Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
”Jūsu korim piemīt īpaša skaņas kvalitāte, intonācija un dinamika,” tā Latvijas Radio kori raksturo britu komponists Gevins Braiarss. Savukārt latviešu komponisti dēvē to par savu darbu līdzautoru. Šonedēļ Radio koris svin savu 65. dzimšanas dienu. Dzimšanas dienas koncerts izskanēja otrdien, šodien nelielas svinības ar sižetu un sarunu tiešraidē starpniecību televīzijā.
Raidījuma studijas viesi būs diriģents Sigvards Kļava un dziedātāja Kristīne Ērenštreite.
Raidījums 100 g kultūras Latvijas TV1 ēterā pulksten 18. 30.
Ta Simta Dzeesma
9. decembrī pulksten 19 Rīgas Sv. Pētera baznīcā notiks diriģenta Māra Kupča ierosināts Kurzemes hercoga galma kapelmeistara Johana Ādama Hillera 1789. gadā komponētās kantātes Ta Simta Dzeesma atskaņojums. Koncertā piedalīsies Latvijas Mūzikas akadēmijas baroka orķestris, kamerkoris Ave Sol un solisti. Programmā līdzās Hilleram – Hendeļa, Bekera, Kvanca un Bendas mūzika. Koncerta programma tiks atskaņota uz baroka instrumentiem.
Johana Ādama Hillera (1728–1804) kantāti Ta Simta Dzeesma (100. psalms) Māris Kupčs atrada Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā gadsimtus nekustinātu un nevainojamā kvalitātē saglabājušos.
Tā kā Hillers 1780. gados sekmīgi kalpoja Kurzemes hercoga galmā Jelgavā par kapelmeistaru, varam viņu pilnvērtīgi uzskatīt par Latvijas komponistu, jo vairāk tādēļ, ka pēc kantātes barokālajām ievadtaktīm ir tik dīvaini negaidīti un vienlaikus patīkami sadzirdēt dziedājumu latviešu valodā. Hillera kantātes fragmenti Māra Kupča lasījumā jau skanējuši gan Rīgā, gan Ugālē, bet šī būs pirmā reize, kad kantāte skanēs uz baroka instrumentiem: spēlēs Māra Kupča izveidotais un vadītais Latvijas Mūzikas akadēmijas baroka orķestris, kā arī solisti Lāsma Meldere un Agnese Kanniņa–Liepiņa (vijoles), Kristīne Stumbure (traversflauta), Ainārs Paukšēns (baroka čells), Andris Arnicāns (baroka fagots). Solo dziedās Ilze Paegle un Baiba Berķe. Atskaņojuma vadītājs pie klavesīna – Māris Kupčs.
Vēl koncerta programmā diriģents iekļāvis Georga Frīdriha Hendeļa, Dītriha Bekera (1623–1679), Sansusī pils flautista Johana Joahima Kvanca (1697–1773) un dziesmuspēļu (Singspiel) žanra radītāja Georga Antona Bendas (1722–1795) mūzika.
Līgava bez pura
9. decembrī pulksten 19 Latvijas Nacionāla teātra Lielajā zālē Aleksandra Ostrovska lugas Līgava bez pūra iestudējuma pirmizrāde Indras Rogas režijā.
Lugas pamatā ir nejauši laikrakstā izlasītā kriminālziņa par to, ka kādā Krievijas guberņā vīrs aiz greizsirdības nogalinājis savu jauno sievu. Lietu izskatot, tiek atklāts, ka notikumā ir iesaistīts arī kāds vietējais bagātnieks, kuram jaunu sieviešu pavešana ir sava veida hobijs.
Galvenajā - Larisas lomā teātra jaunā aktrise Līga Vītiņa, kura pēc Liepājas kursa beigšanas pārliecinoši ieņem savu vietu Nacionālā teātra aktieru ansamblī un kura jaunatnes auditorijai ir pazīstama pēc vairākiem neatkarīgā teātra projektiem.
Liktenīgā Paratova lomā teātra vadošais aktieris Normunds Laizāns, kas pērn Indros Rogas režijā nospēlēja Krogstadtu Norā, bet šosezon atraktīvi spēlē temperamentīgo Nariškinu Minhauzena precībās. Nacionālā teātra skatītājiem liels notikums būs tas, ka pēc desmit gadu pārtraukuma kā aktieris uz skatuves atgriežas teātra pašreizējais galvenais režisors Edmunds Freibergs, kas spēlēs Knurovu. Lomu, ko iepriekšējā šīs lugas iestudējumā spēlējis toreizējais šī teātra galvenais režisors Alfrēds Amtmanis-Briedītis. Tādējādi Knurova loma kļūst par tādu kā tradīciju, kā parādīt, ka Nacionālais teātris ir spožu aktieru teātris. Vēl izrādē piedālas aktieri Ilze Rudolfa, Astrīda Kairiša, Uldis Anže, Mārcis Maņjakovs un Mārtiņs Brūveris. Iestudējumā piedalās arī čigānu ansamblis Šerad.
Mēģinājumu procesā viss radošais kolektīvs izbaudīja gan romanču vakara smeldzīgo noskaņu, gan īstas kaujas pistoles smagumu un šaušanas asās izjūtas Ādažu vaļējā poligonā.
Melnbaltais un krāsainais
Rīgas Porcelāna muzejā līdz decembra beigām apskatāma izstāde Melnbaltais un krāsainais, kuras ekspozīciju veido Daces Grigorjevas un Māras Mazbires darbi
Izstāde ir eksperiments, jo, lai arī abas mākslinieces ir diezgan ilgi strādājušas kopā un realizējušas dažādus projektus, šī ir pirmā viņu kopējā izstāde. Dace Grigorjeva savā radošās intereses lokā ir tvērusi melnbalto krāsu pasauli, savukārt Mārai Mazirbei tuvākas ir krāsas.
D. Grigorjevas darbos jau izstrādes posmā par svarīgāko kļūst kompozīcija, melnā un baltā, laukumu un līniju attiecības. Šai brīdī ideja un cilvēku figūras ir pakārtots elements. Šī gada darbos pirmo reizi māksliniece ir mēģinājusi ieskicēt arī arhitektūru - tā ir Venēcija, kuras šarms apbur. M. Mazbires darbos dominē laiks un tā ietekme uz mums. Smilšu pulksteņi, laika mēri, kustība dabā, ierobežojums telpā - viss, ar ko mēs konkrētā mirklī saskaramies.
Latvijā koncertēs pianiste Mūza Rubackīte
10. decembrī Melngalvju namā un 11.decembrī Siguldas koncertzālē Baltais flīģelis koncertēs lietuviešu pianiste Mūza Rubackīte, kura patlaban dzīvo Francijā. Pianiste koncertē ar Tulūzas, Bretaņas, Parīzes, Overņas orķestriem, kā arī ar Šveices mūziķiem.
Pianiste Mūza Rubackīte dzimusi Lietuvā un debitējusi jau septiņu gadu vecumā. Kritiķi apber viņu ar jūsmīgiem epitetiem un ierindo mūsdienu izcilāko Lista mūzikas interpretu vidū. Rubackītes repertuārā ir vairāk nekā 30 soloprogrammu un 40 klavierkoncerti.
Koncertos Rubackīte atskaņos Dmitrija Šostakoviča Prelūdiju un fūgu nr.24 re minorā, Volfganga Amadeja Mocarta Fantāziju do minorā, K.457, Ludviga van Bēthovena 32 variācijas do minorā un Franča Lista skaņdarbus no cikla Klejojumu gadi.
Simfoniskās mūzikas gads izskan11.decembrī pulksten 18 Latvijas Nacionālajā operā notiks Latviešu simfoniskās mūzikas gada Noslēguma koncerts. Muzicēs visi Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri – Latvijas Nacionālais simfoniskais, Latvijas Nacionālas operas un Liepājas simfoniskais orķestris, kā arī diriģenti Imants Resnis, Aleksandrs Viļumanis, Normunds Šnē, Normunds Vaicis un Gints Glinka, kā arī solisti - Elīna Bērtiņa (klavieres), Ints Dālderis (klarnete), Kristīne Blaumane (čells), Vestards Šimkus un Sergejs Osokins (klavieres).
Latviešu simfoniskās mūzikas gada 2005 spilgtākie akcenti bija: LNSO koncertu cikls Komponists un viņa domubiedri, kurā tika portretēti mūsdienu simfoniski Juris Karlsons, Pēteris Vasks, Arturs Maskats un Romualds Kalsons, Latviešu laikmetīgās simfoniskās mūzikas katalogs un brošūru sērijas Ceļvedis simfonisko koncertu klausītājiem izdošana, Latvijas Radio Klasika veidotie raidījumi Latviešu simfoniskā pavārgramata, simfonisko partitūru sakārtošana un datorizēšana, latviešu simfoniskās mūzikas gada dubultkompaktdiska izveidošana un izdošana, zinātniskā konference Latviešu simfoniskās mūzikas ceļš 1880 -2005, kā arī daudzi koncerti.
Noslēguma koncerta trijās daļās izskanēs latviešu simfoniskās mūzikas pērles - Andreja Jurjāna Simfonisks allegro, Ādolfa Ābeles Vīzija, Marģera Zariņa svīta klavierēm un orķestrim Grieķu vāzes, Emīla Dārziņa Melanholiskais valsis, Jāņa Ivanova Koncerts čellam ar orķestri, Romualda Kalsona Kāzu dziesmas, Pētera Vaska Vēstījums lielam stīgu orķestrim, divām klavierēm un sitaminstrumentiem un Artura Maskata Tango.
Mans sapnis ir un paliek teātris
11. decembrī, Dailes teātrī notiks aktiera, režisora un pedagoga Arnolda Liniņa 75. dzimšanas dienas pasākums Mans sapnis ir un paliek teātris. A.Liniņa dzimšanas dienas sarīkojumu veido režisors Valdis Liepiņš kopā ar scenārija autoru Jāni Siliņu, konsultanti Ainu Matīsu, teātra muzikālās daļas vadītāju Juri Vaivodu un scenogrāfu Andri Freibergu. Šajā vakarā būs unikāla iespēja redzēt vēsturiskus video materiālus, kas atsauks atmiņā gan A. Liniņa lomas teātrī, kino un TV, gan režisora veidotos iestudējumus. Būs skatāmi vēsturiski kadri no kinohronikām, sarunas ar A. Liniņu, ierakstu fragmenti no mēģinājumiem. Līdzās video materiāliem skanēs dziesmas no A. Liniņa iestudētajām izrādēm un arī paša savulaik aktīvi dziedošā aktiera A. Liniņa repertuāra. Būs skatāmi fragmenti no izrādēm – tostarp skatītājiem tiks atsaukti atmiņā arī leģendārie Jāzepa un Branda monologi.
Sarīkojumā Mans sapnis ir un paliek teātris piedalīsies aktieri Olga Dreģe, Mirdza Martinsone, Katrīne Pasternaka, Jānis Paukštello, Harijs Spanovskis, Varis Vētra, Andris Bērziņš, Andris Morkāns, Juris Frinbergs, Juris Strenga un Valdis Liepiņš. Dziedās kamerkoris Ave Sol, bet spēlēs instrumentālā grupa Jura Vaivoda vadībā.
Eduarda Smiļģa radītajam Dailes teātrim šogad aprit 85 gadi. Savukārt vienam no šī teātra spilgtākajiem veidotājiem Arnoldam Liniņam – 75. gadskārta. Arnolds Liniņš (1930-1998) bija ievērojams teātra režisors, aktieris, skatuves mākslas pedagogs, Dailes teātra galvenais režisors no 1971.gada līdz 1987.gadam. Viņa vadībā tika izaudzinātas Dailes teātra 5., 6. un 7. studijas, arī vairākas Tautas kinoaktieru studijas paaudzes. Dailes teātrī 70. un 80. gados viņš iestudējis neaizmirstamas un profesionāli augstvērtīgas izrādesViljama Šekspīra Ričards III, Rūdolfa Blaumaņa Īsa pamācība mīlēšanā, Andreja Dripes Pēdējā barjera, Henrija Ibsena Brands, Ferdinanda Bruknera Elizabete – Anglijas karaliene, Raiņa Jāzeps un viņa brāļi, Antona Čehova Kaija, Pjēra Korneija Sids.