/nginx/o/2018/07/12/8814957t1h07c5.jpg)
Smieklīga ziņa — Valsts ieņēmumu dienests sācis pastiprināti pārbaudīt to valsts amatpersonu deklarācijas, kurās uzrādīti lieli skaidrās naudas uzkrājumi; esot jau sastādīts no 50 līdz 100 tūkstošiem latu skaidrās naudas uzkrājumus deklarējušu 100 amatpersonu saraksts. Smieklīga tāpēc, ka septembrī VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns pieņēma darbā par dienesta Zemgales reģionālās iestādes vadītāju Andri Zāli, kas savā deklarācijā uzradīja 355 000 latu skaidrās naudas uzkrājumu un vēl 227 000 latu aizdevumu. Tobrīd Jakānam tas nešķita aizdomīgi, tieši otrādi — VID vadītājs bilda, ka viņam šķistu «neloģiski», ja Zālem šādu uzkrājumu nebūtu. Ar tādu baļķi acī nu kasīsies gar citu skabargām?
Tiesa, VID 31. oktobrī sāka dienesta pārbaudi par Zāles amatpersonas deklarācijā uzrādītajiem uzkrājumiem, īpašumiem un arī dzīvokļa pirkuma darījumu, par kuru, iespējams, nav maksāta valsts nodeva pilnā apmērā (par ko valsts galvenais nodokļu iekasētājs pat slavēja Zāli kā «zinošu cilvēku», pamācīja citus, kā var sadalīt īpašumus, lai jāmaksā mazāka nodeva, un nešaubījās, ka visi rīkotos tāpat kā Zāle). Taču šo pārbaudi, ko Jakāns solīja veikt «maksimāli ātri» — nedēļas laikā — nu plānots pabeigt līdz nākamā gada 10. janvārim. Daudz naskāks gan Jakāns, gan arī Zāle ir uz sūdzēšanos par plašsaziņas līdzekļiem, kuri ziņo par šo VID amatpersonu skandalozi cinisko tiesiskā nihilisma demonstrējumu.
Jakāns prasa Latvijas televīzijai atsaukt viņa «godu un cieņu aizskarošas ziņas», bet prokuratūrai — vērtēt, vai LTV žurnālisti nav rīkojušies prettiesiski, lai celtu neslavu VID un aizskartu tā amatpersonu (acīmredzot Jakāna un Zāles) godu un cieņu. Savukārt Zāle pagājušonedēļ rakstītajā vēstulē prasa Dienai «pārtraukt manis nomelnošanas kampaņu» un atsaukt «ziņu», ka viņam ir «milzīgi» skaidras naudas uzkrājumi.
Veselu nedēļu pēc tam, kad presē parādījās ziņas par Zāles deklarētajiem 355 tūkstošiem skaidrā naudā, ne viņš pats, ne Jakāns šo summu neapstrīdēja; Zāle pat skaidroja, ka «tas ir vairāku gadu garumā gan ģimenē, gan biznesā veidots kapitāluzkrājums». Tad piepeši VID interneta datu bāzē parādījās «kļūdas labojums» — ka Zāle pārrakstījies un norādījis lieku nulli, pareizi jābūt — 35 500 latu. Taču arī pēc tam viņa advokāts apgalvoja, ka Zāle «summu 355 000 aprēķinājis, ņemot vērā iespējamos ienākumus, ko iegūs, pārdodot savus īpašumus, ceļoties cenām».
Arī vēstulē «Dienai» Zāle apgalvo, ka «kļūdas» viņa deklarācijā radušās nevis paša vainas dēļ, bet gan VID «darbiniekiem apzināti nepareizi ievadot par mani informāciju datu bāzē», taču uzreiz turpina, ka «esmu neapzināti kļūdījies par vienu ciparu, uzrādot uzkrājumus». Tomēr visvairāk Zāli «nomelnojis» avīzē rakstītais, ka viņam ir «milzīgi» uzkrājumi.
«Vārds «milzīgs» nozīmē vairāk par «ļoti daudz». Naudas summa Ls 35 000 nekādā veidā nevar būt «milzīga», pat ne «ļoti daudz»,» valsts amatpersona Zāle skaidro laikrakstam un prasa nekavējoties atsaukt šo «informāciju», kas «neatbilst faktiem».
35 tūkstoši droši vien ir niecīga summa gan apzināti neapzinātajam uzkrājējam Zālem, gan arī Jakānam, kam pat 355 tūkstoši skaidrā naudā šķita «loģiski». «Loģiski» droši vien beigsies arī VID pārbaude par Zāles deklarāciju — ka viss ir kārtībā. Un droši vien būtu smieklīgi cerēt, ka šie finanšu ministra Oskara Spurdziņa (TP) un premjerministra Aigara Kalvīša (TP) lolotie āži par dārzniekiem, kas Latvijas sabiedrību laikam uzskata par muļķu pūli, atradīs nelikumības citu amatpersonu deklarācijās.