Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8820376t1hef9c.jpg)
Būvuzņēmēju prognozes 2006. gadam ir visnotaļ optimistiskas - viņuprāt, arī šis gads būvniecības nozarē būs raksturīgs ar strauju apjomu kāpumu, taču neizbēgama ir inflācijas turpināšanās un būvniecības izmaksu pieaugums.
Lai gan šogad tiek prognozēta būvniecībā nodarbināto vispārēja darba samaksas celšanās, diemžēl darbaroku trūkums būvlaukums saglabāsies kā viena no sāpīgākajām nozares problēmām arī 2006. gadā, uzskata būvnieki. Par to, ka algām jākļūst lielākām, būvnieki ir vienisprātis, tomēr, kā uzsver Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) prezidents Viktors Puriņš, šis jautājums ir cieši jāsaista arī ar nodokļu maksāšanu, kas diemžēl nereti tiek atstāta novārtā.
Vienlaikus optimismu vieš prognozes par to, ka būvniecības tirgus šogad saglabās līdzšinējo attīstības dinamiku un saglabāsies arī vidējā apjomu pieauguma tendence par apmēram 15%. Straujš apjomu kāpums saglabāsies arī pašām būvniecības kompānijām, kas pauž cerību sasniegt arī labākus peļņas rādītājus, jo iepriekšējais gads lielākajai daļai būvfirmu rentabilitātes ziņā nav bijis no veiksmīgākajiem.
Paredzams, ka 2006. gadā būvniecības tirgū tāpat kā pērn saglabāsies ļoti liels dzīvojamā fonda projektu īpatsvars un jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju celtniecība joprojām būs «topā». Līdztekus tam turpināsies arī infrastruktūras projektu - ceļu būves un dažādu vides projektu - realizācija, kam tiek piesaistīti ES līdzekļi; tomēr, kā norāda V. Puriņš, «progress būs, nauda būs, taču jautājums ir par to, vai mēs spēsim to visu apgūt».
Algām jābūt konkurētspējīgām
Kā RB uzsver Jānis Lancers, būvuzņēmuma PBLC prezidents, gan būvniecības tirgum kopumā, gan kompānijai šis gads un arī vismaz turpmākie divi trīs gadi būšot ar stabilu izaugsmi. «2004. gadā mūsu apgrozījums bija 17 miljoni latu, taču pērn, pēc pagaidām provizoriskiem aprēķiniem, būsim sasnieguši 23 miljonus latu lielu apgrozījumu. Savukārt šogad mūsu līgumu portfelī jau paredzēti darbi par 30 miljoniem latu. Tā kā, domāju, pēdējo gadu apjomu pieauguma tendence par 25 - 30% gadā turpināsies arī šogad. Apmēram 15% pieaugums pērn bija arī būvniecības nozarē kopumā, un domāju, ka šis rādītājs saglabāsies - nozares attīstības tempi pastāvīgi ir daudz augstāki nekā tautsaimniecībā kopumā,» norāda J. Lancers.
Viņš piebilst, ka viens no kompānijas stabilitātes nosacījumiem ir savi nekustamā īpašuma investīciju projekti, kuru realizācijai uzņēmums piesaista kredītresursus - tie ir gan dzīvojamo ēku, gan biroju projekti. «Ar to varam justies droši, jo zinām, ka arī galējā situācijā bez maizītes nepaliksim,» - tā J. Lancers. Viņš paredz, ka arī 2006. gadā visaktīvākā būs tieši daudzdzīvokļu ēku būvniecība - «dzīvojamais fonds gan apjoma, gan kvalitātes ziņā tālu atpaliek no vidējiem Eiropas rādītājiem, un prognozēju, ka šā segmenta attīstības process šogad turpināsies.«
Kā negatīvu aspektu J. Lancers atzīmē būvniecības cenu pieaugumu, kas saistāms gan ar materiālu cenu, gan ar darbaspēka izmaksu kāpumu. Līdz ar to aizvien biežāk esot jāmeklē kompromiss ar pasūtītājiem un jācīnās par katru santīmu. «Tagad jau ir oficiāli paziņots, ka cementa cena no gada sākuma ir paaugstināta par 20%, un ir zināms, ka šogad tā pieaugs vēl; runa ir arī par citu materiālu cenu pieaugumu, ko diktē augošās gāzes un citu energoresursu cenas.
Protams, šogad turpinās pieaugt darba alga būvniecībā - ja mēs gribam nodrošināt objektus ar darbarokām, mums ir jāatrod iespēja būt konkurētspējīgiem algu ziņā, un šī problēma ir ar steigu jārisina. Nevar teikt, ka darbaspēka aizplūšana uz ārzemēm nav skārusi arī mūs, tomēr pagaidām, lai gan ar grūtībām, tomēr spējam objektus ar darbaspēku nokomplektēt,» - tā Jānis Lancers.
Laiks sākt strādāt rentabli
Būvfirmas «Kalnozols Celtniecība» valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Butkēvičs pauž cerību, ka 2006. gadā būvuzņēmumi beidzot varēs jau sākt runāt par peļņas pieaugumu. «Pērnais gads vairumam būvniecības kompāniju bija raksturīgs ar lielu darbu apjomu pieaugumu, tajā pašā laikā saglabājot minimālu peļņu. Padarīts ir ļoti daudz, bet atpakaļ iegūts nav gandrīz nekas. Peļņas rādītāji vairākām kompānijām palikuši iepriekšējo gadu līmenī, bet daudzi vispār nevar runāt par peļņu - labi, ja gads beidzies «pa nullēm», un ir būvfirmas, kuru rentabilitāte ir ar mīnusa zīmi. Domāju, šogad būvuzņēmēji jau tāmēs būs spiesti paredzēt lielāku peļņas procentu, kas, protams, var nebūt īpaši patīkams pārsteigums pasūtītājiem,» uzsver E. Butkēvičs.
Viņš paredz, ka darba būvniekiem 2006. gadā netrūks, taču būvniecības izmaksu pieaugums turpināsies, un inflācijas noteikti nebūs zemāka nekā 2005. gadā. «Izmaksas turpinās augt - tas notiks arī uz materiālu cenu kāpuma rēķina, taču galvenais iemesls tam neapšaubāmi būs darbaspēka izmaksu pieaugums - paredzams, ka darba algas būvniecībā strādājošajiem šogad varētu celties vidēji par 15 - 20%. Katrā ziņā teiciens, ka šodien būvēt ir lētāk nekā rīt, pilnībā paliek spēkā arī šogad.»
E. Butkēvičs ir pārliecināts, ka šogad turpināsies jaunu lielu daudzdzīvokļu projektu realizācija, taču pauž viedokli, ka jaunos dzīvokļus vairs neizpirks tik ātri, kā tas ir noticis līdz šim, un daudz ko diktēs tieši projekta attīstītāja profesionalitāte. «Jauno dzīvokļu tirgū šobrīd ir raksturīga tendence, ka apmēram 50 % dzīvokļu tiek iegādāti spekulatīvos nolūkos, nevis nonāk pie gala lietotāja. Manuprāt, gada beigās var veidoties situācija, ka liela daļa šo dzīvokļu tā arī paliks nepārdoti, un tad būs interesanti pavērot, kā tas tiks risināts un kā ietekmēs tirgu.«
Ražojošā sfēra otrajā plānā
Jānis Kols, būvuzņēmuma «LEC» valdes priekšsēdētājs, atzīst, ka iepriekšējais gads kompānijai bijis daudz labāks, nekā cerēts, sasniedzot apmēram 34 miljonu latu lielu apgrozījumu, taču diemžēl uzņēmuma rentabilitāte saglabājusies 2004. gada līmenī - pēc būtības uz liela apjomu pieauguma fona runa ir par peļņas samazināšanos. Tāpēc arī «LEC» uzskata, ka viens no svarīgiem 2006. gadā risināmiem jautājumiem ir rentabilitātes paaugstināšana, par ko nopietni jāpadomā visiem būvniecības tirgus dalībniekiem.
«Līdzīga situācija ir arī citām būvniecības kompānijām, un tas nozīmē tikai to, ka būvnieki uz saviem pleciem pērn ir iznesuši visu inflāciju un cenu pieaugumu,» uzsver J. Kols. «Vērtējot tirgu kopumā, bažas rada tas, ka pērn lielāko un augošāko uzņēmumu sarakstā pirmās vietas ieņēma galvenokārt patērējošās nozares - serviss, tirdzniecība, taču sekmīgai tautsaimniecības attīstībai ir nepieciešams lielāks ražojošās sfēras pieaugums, kurā ietilpst arī būvniecības nozare.»
J. Kols atzīst, ka arī «LEC» ir jāsaskaras ar darbaspēka trūkuma problēmu. «Tāpat kā daudzām citām kompānijām galvenokārt pietrūkst inženiertehnisko speciālistu, taču šis iztrūkums nav tik daudz saistīts ar darbaspēka aizplūšanu uz ārzemēm, bet gan ar darbu apjoma pieaugumu - projektu kļūst aizvien vairāk, un tos ir grūti nodrošināt ar vadošajiem speciālistiem. Strādnieku trūkumu līdz šim izjutuši neesam, un domāju, ka arī šogad sekmīgi nodrošināsim visus objektus ar darbaspēku.
Protams, darba algām būvniecībā ir jāpieaug, taču šim procesam jābūt cieši saistītam ar godprātīgu nodokļu maksāšanu, un ir patīkami redzēt, ka daudzas būvniecības kompānijas, kas līdz šim uz to pievēra acis, sākušas par to nopietni domāt. Uzskatu, ka būvniecībā strādājošo darba algai šogad jāpieaug par apmēram 15% un apmēram tādai vajadzētu būt algu pieauguma dinamikai vēl turpmākos sešus septiņus gadus, kad jau varēsim sākt runāt par cilvēka cienīgu algu,» uzskata J. Kols.