Olaines pagastā negrib sev degungalā ķīmisku rūpnīcu

Ap divdesmit Rīgas rajona Olaines pagasta iedzīvotāju iebilst pret Dānijas uzņēmuma nodomu uzcelt karstās cinkošanas rūpnīcu līdzās Grēnu ciemam. Iedzīvotāji uzskata, ka, uzceļot rūpnīcu 100 metru attālumā no ciema, dzīves tur vairs nebūs. Par pietiekami augstu cenu savulaik cilvēki pirka zemi ar cerību tikt laukā no galvaspilsētas dūmiem un trokšņiem. Bet tagad nokļūs vēl sliktākā stāvoklī – dažādu veselībai kaitīgu teritoriju un ražotņu ielenkumā. No vienas debess puses uzņēmuma "Lukoil Baltija" naftas bāze, no otras puses – ķīmisko atkritumu izgāztuve, no trešās – topošā ķīmiskā rūpnīca.

Šo rūpnīcu grasās būvēt Latvijas uzņēmums "Baltic Zinc Technics". Bet tas pieder Dānijas akciju sabiedrībai "Herning Varmforzirkning", tātad galvenie noteicēji ražotnē ir un būs ārzemnieki. Uzņēmuma galvenā nodarbošanās – metāla izstrādājumu pārklāšana ar cinku, kas pasargā tos pret rūsēšanu 10 – 20 gadu. Šā uzņēmuma pašreizējā ražošanas platība Rīgā aizņem 3435 kvadrātmetrus. Pērnvasar netālu no Grēnu ciema "Baltic Zinc Technics" nopirka sešus hektārus zemes, samaksājot 360 000 latu jeb sešus latus par kvadrātmetru. Tātad Olaines pagastā uzņēmums plāno izvērsties.

Vislielākie pārmetumi pašvaldībai

Visvairāk iedzīvotāji noraizējušies par to, ka rūpnīca piesārņos gaisu un ūdeni. Turklāt nopirktās zemes un uzcelto savrupnamu cenas tirgū ievērojami kritīsies. Kurš vairs gribēs pirkt īpašumus ķīmiskas ražotnes un ķīmisku atkritumu izgāztuves tuvumā? Grēnu iedzīvotāji uzskata, ka Olaines pagasta pašvaldība, pieļaudama šādas rūpnīcas celtniecību, viņus ir piekrāpusi, jo pašvaldība neesot pietiekami izziņojusi ciema iedzīvotājiem par nodomu celt šo rūpnīcu. Maza lapiņa bijusi piekārta vien būvvaldē, kas atrodas citā vietā un kas ir atvērta tikai divas reizes nedēļā. Tāda pati bijusi piesprausta Jaunolainē satiksmes autobusu pieturvietā. Bet lielākā daļa ciema iedzīvotāju uz mājām brauc ar personīgajiem auto un autobusu pieturvietās nestāv.

Iedzīvotāji pārmet arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, jo Ministru kabineta apstiprinātie Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi neparedz obligātu iedzīvotāju rakstisku aptaujāšanu. Pagasta pašvaldība to var darīt un var arī nedarīt, kā tas noticis arī Olaines pagastā. Rūpnīcas būvētājiem šie noteikumi ir izdevīgāki nekā ciema iedzīvotājiem.

Apšaubāms esot arī pagasta vadības apgalvojums, ka jaunā ražotne iedzīvotājiem pavērs lielas iespējas atrast darbu pagastā. Darbu, iespējams, dabūs nozares speciālisti. Bet vienkāršajiem iedzīvotājiem, cilvēkiem bez zināšanām ķīmijā no jaunās ražotnes nebūs nekāda labuma.

Sava taisnība arī pašvaldībai

Olaines pagasta padomes priekšsēdētāja Aija Zandere uzskata: ja rūpnīcu uzcels, ciema iedzīvotāji no tās necietīšot. 2003. gada beigās sagatavotajā pagasta teritorijas plānojumā šī teritorija iezīmēta rūpnieciskai apbūvei. Citiem mērķiem nekad nav bijusi paredzēta, ņemot vērā Olaines pilsētas rūpniecisko attīstību. Kad pirms diviem gadiem Grēnēs ļaudis pirkuši zemi, lai būvētos, viņi labi zinājuši, kas atrodas līdzās. Teritorijas plānojumā rūpnieciskās apbūves teritorijas bijušas skaidri iezīmētas.

Kad notikusi šā plāna sabiedriskā apspriešana, tad visvairāk iedzīvotāji iebilduši par ķīmisko atkritumu izgāztuvi. Pret ieceri būvēt rūpnīcu būtībā nevarēja iebilst, tāpēc ka reizē ar ciema veidošanos dāņi nopirkuši zemi rūpnieciskās apbūves teritorijā. Priekšsēdētāja piebilst, ka pašvaldībai nav tiesību noteikt, ko uzņēmējam darīt savā teritorijā.

Jaunās rūpnīcas celtniecības ieceres sabiedriskā apspriešana bijusi izsludināta, kā noteikts likumā, un bijis pietiekami – Rīgas rajona laikrakstā "Rīgas Apriņķa Avīze", uz ziņojumu dēļiem pagasta pašvaldībā, būvvaldē un vēl divās sabiedriskās vietās. Kurš vien gribējis, varējis izteikties. Bet iedzīvotāju atsaucība nemaz neesot bijusi liela. Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtas vien pāris atsauksmes. Trešā saņemta ar lielu novēlošanos, turklāt pēc apspriešanas termiņa beigām. "Kur tad neapmierinātie bija agrāk?" jautā A. Zandere.

Pagasta pašvaldība vēl sarīkojusi iedzīvotāju apspriedi ar uzņēmuma "Baltic Zinc Technics" pārstāvjiem. Arī apspriedē sanākušie ap 30 ciematnieki nemaz neesot bijuši tik noraidoši. Prasījuši uzņēmumam vien atlīdzināt zaudējumus graudā. Ja nu pavisam nevar nebūvēt, lai uzņēmums izbūvējot ciemā dzeramā ūdens un notekūdeņu sistēmu.

Pagasta padomes priekšsēdētāja Aija Zandere piebilst, ka pašlaik tiek gatavots apbūvējamās teritorijas detaļplānojums. Kad tiks izsludināta šā plāna sabiedriskā apspriešana, tad ciema iedzīvotāji varēs izteikties vēlreiz.

Uzņēmuma "Baltic Zinc Technics" iepirkumu daļas vadītājs Kaspars Sanders man apstiprina: iekams pirkuši zemi Olaines pagastā, rūpīgi noskaidrojuši, kas paredzēts pagasta teritorijas plānojumā. Ja tur rūpnīcu nevarētu celt, tad par tādu naudu Olaines pagastā zemi nemaz nebūtu pirkuši.

Bažām tomēr ir iemesls

Pagasta padomes priekšsēdētāja A. Zandere un viņas vietnieks Andris Tiesnieks uzskata, ka iedzīvotājiem neesot iemesla raizēties. Par to pašu ir pārliecināts uzņēmuma pārstāvis K. Sanders. Ražošana esot pilnīga droša. Nekāda gruntsūdeņu vai gaisa piesārņošana nenotikšot. Tā kā ražotnes izveidošanai Olaines pagastā plānots ieguldīt lielu naudu – ap 4 miljoniem latu, tostarp Eiropas naudu, apšaubāmu, veselībai kaitīgu ražošanu Eiropa nepieļaušot.

Olaines pagasta teritorijas plānotāja Inese Pivare vēsta, ka uzņēmuma "Baltic Zinc Technics" darbībai pat nevajag likumā noteikto ietekmes uz vidi novērtējumu. Tātad to neuzskata par ļoti kaitīgu ražotni.

Lasot iedzīvotāju vidū izplatīto informāciju par topošo ražotni, gan rodas iespaids, ka Olaines pagastā grasās ražot debessmannu vai cukurgailīšus, par ko vietējie iedzīvotāji no prieka lēks stāvus gaisā. Nezin kāpēc noticis gluži otrādi. Un man liekas, ka vislielākā vaina jāuzņemas Olaines pagasta teritorijas plānotājiem.

Cita starpā karstās cinkošanas tehnoloģiskais process ietver metāla priekšmetu kodināšanu sālsskābē un skalošanu ūdenī. "Kur paliks notekūdeņi? Vai tie nepiesārņos dzeramā ūdens ņemšanas vietas Grēnēs? Kur paliks sālsskābe, amonija hlorīds, cinka hlorīds, citas bīstamas ķīmiskas vielas, kuras izmantos ražošanā? Vai tās neapēdīs mūsu bērni kopā ar piemājas dārzos izaudzētajiem burkāniem vai kāpostiem?" viņi jautā.

Latvijā pazīstami ķīmijas nozares speciālisti jauno ieceri vērtē atturīgi. Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Tālis Millers teic, ka jebkāda, pat šķietami nekaitīga ražošana var būt kaitīga veselībai, ja darbs organizēts pavirši. Diemžēl ir pamatotas bažas, ka uz papīra visnotaļ drošā un nekaitīgā ražotne dzīvē tāda var neizdoties. Jāņem vērā, cik godprātīga būs uzņēmumā strādājošo attieksme pret darbu ar ķīmiskām, veselībai kaitīgām vielām.

Līdzīgi spriež arī Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūta metālu elektroizgulsnēšanas laboratorijas vadītāja, habilitēta ķīmijas zinātņu doktore Ingrīda Vītiņa. Tā kā rūpnīcā būs darīšana ar sālsskābi un citām ķīmiskām vielām, tās pavirši uzglabājot vai izmantojot, ūdens piesārņojuma briesmas tomēr pastāv. Celt ķīmisku rūpnīcu 100 metru attālumā no ciema, kurā nākotnē dzīvos 150 ģimenes, nav prāta darbs. Šādām ražotnēm jāatrodas vismaz 300 metru attālumā no apdzīvotām vietām.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta teritorijas plānojumu uzraudzības nodaļas vadītāja Ilze Aigare atbild, ka pagasta teritorijas plānošanu ministrija nevar ietekmēt. Plāno, lemj un atbild pašvaldība. Viņasprāt, pašvaldībai bija jāzina, kur apdzīvotu vietu tuvumā pieļaujama rūpnieciska apbūve.

Valsts būvinspekcijas būvniecības kontroles daļas vadītāja vietnieks Jānis Ivbulis teic – ka kamēr būvniecība nav sākusies, arī būvinspekcija nevar iespaidot pašvaldības plānus un lēmumus. Tomēr, viņaprāt, ķīmiskas rūpnīcas celtniecības projekta apstiprināšana un saskaņošana Reģionālajā vides pārvaldē un Veselības aģentūrā būšot sarežģīta.

Uz augšu