Krāsu improvizācijas

Biokrāsas

Iekštelpu krāsošana parasti saistīta ar specifiskām smakām un izgarojumiem, kas nebūt nebeidzas līdz ar darbu pabeigšanu, jo uz mums turpina iedarboties veselībai un videi nedraudzīgu ķīmisko savienojumu un sintētisko vielu kokteilis. Mūsdienās arvien aktuālāka kļūst zaļā domāšana un rīcība. Tādēļ tos, kuriem rūp veidot savu mājokli vai viesu namu no maksimāli dabiskiem materiāliem, ieinteresēs ziņa, ka tapetēm no dabiskajām izejvielām pievienojušās arī sienas krāsas un apmetums. Ar šiem produktiem, ko ražo vācu firma «Livos» un kas pieejami arī Latvijā, praktiskā seminārā – darbnīcā iepazinās iekšējās apdares speciālisti, interjeristi, krāsotāji un žurnālisti.

Semināra dalībnieki mācījās strādāt ar biokrāsām, tepēm, augu un minerālu krāsu pigmentiem, kā arī iepazīt māla apmetumu un krāsu izmantošanu sienu apdarē un interjerā. Abas semināra dienas aizritēja nemanot, darbojoties tikai ar ekoloģiski tīriem materiāliem, procesu nenomāca krāsu dvinga vai galvassāpes, toties katrs dalībnieks iekarsa īstā jaunrades priekā. To rosināja gan jauno materiālu iepazīšana, gan mazāk izplatītu krāsošanas tehnoloģiju apguve.

Dekoratīvais krāsojums

Ir jau pārāk aprasts ar vienkrāsainajām, visbiežāk baltajām vai viegli tonētajām sienām. Arī šī mode ir pārejoša, un monohromās vienmuļības kliedēšanai vai nu der atcerēties labi aizmirstus paņēmienus, vai ielāgot jaunas krāsošanas iespējas.

Darbarīku klāstā nebija rullīšu, bet gan otas, dabiskie sūkļi un tepes lāpstiņas, kuras semināra dalībnieki lika lietā, ar biomateriāliem apstrādājot gludas un nedaudz grubuļainas ģipškartona planšetes. Gludas virsmas, pat krāsojot vienā tonī, var padarīt interesantākas, ja otu velk nevis horizontāli vai vertikāli, bet gan, veidojot astoņnieku vai punktējumu, taču lielāks efekts panākams, krāsojot ar otu grubuļainas virsmas. Labāk klausa stingri pie kāta pamatnes turēta ota. Veidojas reljefs un mākoņaina faktūra, kas vienkrāsainu sienu padara dzīvāku. Līdzīgu efektu var iegūt ar struktūrveidojošu krāsu, kurai pievienotie marmora milti gludai sienai piešķir graudainību.

Dažādās tehnikas

Interesantas iespējas paver krāsošana ar špakteļlāpstiņu, izmantojot masu, kurai piejaukti krāsu pigmenti. Šādi var nokrāsot jebkuru pamatni (betonu, ķieģeļus, apmetumu, ģipškartonu), tikai ne koku, kā arī pirms tam nogruntētu skaidu plāksni. Vispirms plakni plānā kārtiņā noklāj ar balto špakteli, kas žūst apmēram pusstundu. Otrajai kārtai izmanto bezkrāsainu, kurai piejaukts pigments. Ja paredzēts vairāku toņu krāsojums, sāk ar tumšāko, pakāpeniski pārejot uz gaišākiem toņiem. Krāsošanu ar lāpstiņu var salīdzināt ar gleznošanu, jo līdz ar tonējuma izvēli vienlīdz svarīgs ir triepiens, ko var variēt līdz bezgalībai atkarībā no tā, kādu efektu vēlams panākt.

Apdares speciālistu vidē šo paņēmienu pazīst arī kā lazūrtehniku.

Galarezultātu var dažādot, izvēloties pēdējo pārklājumu. Ja gribas saglabāt košumu, ieteicams lietot bezkrāsaino špakteli, bet ar plānu balto kārtiņu panākams mākoņainas retušas iespaids. Semināra dalībnieku vidū bija arī daiļkrāsotāji, un viņu rokās lāpstiņa kustējās virtuozi, atklājot daždažādas raksta un krāstoņu iespējas. Saprotams, ka šāds darbs maksā vairāk, arī vairākkārtējais krāsojums prasa lielāku materiālu patēriņu, taču tehnika ir ļoti rosinoša.

Aptaujātie profesionāļi atzina, ka viena kvadrātmetra nokrāsošana šajā tehnikā prasa vismaz stundu. Tikmēr interjera speciālisti uzsvēra, ka lazūrveida krāsojums, jo īpaši ar dabiskajām krāsām, piemērots nelielām, intīmām telpām, piemēram, guļamistabā, turklāt šādi var izveidot tikai vienu telpas sienu. Špakteles krāsojums nav domāts virsmām, kur iespējama saskarsme ar ūdeni.

Ne mazāk aizraujošs un radošs ir darbs ar sūkli, kas atstāj savas faktūras nospiedumus uz baltās pamatkrāsas. Svarīgi nepazaudēt balto pamatu, lai, krāsojot tālāk, būtu redzama katra kārta un nezustu caurspīdīgums. Arī ar sūkli var panākt rakstu un toņu daudzveidību, bet atšķirībā no špakteļtehnikas krāsot sāk ar gaišāko toni. Lai gan seminārā strādāja ar saistvielu uz ūdens un bišu vaska bāzes, izmantotā krāsa būtībā ir ūdens emulsija, kurai piejaukts attiecīgs pigments, tādēļ to var mazgāt. Sūkļa lietošana krāsošanā atgādināja kādreiz plaši izmantotās lupatiņas, ar kurām veidoja rakstus uz eļļas krāsas pamatnes.

Māla apdare

Semināra dalībniekiem atklājums bija apdares materiāli no māla, un praksē varēja pārliecināties par šī dabiskā materiāla piemērotību iekštelpu apdarei. Izmēģināts tika gan māla apmetums, gan māla krāsas, turklāt abiem izstrādājumiem iespējams piejaukt arī krāsu pigmentus. Māla apmetumam raksturīga viegli smilšaina virsma. Tas ir skaists pats par sevi un pieejams dažādos toņos.

Pēc iedvesmojošām improvizācijām ar eļļas, ūdens emulsijas un tepes krāsām bija prieks izbaudīt māla toņu dabisko un nomierinošo skaistumu. Māla krāsa dod gludu toni uz apmetuma, betona, ģipškartona. Pirms uzklāšanas stipri uzsūcošām virsmām tās vēlams nogruntēt ar īpašu māla grunti. Krāsot var dažādās tehnikās.

Mēdz teikt – katrai precei ir savs pircējs. Tas attiecināms arī uz jaunajiem ekoloģiski tīrajiem iekšējās apdares materiāliem, kas, tāpat kā citi veselībai draudzīgi izstrādājumi, ir dārgāki par ierindas produkciju. Galvenais, ka pastāv izvēle – par labu veselīgai dzīvei vai atbilstoši maciņa iespējām. Turklāt praktiski un ar radošu garu apveltīti cilvēki atrod savus risinājumus, kā vēlamo apvienot ar iespējamo.