Krācējam veca pastala nepalīdzēs

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: EPA-AFI

Ko darīt ar cilvēku, kurš naktī krāc un neļauj tev gulēt? Var, protams, viņu uzskatīt par lopu slakteri, rūcienu starplaikos atbalstīt ar ģitāras blūzu vai, kā iesaka mūsu pašu sentēvu ticējums, zvetēt ar vecu pastalu, kamēr savdabīgais terors pārgājis. Tomēr diezin vai tas līdzēs: krākšana ziņo par dažādām veselības problēmām un draudiem ar šādu kaiti pat nomirt, tāpēc ar krācējiem lielākoties spēj cīnīties tikai mediķi.

Sabeidz sirdi un garastāvokli

«Ja cilvēks miegā krāc, viņa elpošanas ceļi kādā vietā ir sašaurināti, tāpēc tiek apgrūtināta elpošana. Krākšana nav tikai troksnis, kas traucē pilnvērtīgu miegu, bet gan nopietnas slimības — obstruktīvas miega apnojas — viens no atpazīstamākajiem simptomiem,» skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Anestezioloģijas nodaļas un Miega laboratorijas vadītājs ārsts Juris Svaža. Viņš uzsver, ka krākšana var radīt nopietnus sirds, asinsvadu un nervu sistēmas darbības traucējumus, ko izraisa samazināta gaisa pieplūde plaušās un skābekļa nepietiekamība visam organismam. Tiek lēsts, ka ar krākšanas kaiti mēģina sadzīvot četri procenti vīriešu un divi procenti sieviešu.

Cilvēks miegā pavada gandrīz trešdaļu savas dzīves, tālab svarīgi, lai miegs būtu pilnvērtīgs un dotu iespēju no rīta pamosties spirgtam un labā omā. Taču krācējiem, lai arī viņi paši to visbiežāk neapzinās, laba pašsajūta iet secen tieši nekvalitatīvā miega dēļ, un viņi spiesti dzīvot pastāvīgā miegainībā, nomāktībā un pat depresijā. Kaut arī kāda aizmigšanu un krākšanu, piemēram, sapulcēs, kolēģiem labpatīk uztvert kā joku, patiesībā tas ir signāls, ka gulētajam nepieciešama mediķa palīdzība un nopietna ārstēšana.

Avarē 10 reižu biežāk

Sirgstot ar obstruktīvo miega apnoju, cilvēks miegā uz brīdi pārstāj elpot un, cīnoties pēc gaisa, pamostas. «Nosprostoto elpvadu dēļ krācēja diafragma cilājas, viņš mēģina ievilkt elpu, bet nesanāk. Šāda pauze var ilgt pat 40 sekundes, un tas ievērojami pazemina skābekļa daudzumu asinīs: normāli skābekļa daudzums ir 90 procenti, bet šādiem cilvēkiem — tikai 65 procenti. Cīniņš pēc elpas beidzas ar pamošanos un normāla miega saraustīšanu. Tā var notikt pat simtiem reižu vienas nakts laikā. Sirdij jāstrādā pastiprināti, un pēc vairākiem gadiem jūtamas arī sekas: palielināts asinsspiediens un sirds ritma traucējumi. Bieži ģimenes ārsts cīnās ar virkni sekām, bet pats cēlonis — krākšana — tā arī paliek nelikvidēts,» skaidro ārsts, piebilstot, ka ar miega apnoju nereti tiek saistīta arī nāve: draud nosmakšana miegā vai uzmanības trūkuma dēļ nonākšana riskantās situācijās. Piemēram, miegainie apnojas slimnieki mēdz 10 reižu biežāk ciest satiksmes negadījumos, tālab Zviedrijā šiem slimniekiem nav atļauts vadīt automašīnu. Turpretī Latvijā reti kurš krācējs apzinās, ka viņam būtu nepieciešama palīdzība. Miega laboratorijas vadītājs atceras, ka nesen viņam zvanījusi kāda krācēja dzīvesbiedre, atzīstot, ka vīrs nevar atrast laiku, lai atbrauktu pie ārsta, jo strādā par autobusa šoferi, kurš uz skolu ved bērnus...

Nakšņo kabinetā

Elpvadu sašaurinājumam var būt dažādi cēloņi. Viens no tiem — aptaukošanās. Vīriešiem, kam kakla apkārtmērs ir virs 42 centimetriem, ir lielāks risks saslimt ar miega apnoju, jo tauki nogulsnējas ap elpošanas ceļiem. Tāpat elpceļus ietekmē palielinātas mandeles, mīkstās aukslējas, mēles vai žokļa kaulu izvietojuma īpatnības. Jāievēro, ka guļot muskuļu tonuss pazeminās, ķermenis atslābst un sašaurinātās vietas liek par sevi manīt. Muskuļu tonusu pazemina arī alkohols, tāpēc bieži krākšana ir iereibušu cilvēku sabiedrotā.

Lai noskaidrotu, kas ir īstais krākšanas cēlonis, mūsdienās tiek veikta polisomnogrāfija — metode, ar kuras palīdzību nosaka, kas ar pacientu notiek naktī. Šim nolūkam nepieciešams ierasties Miega laboratorijā un tur pārnakšņot gluži kā viesnīcā (pagaidām tas maksā 85 latus no paša pacienta kabatas). Vienīgā atšķirība no viesnīcas — kabinetā pie ķermeņa tiks pieslēgti vairāki elektrodi, kuri monitorā, kas atrodas mediķa kabinetā, fiksēs elpošanas sistēmā notiekošo un ļaus izdarīt secinājumus.

Visbiežāk ārstēšanā nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās — piemēram, mīksto aukslēju samazināšana, žokļu, mēles vai deguna sieniņu korekcija, trahoestomija. Atsevišķos gadījumos nepieciešams samazināt ķermeņa svaru, izmantot īpašu spiediena aparātu vai kontrolēt ķermeņa stāvokli miegā, stāsta mutes, sejas un žokļu plastikas ķirurgs, profesors Andrejs Skaģers. Latvijā patlaban darbojas divi Miega kabineti, un tie atrodas Rīgā: Stomatoloģijas institūtā un «Veselības centrā 4».

Vai viņiem krākšana sagādājusi problēmas?

Arnis Kursītis, Latvijas Mūzikas kanāla direktors:

— Bieži braucu uz laukiem pie sava vectēva, kurš diezgan spēcīgi krāc. Reiz, nevarēdams gulēt, paņēmu ģitāru un sāku piespēlēt viņa krākšanas ritmam. Izrādījās, ka sanāca baigi elegantais blūzs ar labu solo krākšanas pauzītēs. Žēl, ka toreiz nebija iespēju ierakstīt, būtu sanācis labs skaņdarbs.

Velta Puriņa, Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciāliste:

— Pirmo reizi mūžā (5. klasē), izdzirdot cilvēku, kurš krāc, biju šausmīgi pārbijusies. Gadījās nakšņot pie savas tantes Pilsrundālē, kur vienlaikus tika svinēta tantes dzimšanas diena un notika liela kolhoza balle. Pēc svinībām vairāki cilvēki palika nakšņot mūsu mājā. Pēkšņi naktī atmodos no murgiem, kuros man pakaļ dzinās briesmonis, un izdzirdēju, ka patiešām viens šausmīgi rūc. Izmisīgi saucu tanti, kura paskaidroja: tur nekā nav, tikai Roberts krāc! Tas bija viens no tiem vīriem, kurš kolhozā staigāja ar lielu āmuru, mušīdams lopiņus. Tāpēc no tā laika iedomājos, ka krācēji ir ļoti slikti cilvēki, kas dara pāri lopiņiem, un no Roberta vienmēr turējos pa gabalu.

Inta Fogele, aģentūras «Mis Latvija» direktore:

— Man šķiet, ka arī pati esmu no krācējām. Par to pārliecinājos, kad gulēju slimnīcā ar vairogdziedzera problēmām. Kādas divas diennaktis atrados palātā, kurā gulēja ļoti daudz sieviešu. Tā nu viņas visas pēc kārtas nāca man klāt un mani bakstīja, jo es, kā izrādījās, traucēju viņām gulēt. Kad guļu embrija pozā uz sāniem, viss ir kārtībā, bet uz muguras gulēt nav iespējams. Tās naktis atceros kā briesmīgu murgu, jo mocīja gan vainas apziņa, gan miegs nāca.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu