Meitenes uz ceļa. Nabadzība vai aicinājums?

Ir vēla pēcpusdiena un sāk jau krēslot, kad kopā ar Ķekavas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieku Igori Maļinausku izbraucam uz Jūrmalas apvedceļa Bauskas šosejas apkaimē. Meitenes īsākos un garākos svārkos, viegli gorīdamas gurnus, izaicinoši ieskatās katras garāmbraucošās mašīnas logos: ja nu paveicas… Saskaitām astoņas prostitūtas.

Par šā biznesa apjomiem un ienesīgumu vislabāk stāsta tuvējie piegružotie Ķekavas pagasta pašvaldības un valsts meži, kuru pievedceļi piemētāti ar izlietotajiem prezervatīviem. "Pie katra šā prezervatīva mēs varam domās pielikt 10 – 15 latus un tad sarēķināt, kādas naudas summas grozās tikai Ķekavas pagasta teritorijā. Pēc maniem aprēķiniem, tie ir vismaz 100 000 lati gadā un to visu nopelna piecpadsmit maukas!" saka pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Igoris Maļinausks, kurš vārdu "prostitūta" konsekventi neatzīst, sakot, ka šādu sieviešu apzīmēšanai latviešu valodā esot daudz trāpīgāki vārdi.

Viņš arī teic, ka paša pērnajā gadā aizsāktā cīņa pret prostitūtām tieši Ķekavas pagastā izrādījusies nesekmīga. Jo, viņaprāt, no ielasmeitu nopelnītās naudas dzīvo ne tikai viņas pašas un suteneri, bet arī attiecīgas amatpersonas, kam patiesībā būtu jānodarbojas ar prostitūcijas apkarošanu.

Nakšņo viesnīcā, brauc ar taksi

Ķekavas pagasta pašvaldības policijas priekšnieks Leons Markelovs stāsta, ka pašvaldības policija prostitūtu pulcēšanās vieta uz Jūrmalas apvedceļa tiekot pārbaudīta regulāri, jo tieši šī vieta pēc pašvaldības lēmuma esot norādīta seksuālo pakalpojumu sniegšanai. Tiesa, par šo lēmumu gan jāpateicas valdībai, kura vēl 1998. gadā uzdeva visām Latvijas pašvaldībām ierādīt vietas seksuālo pakalpojumu sniegšanai.

"Šajos gados esmu secinājis, ka prostitūcijas bizness pat šādā mazā vietā kā Ķekava ir gana ietekmīgs. Es pat jums vienam neieteiktu apmeklēt šo vietu un uzturēties tur vairākas stundas! Jūsu mašīnu noteikti ievēros, un tad var iznākt nepatikšanas. Redziet, kad mēs veicam prostitūtu pārbaudi, pārliecinoties, vai meitenēm ir medicīnas kartes, un vedam viņas fotografēt uz pašvaldības policijas iecirkni, tūlīt mums seko arī bandītu auto, kurš meitenes neuzkrītoši pavada līdz policijas iecirknim un tad pēc atbrīvošanas atkal nogādā atpakaļ uz ceļa. Turklāt mēs vairākkārt prostitūtu pulcēšanās vietās esam redzējuši labas ārzemju mašīnas ar tumšiem logiem. Lielākais pārsteigums mūs sagaida tad, kad datu bāzē mēģinām uzzināt kaut ko par to īpašniekiem. Vairākkārt ir izrādījies, ka ziņas par šo mašīnu piederību ir sabiedrībai un pat policijai slēgtas. Tātad atliek domāt, ka šo vietu apmeklē arī drošības iestāžu darbinieki… Ko viņi tur dara? Varam tikai minēt."

Pēc Markelova kunga rīcībā esošās informācijas, šobrīd uz Jūrmalas apvedceļa pie Bauskas šosejas strādā aptuveni desmit līdz piecpadsmit meitenes. Lai arī konkrētas dzīvesvietas viņš atsakās nosaukt, tomēr, pāršķirstot šajos gados reģistrēto meiteņu kartotēku, viņš saka:

"Nav jau tā, ka te strādājošās prostitūtas būtu no visnabadzīgākajiem Latvijas nostūriem. Ķekavā strādājošo ielasmeitu karte ir visai plaša: Jēkabpils rajona Dignāja, Madonas rajona Varakļāni, Limbažu rajona Viļķene un Limbažu pagasts, Bauskas rajona Code, Talsi, Kuldīga, Sabile… Nenoliedzami, ka visos šajos pagastos un pilsētās meitenes varētu atrast kaut kādu darbu, taču prostitūtas amats – tas ir aicinājums, turklāt gana ienesīgs! Dažas šeit pelna pat pusotru tūkstoti latu mēnesī un par šo naudu ir gatavas paciest visu, piemēram, pirms pāris gadiem kāda prostitūta tika aizturēta uz ceļa pilnīgi kaila. Viņu pēc pakalpojumu sniegšanas nesamaksājušais klients bija pametis meža vidū, aizbēgot ar visām drēbēm."

Par prostitūtu ienākumiem un vērienu liecina arī citi fakti. Tā, piemēram, kāda jauna sieviete darba nedēļas naktis pavadot viesnīcā Ķekavas pagastā, maksājot par numuru vismaz 20 latus diennaktī, bet uz darbu un mājās un pat pusdienās uz Ķekavas labāko ēstuvi viņa dodoties ar taksometru.

Bīstamie prezervatīvi

Kā atzīst pašvaldības policijas priekšnieks Leons Markelovs, šobrīd par galveno problēmu kļuvuši vairs ne paši prostitūtu pakalpojumi, kuru sniegšanu rūpīgi uzrauga suteneri, bet gan vietējos mežos masveidā pamestie prezervatīvi, kuru saturs patiesībā var būt dažādu infekciju pārnēsātājs. Pašvaldības policijas darbinieki jau saskārušies ar problēmu, kad pēc izlietotajiem prezervatīviem uz mežu bija aizgājuši Ķekavas vidusskolas jaunāko klašu bērni, kuriem vecāko klašu audzēkņi sastāstījuši, ka no tiem var piepūst milzīgus balonus… Tāpat vairākkārt pašvaldībā vērsušies apkārtējo māju iedzīvotāji, kuru privātīpašuma teritorijās nereti tiekot sniegti seksuālie pakalpojumi un tiek apdraudēti arī bērni.

Igoris Maļinausks: "Pavisam nesen pie manis pašvaldībā ar iesniegumu vērsās kādas divpadsmit gadus vecas meitenītes tēvs, kura bērnam regulāri jādodas uz skolu un atpakaļ tieši garām seksuālo pakalpojumu sniegšanas vietai. Viņi ir sākuši baidīties par bērnu, jo regulāri pie meitenes apstājoties dažādas mašīnas un padzīvojuši veči piedāvā "atsūkāt", solot par to piecus latus! Ko šajā gadījumā darīt vecākiem, kuriem arī ir jāstrādā un viņi nevar visu laiku aizsargāt savu bērnu? Jāatzīst, ka pat pašvaldība te neko nespēj palīdzēt."

Tā kā I. Maļinauskam pašam tieši netālu no seksuālo pakalpojumu sniegšanas vietas atrodas privātīpašums – atpūtas bāze ar pirti, arī viņš personīgi ir ieinteresēts, lai apkārtne nebūtu piegružota, taču velti! Lai arī pēc ilgākām pārrunām prostitūtas vairākas reizes salasījušas izmētātos prezervatīvus, tagad tie atkal atrodami visur. Tomēr izeja it kā būtu. Lūk, ko saka L. Markelova kungs: "Mēs gribam ierosināt pašvaldībai noteikt kārtību, kādai jāvalda šajā intīmpakalpojumu sniegšanas vietā, proti – katrai prostitūtai, ejot strādāt, jābūt līdzi maisiņam, kurā jāsavāc izlietotie prezervatīvi, vēlāk izmetot tos atkritumu konteinerā. Ja šāda maisiņa prostitūtai pārbaudes laikā nav, seko administratīvais sods."

Kā lauku meitene kļuva par prostitūtu

Par vienu no atpazīstamākajām prostitūtām pēdējo gadu laikā uz apvedceļa kļuvusi Jēkabpils rajona Dignājas pagasta iedzīvotāja, 25 gadus vecā Dace Sidorina, kura beigusi deviņas klases un savos paskaidrojumos policijai nereti stāstījusi, ka uz ceļa strādā, jo mājās bijis jādzīvo necilvēciskos apstākļos, bez laba ēdiena un iztikas līdzekļiem. Līdzīgas "pasakas", starp citu, visos televīzijas šovos stāsta vai katra prostitūta. Lai noskaidrotu, kā tad ir patiesībā, devos uz Dignājas pagastu. Pašvaldības sekretāre Rita man stāsta: "Daces Sidorinas vecvecākus pazīstu kā kārtīgus cilvēkus ar nelielu lauku saimniecību. Kad Dace vēl bija maza meitene, nomira viņas māte, bet tēvs izveidoja jaunu ģimeni Jēkabpilī. Rūpes par tolaik astoņus gadus veco Daci uzņēmās vecāmāte Anna Sidorina un vecaistēvs. Meitene tika normāli aprūpēta, mīlēta, taču mācīties viņai nepatika. Cik zinu, vairākkārt Dace aizbēga no Antužu skolas un vecāmāte kopā ar policiju viņu meklēja pa visu Latviju."

Vecāmamma Anna man rūpīgi uzkoptajā mājā rāda fotoalbumu ar mazo Dacīti, raud un gremdējas atmiņās: "Es mazo meiteni patiešām mīlēju un darīju visu, lai viņa izaugtu par kārtīgu cilvēku. Taču šajos gados esmu sapratusi, ka prostitūtas darbs ir Daces aicinājums. Kaut šeit viņai mācīju visus lauku darbus: slaukt govis, ravēt dārzu, adīt, šūt un lāpīt, un mums visa pietika, viņa tomēr izvēlējās strādāt uz ceļa. Daci mēģināju iekārtot pavāru skolā. Iedevu līdzi naudiņu, pārtiku visai nedēļai, bet jau pirmajās skolas dienās Dace pazuda. Kur tikai viņu neesmu atradusi, kad vēl meitene četrpadsmit gadu vecumā mācījās Antužos, – gan Salaspilī, gan Jēkabpilī, gan Krāslavā! Arī vēlāk Daci aicināju atpakaļ uz mājām, teicu, ka viņa mantos visu īpašumu, taču meiteni tas neinteresēja. Viņai pietiekot ar to naudu, ko nopelnot uz ceļa. Bet vissāpīgāk man ir tas, ka mazmeita, kurai veltīju visus savus dzīves novakares gadus, reiz atļāvās pateikt, ka es viņu neesmu pietiekami mīlējusi, tāpēc viņa kļuvusi par prostitūtu."

Par Daces "darbu" šo to zina arī Dignājas pagasttiesas priekšsēdētāja Ilga Vēvere, kura jauno sievieti pazīst pēc tikšanās tiesā, kad tika lemts par mātes tiesību atņemšanu jaunajai sievietei. "Dacei Ogres slimnīcā piedzima bērniņš, no kura viņa atteicās. Tagad kāda bezbērnu ģimene, kura jau ļoti iemīlējusi šo mazuli, kārto adopciju."

Iveta pelna pat 200 latu dienā

Ar 24 gadus veco Ivetu, kura tāpat kā lielākā daļa še strādājošo meiteņu, beigusi tikai deviņas klases un ar prostitūciju nodarbojas jau četrus gadus, atklāta saruna sanāk tikai tad, kad meitene saprot: es zinu viņas dzīvesvietu.

"Labi, es jums pastāstīšu par šeit notiekošo, taču jums jāapsola, ka nebrauksiet uz manu pagastu un neinteresēsieties par mani," viņa izvirza savus noteikumus. Kad piekrītu, kļūst krietni runīgāka. "Mana darbdiena sākas aptuveni pulksten desmitos divpadsmitos dienā un ilgst līdz tumsai. Dienā apkalpoju 3 – 15 klientus. Viss atkarīgs no laika apstākļiem un tā, cik labi izskatos. Cena ir 5 – 15 lati, ko nu kurš klients vēlas. Ir bijušas dienas, kad no lielceļa atgriežos ar trīsdesmit, bet ir dienas, kad nopelnu 150 vai pat 200 latus. Taču tas nav bieži."

"Tomēr ar kādu taču šajā naudā jums ir jādalās?"

"Protams. Maksājam suteneriem, kurus ik pēc laika regulāri iesēdina. Mūs gan neaiztiek. Redz, pirms mēneša iesēdināja iepriekšējo suteneri sievieti, bet tagad jau vietā ir jauni. Kam viņi nodod no mums iekasēto naudu, es nezinu un negribu arī zināt!"

"Vai patiešām daļa meiteņu šeit strādā, izmisuma spiestas, kā to nereti dzirdam televīzijā un paskaidrojumos policijai?"

Iveta pasmejas: "Tik traki jau nav. Daudzām meitenēm, arī man, nav izglītības un aroda. Tātad pilsētā mēs varētu strādāt kādu melno darbu un, visdrīzāk, nopelnītu mēnesī tik, cik te vienā dienā. Protams, mēs izvēlamies izdevīgāko un vieglāko ceļu, arī es."

"Vai tavi vecāki zina, ar ko tu nodarbojies?"

"Zina. Sākumā, protams, šausminājās, taču pierada. Ir taču vēl briesmīgākas lietas, piemēram, geji vai pederasti. Es nepiederu nevienam no tiem."

Nevienlīdzība jālikvidē

Kamēr pašvaldības teritorijā tirgojošie drēbju pārdevēji par tirdzniecības vietu Ķekavas pagasta padomei maksā 2 – 6 latus dienā, spējot nopelnīt vien 10 – 20 latus, tikmēr prostitūtas pašvaldībai nemaksā neko. Kādēļ tāda netaisnība? I. Maļinausks teic, ka "mēs no prostitūtām neko nevaram iekasēt, jo tad mēs kļūtu par viņu suteneriem. Lai šo jautājumu nokārtotu un kaut kādu labumu no visa iegūtu arī sabiedrība, valstij būtu jāpieņem likums, kurā prostitūtu darbs tiktu legalizēts un kā individuālā darba sniedzējai ielasmeitai būtu jāizņem licence".