mazāks. Kā uzsver nekustamā īpašuma speciālisti, valda uzskats, ka dzīvot Imantā ir mazāk prestiži nekā Purvciemā vai Pļavniekos. Piemēram, šāgada oktobrī trīsistabu dzīvokļi 602. sērijas mājās Purvciemā maksāja 51000-72000 eiro, Pļavniekos - 53000-73000 eiro, bet Imantā - 49000-63000 eiro. 104. sērijas vienistabas dzīvokļu cena Purvciemā bija 41000 - 55000 eiro, Pļavniekos - 41000 - 54000 eiro, bet Imantā tikai 38000 - 45000 eiro, liecina firmas «Latio» dati.
Mazāka atpalicība samērā neskaidru iemeslu dēļ ir vērojama vienīgi lietuviešu projekta mājās - attiecīgi trīsistabu dzīvokli Purvciemā maksāja 48000 - 63000 eiro, Pļavniekos - 45000 - 62000 eiro, bet Imantā - 48000 - 57000 eiro. Turklāt cenu pieaugums lietuviešu projekta trīsistabu dzīvokļos Imantā šāgada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2004. gada trešo ceturksni bija viens no lielākajiem visos sērijveida māju dzīvokļu segmentos - tas sasniedza 46% (!).
Dzīvokļu dārdzība pašā Imantā atkarīga no atrašanās lielo tirdzniecības centru tuvumā - augstākas cenas ir mājās, kas atrodas netālu no «Maximas» un «Rimi» lielveikaliem, norāda «Latio». Te jāpiebilst, ka «Rimi» veikals atrodas tieši tajā vietā, kur Pilsētas attīstības plānā iezīmēts jaunais rajona centrs ar augstceltnēm. Savukārt «Maximas» lielveikala un «Radiotehnikas» rūpnīcas apkārtne ir vieta, kur spēcīgus iedīgļus lokāla centra izveidei saskata nekustamā īpašuma speciālisti.
Tomēr gan pilsētplānotāji, gan tirgus speciālisti ir vienisprātis - galvenais priekšnoteikums visa rajona izaugsmei ir jaunu maģistrāļu un Daugavas škērsojumu izbūve, kas Imantas iedzīvotajiem ļautu ātri un bez problēmām nokļūt centrā, kā arī attālākajos Daugavas labā krasta rajonos. Attīstības plāns tādus paredz - Imantu tieši ar centru varētu savienot Hanzas šķērsojums, kas Daugavas labajā krastā saslēgtos ar Slokas ielu. Savukārt centra apbraukšanai svarīgs būtu Ziemeļu šķērsojums un Ziemeļu maģistrāle, kuru ar Imantu savienotu Kleistu iela.
Tieši skaidrība un pārliecība, ka pārskatāmā nākotnē šie projekti tiks īstenoti, nodrošinātu nekustamā īpašuma cenu kāpumu Imantā līdz Pļavnieku un Purvciemā līmenim.
Apbūve kļūs intensīvāka
Infrastruktūras attīstība tomēr nav vienīgais faktors, kas noteiks tālāko rajona attīstību kopumā. Svarīgi ari ir, lai otiktu vienmērīga attīstība bez atsevišķu geto veida kvartālu veidošanās tālākajās vietās no topošajiem centriem. Lai kādā teritorijā ienāktu investīcijas, līdz ar to ceļot arī apkārtējo īpašumu cenas, ir nepieciešama vieta, kur tām īstenoties konkrētu projektu veidā. Tā kā Attīstības plāns paredz saglabāt visai plašas zaļās teritorijas Imantā un tai piegulošajos rajonos, plānotājiem gribot negribot nācies aizdomāties par tādu jūtīgu jautājumu kā iekškvartālu apbūve.
Atīstības plāns kopumā it kā ir vērsts uz haotiskas iekškvartālu apbūves ierobežošanu. Tomēr, ja mēs palūkojamies uz plānā ietilpstošo karti «Dabas un apstādījumu teritorijas», redzam, ka atsevišķos Imantas rajonos ir paredzēta dažāda dabas un apstādījumu teritorijas attiecība pret apbūvētajām platībām. Ģimenes māju rajonos apstādījumu teritorijas īpatsvars sasniedz 166 - 5 procentus, daudzstāvu māju rajonā Imanta-5 - 122-165 procentus, Imantā-3 un Imantā-4 - 87-121 procentu, bet centram tuvāka¬jos rajonos Imanta-2 un Imanta-1 - tikai 43-86 procentus. Šobrīd tik lielas atšķirības starp atsevišķiem Imantas lokālajiem daudzstāvu rajoniem nav vērojamas. Tas nozīmē, ka Attīstības plāna autori plānā faktiski ir paredzējuši iespēju palielināt daudzdzīvokļu māju blīvumu Imantā.
Bez atsevišķiem «debesskrāpjiem» šobrīd «tukšajās» Imantas vietās plāns paredz arī kopējo ēku augstuma pieaugumu plašās rajona teritorijās. Piemēram, Imantā-4 atļautais apbūves augstums tiek palielināts no šobrīd aktuālajiem 9 stāviem līdz 11 stāviem. Tas nozīmē, ka, renovējot padomju laika mājas, tām pēc vajadzības būs iespējams pievienot vēl pāris stāvu.
Attīstības plāns var mainīties
Jāņem vērā, ka ideja par intensīvāku mikrorajonu apbūvi, nekā to paredz Attīstības plāns un, iespējams, vēlētos redzēt mikrorajonu iedzīvotāji, šobrīd virmo gaisā visai jūtami un dzirdīgas ausis atradusi pat Rīgas domē. Oktobra sākumā Pilsētas attīstības komiteja uzdeva Pilsētas attīstības departamentam līdz gada beigām izvērtēt projekta «Otra Rīga» attīstības iespējas. Šis projekts - Rīgas Tehniskās universitātes studentu un Pilsētas attīstības departamenta speciālistu veidota grāmata ar vīziju par Rīgas daudzstāvu mikrorajonu attīstību - faktiski paredz daudz lielāka augstuma un blīvuma apbūvi nekā Attīstības plāns. Domes pārstāvji gan saka - Attīstības plāns ir jau politiski akceptēts dokuments, bet «Otra Rīga» - tikai viena no iespējamajām nākotnes vīzijām. Tomēr Pilsētas attīstības komitejas reakcija uz tās parādīšanos liek domāt, ka politisku atbalstu var gūt arī šāds attīstības modelis. Turklāt Attīstības plāns nav akmenī iecirsts - to var precizēt ar atsevišķu teritoriju detālplāniem, kā arī Attīstības plāna grozījumiem.
Ko tad projekts «Otra Rīga» piedāvā Imantai? Telpiski noslēgt un samazināt pagalmus, palielinot dzīvojamo zonu. Nesamērīgi lielos pagalmus paredzēts sadalīt divos mazākos. Ārējā Imantas lokā ieteikts plānot daudzas torņa tipa ēkas. Kvartālos gar Anniņmuižas bulvā¬ri iesaka būvēt 12-16 stāvu mājas, kuru augšstāvus varētu izmantot gan kā āra terases, gan atsevišķiem ekskluzīviem dzīvokļiem.
Imantā arī ieteikts pār plānot ielas un gājēju celiņus, kā arī ieviest jaunu elementu - ūdeni. Tas kalpotu par vadlīniju, palīdzot orientēties rajonā un vadot gājēju plūsmu noteiktā virzienā.
Pēteris Strancis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes vadītājs
«Imanta no pilsētbūvnieciskās struktūras viedokļa ir viens no Rīgas rajoniem, kas man patīk vislabāk. Tās kontūras perfekti iezīmējas pilsētas kartē un arī dabā. Jau no padomju laikiem tur ir izveidojies dzīvojamais rajons ar visai augstas apbūves tendenci, un šobrīd mēs šo tendenci esam gatavi turpināt. Pilsētas attīstības plānā pie Anniņmuižas bulvāra blakus esošajām augstceltnēm esam iezīmējuši teritoriju vēl vairākām 18-24 stāvus augstām ēkām. Ap tām varētu veidoties stiprs un attīstīts jauns lokālais centrs, kas «vilktu» sev līdzi visu rajonu.
Imantas attīstībai ir svarīgi, lai tiktu uzbūvēts Hanzas šķērsojums pāri Daugavai, jo tas ievērojami atvieglotu satiksmi uz pilsētas centru. Tāpat netiešā veidā būtisku lomu var nospēlēt arī Ziemeļu šķērsojums, plānotā Ziemeļu maģistrāle un jaunais centrs tagadējās Spilves pļavas, kas ievērojami atdzīvinātu visu Daugavas kreisā krasta ziemeļu daļu.
Investoriem gan jāņem vērā viens apstāklis - milzu platības jaunai apbūvei paša rajona ietvaros Attīstības plānā netiek atvēlētas. Zaļā zona tiek saglabāta visā tagadējā Anniņmuižas parka teritorijā, mazstāvu apbūve - plašajā rajonā starp Beberbeķu ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi utt.«
Andris Ameriks, Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas komitejas priekšsēdētājs
«Manuprāt, tas ir viens no Rīgas dzīvojamajiem rajoniem, kur iespējama ļoti veiksmīga attīstība. Faktiski tā jau ir sākusies - šobrīd tur top vairākas ļoti modernas un ekskluzīvas augstceltnes, paplašinās tirdzniecības centri. Pilsētas attīstības plānā ir skaidri iezīmēta teritorija, kur veidosies jaunais Imantas centrs - tai tieši blakus ir Anniņmuižas sporta centrs, parks ar sporta un atpūtas iespējām.
Rajona iekšienē ir labi attīstīta infrastruktūra, platas ielas. Garām Imantai ved dzelzceļa līnija, bet pašā rajonā - tramvajs. Līdz ar Ziemeļu un Hanzas šķērsojumu izbūvi uzlabosies arī satiksme ar centru un citiem Rīgas rajoniem. Līdz ar to es prognozēju, ka nākotnē Imanta un Purvciems būs divi ekskluzīvie augstceltņu dzīvojamie rajoni Rīgā, kur dzīvot skaitīsies pietiekami prestiži.«
Edgars Šīns, Nekustamo īpašumu vērtētāju asociācijas vadītājs, SlA'latio» prezidents
«Zemes un dzīvokļu cenas Imantā šobrīd atpaliek no teritorijām Daugavas labajā krastā līdzīgā attālumā no centra. Tomēr rajons no attīstības viedokļa ne tuvu nav «norakstāms». Strauja attīstība tur varētu sākties līdz ar jauno Daugavas šķērsojumu izbūvi. Jo, kur šobrīd ir galvenā problēma, - centrs it kā ir tuvu, bet cilvēkiem katru rītu divdesmit minūtes ir jāziedo, lai šķērsotu tiltu. Rajona attīstībai svarīgi, tiks vai netiks atļauta apbūve iekšpagalmos, jo citādi īpaši daudz vietu, kur būvēties, tur nav.
Kopumā es varu prognozēt, ka prestiža ziņā rajons turpinās atpalikt no Purvciema vai Teikas līdz pat brīdim, kamēr nebūs uzbūvētas jaunās maģistrāles. Tas pats attiecas arī uz cenām. Mazāk tas gan skars jauno dārgo projektu segmentu, jo tajā būtisku lomu spēlē vide - tuvums dabai, attālums no rūpnieciskajiem rajoniem utt. Taču vidējo un zemāko cenu segmentā būtiskas izmaiņas gaidāmas tikai līdz ar infrastruktūras attīstību.
Šobrīd pateikt, vai rajons kopumā ar laiku kļūs prestižāks un ekskluzīvāks, vai arī pamazām nolaidīsies, «bomziskosies», ir ļoti grūti. Visticamāk, ka dažādās Imantas daļās ir iespējams gan viens, gan otrs scenārijs - jāskatās, kurā vietā kāda tendence vērojama jau šobrīd.«
Zane Kalinka, arhitektu biroja «Kubs"vadītāja
«Imantas kā rajona tālākai attīstībai noteikti nepieciešams izstrādāt visas teritorijas labiekārtošanas plānu. Nesakoptie ēku pagalmi, dažādu mazo objektu - bērnu rotaļlaukumu u.t.t. trūkums šobrīd rajona prestižu velk uz leju. Tomēr diezin vai bez aktīvas pašvaldības līdzdalības, ieskaitot daļēju projektu finansēšanu, tur kaut kas būtiski mainīsies.
Šis rajons tomēr jau šobrīd, manuprāt, ir viens no labākajiem dzīvošanai Rīgā. Apkārt tam ir mežs, tuvumā Jūrmala, ir salīdzinoši laba satiksme.
Manuprāt, no pilsētbūvniecības viedokļa loti profesionāli rajons izskatās arī Attīstības plānā. Tiek ievērots princips - rajona centrā ir augstākās celtnes, bet, virzoties uz perifēriju, stāvu skaits pamazām samazinās. Jāpiebilst, ka mūsu biroja projektētās «Metropolia» augstceltnes tajā vietā bija paredzētas jau padomju laikā. Līdz ar to jaunais rajona centrs tiek veidots pēc klasiskajiem pilsētbūves principiem - ar augstceltnēm kā akcenta vietām.»
Rolands Pētersons