Pavasaris uz durvju sliekšņa, profesors arī. Uzala pārāk daudz strādāja, viņu attiecības bija mainījušās. Doktora disertācija pirmajā vietā, draudzība otrajā. Agrāk sarunas par dzīvi un mākslu, tagad aizvien biežāk pārmetumi, izsmiekls par viņa novecošanu.
Nelabo gan nevajag kārdināt, Daugulis nodomāja, pie Āgenskalna tirgus ieraugot gaišmataino, Džeimsam Dīnam līdzīgo puisi no trešā kursa. Jutekliska mute un meitenīgas acis. Uzalam vajadzētu būt priecīgākam, bez pajumtes un graša kabatā, kur viņš būtu licies, visur aicināts un izraidīts, bez Dauguļa nonāktu sliktās rokās, cik aktieru dzejnieku netika pabaroti un izguldīti profesora mājās; un tad vēl šī nežēlība gultā, īsts grūdmūs—velcjūs; it kā Daugulis būtu tikai maksts kādam pielādētam ierocim.»
Tā prāto profesors Daugulis braucot ar tramvaju mājās, kur viņu gaida vai arī negaida draugs Uzala, Egīla Ventera romānā «Āgenskalns», ko 2004. gada klajā laidis apgāds «Atēna».
Vai darbs var būt pirmajā vietā un attiecības otrajā? Vienalga, kā šīs attiecības dēvējamas — homoseksuālas vai heteroseksuālas. Vai drīkst savam partnerim pārmest novecošanu?
Indivīds ar normālu egoisma devu, bez šaubām, vienmēr gribēs būt pirmajā vietā. Bet, kas notiek, kad indivīdam pašam kāds darbiņš kļūst īpaši svarīgs? Laikam būtu vietā pieminēt inteliģenci. Šeit es domāju inteliģenci no tā puses, kas jūtas pamests novārtā.
Otram cilvēkam jāļauj augt. Bet ko darīt, ja augot viņš kļūst nikns un sāk stipri aizvainojoši izteikties? Turēt aizdomās, ka viņš nav gana inteliģents. Nu un tad? Ko tālāk? Bet tas otrs nezina mēru un tik mētājas ar aizvainojumiem. Dzīt viņu no mājas ārā? Sakost zobus un ciest? Vai atriebties ar Džeimsam Dīnam līdzīgo?
Lai kādu aicinātu savā mājā un gultā, dalītos ienākumos, vispirms rūpīgi jāapsver! Bet kurš tad sver un mērī, kad ir iemīlējies? Arī profesori mēdz būt vieglprātīgi! Arī profesori mēdz būt egoistiski, pareizāk sakot, alkst uzmanības un cieņas.
Vīrieša un sievietes attiecībās agrāk vai vēlāk arī kļūst aktuāls jautājums, vai darbs ir svarīgāks par attiecībām. Sievietei liekas, lai vai kas, attiecības ir pirmajā vietā. Vīrietim, kad iemīlēšanās skurbulis pārgājis, darbs kļūst svarīgāks. Galu galā tas ir arī iztikas avots. Konflikts briest tāpēc, ka abiem ir atšķirīga prioritāšu uztvere.
Izrādās divu vīriešu draudzībā arī mēdz briest tamlīdzīgi konflikti. Bet abiem taču piemīt līdzīgs domāšanas veids. Tā kā nevajadzētu pierādīt otram, kas ir un kas nav prioritāte.
Bet varbūt šeit pie vainas nav vīrišķais un sievišķais domāšanas veids, bet gan nevēlēšanās sadarboties?