Jaunais gads šoreiz aizsākās ar vienas sekundes novēlošanos, jo paisumu un bēgumu radītās berzes dēļ Zeme griežas arvien lēnāk. Šogad Latvijā gaidāms arī efektīgs Saules aptumsums, un tā būs pēdējā iespēja tuvākajos gados vērot šo dabas parādību, intervijā RB stāsta Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālists Ilgonis Vilks.
– Runā, ka aizvadītajā gadā Zeme griezusies lēnāk, tāpēc jaunais gads iestājies par sekundi vēlāk. Vai tas tā ir un ar ko izskaidrojams?
– Viss notiek pakāpeniski, un, protams, pēkšņi, iestājoties jaunam gadam, nekāda lēciena nav. Bet fakts ir tāds, ka Zemes griešanās ļoti pakāpeniski palēninās. Ja to rēķina daudzus miljonus gadu uz priekšu, tad kaut kad tālā nākotnē diennakts garums nebūs vairs 24 stundas, bet 26 vai 30. Pie visa vainīgs ir Mēness, kura radītajos paisumos un bēgumos ūdeņi skalojas un beržas pret krastiem, tādējādi palēninot Zemes griešanos. Tas efekts, protams, ir niecīgs, taču, ja laiku skaita ļoti precīzi, tad to var pamanīt. Ir labi zināms fakts, ka Mēness ir pagriezis pret Zemi vienu pusi. Šī savstarpējā mijiedarbība ir abpusēja: Mēness izraisa paisumus uz Zemes, Zeme izraisa paisumus uz Mēness. Tā kā Mēness ir krietni mazāks, Zeme to jau sen ir apstādinājusi un likusi visu laiku stāvēt ar vienu redzamo pusi. Mēness tagad pakāpeniski atriebjas, ja tā to varētu saukt, viņš liek Zemei griezties lēnāk. Tāda ir visa preambula.
– Kā to reāli izjūt cilvēki?
– No vienas puses, Zemes griešanās nav vienmērīga – tā palēninās. No otras puses, ir ļoti precīzi atompulksteņi, ar kuru palīdzību glabā laiku, un tad starpība kļūst jūtama. Lai saskaņotu šo vienmērīgo atompulksteņu gaitu ar Zemes griešanos, laiku pa laikam jāpieliek klāt tā viena liekā sekunde. Tad, kad starpība sasniedz 0,9 sekundes, tad īpaša komisija lemj un saka, ka konkrētā diennaktī jāpieliek viena sekunde klāt. To dara 30. jūnijā vai 31. decembrī. Pēdējos gados tā nebija gadījies, jo šis process nav regulārs. Šķiet, iepriekšējo reizi tas notika 1998. gadā. No aizvadītā gadsimta 70. gadiem jau kādas 20 sekundes tādā veidā ir liekas ieliktas. Kopš tā laika arī šāda prakse sākās. Faktiski 70. gados parādījās atompulksteņi, kas fiksē laiku ļoti precīzi, tāpēc radās vajadzība pēc šīs laika skalu saskaņošanas. Principā šajā Jaungadā cilvēki varēja to iztēloties – tad, kad pusnaktī sita kuranti vai noskanēja pulksteņu pēdējie sitieni, vēl tika pieskaitīta viena sekunde, un tikai tad sākās 2006. gads.
– Tas neietekmē klimatu vai citus procesus uz Zemes?
– Nē, tas redzamu iespaidu neatstāj. Vienīgās fizikālās sekas – tālākajā nākotnē diennakts garums palielināsies. Cilvēkiem būs vairāk laika darbiem vienā dienā. Tas ir arī viss. Šie efekti nav tik spēcīgi, lai varētu izraisīt zemestrīces vai citas sekas.
– Kur atrodas galvenais pulkstenis un cik tādu pasaulē ir?
– Visās lielākajās valstīs ir savi nacionālie laika dienesti. Arī Rīgā, Pārdaugavā, Botāniskā dārza teritorijā, kur atrodas Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas stacija, ir viens precīzs atompulkstenis. Tas nav tik superprecīzs, kādi ir tikai daži pasaulē. Tomēr tas ir otrās klases instruments, kurš arī visai precīzi glabā laiku. Ir starptautisks birojs, kas atrodas Parīzē, tas visu procesu regulē un pieskata. Šo institūciju sauc par Starptautisko svaru un mēru biroju, tam ir apakšstruktūra – Starptautiskais Zemes rotācijas dienests.
– Vai šāda laika saskaņošana notika arī pirms atompulksteņu izgudrošanas?
– Agrāk fakts par Zemes rotācijas palēnināšanos vienkārši nebija zināms. Tad galvenais laika noteikšanas paņēmiens bija zvaigžņu kustība, kas īstenībā ir Zemes stāvoklis attiecībā pret zvaigznēm. Vēl 20. gadsimta 30.–50. gados ņēma vērā tikai Zemes griešanos ar visu palēnināšanos.
– Kādas ievērojamas astronomiskās parādības šogad gaidāmas?
– Manuprāt, zīmīgākais šā gada astronomiskais notikums būs Saules aptumsums 29. martā. Kāpēc? Saules aptumsumi notiek katru gadu, bet šis ir pēdējais, kas notiks salīdzinoši tuvu Latvijas teritorijai. Latvijā tas būs redzams ar fāzi 0,5, tas nozīmē, ka apmēram puse Saules diska būs aizsegta, kas nebūt nav maz. Protams, ļoti efektīgs vienmēr ir pilnais Saules aptumsums, kad Mēness pilnībā aiziet Saulei priekšā un dienas vidū iestājas nakts. To varēs novērot Ēģiptē un Turcijā. Tās būtu piemērotākās vietas, kur cilvēki, kas varbūt plāno kādu ceļojumu, var apvienot to ar aptumsuma vērošanu.
Pēc tam apmēram 15 gadu aptumsumi notiks dažādās pasaules daļās, bet nekur tuvumā Eiropai, tādējādi tā ir pēdējā iespēja tuvākajos gados šo parādību novērot. Tā, manuprāt, nav interesanta astronomiem vien, bet jebkuram cilvēkam varētu būt iespaidīga. Vienmēr jau var gadīties arī kāds neparedzēts astronomisks notikums, piemēram, parādīties spoža komēta. Lai gan 21. gadsimtā tādas vēl nav redzētas. Iepriekšējā gadsimta nogalē, 1997. gadā, Heila – Bopa komēta bija pēdējā, ko varēja labi aplūkot. Komētas šajā laikā redzētas ļoti daudzas, bet tās visas ir jāmeklē teleskopā un neizskatās tik efektīgi. Te nekādu datumu pateikt nevar, jo spožās komētas ierauga tikai vienā brīdī, kad tās tuvojas Saulei. Informāciju par to paziņo dažus mēnešus iepriekš.
– Vai Saules aptumsumi un komētu parādīšanās ir saistīta ar dabas stihijām vai citām nelaimēm uz Zemes, vai tie ir tikai māņi?
– Vienā no prāta spēlēm bija jautājums – ko turki darījuši 1877. gadā, kad šāvuši uz Sauli? Izrādās, baidījušies aptumsuma dēļ. Tātad ar tiem saistās māņticība un bailes. Indijā cilvēki joprojām baidās no aptumsumiem un to laikā slēpjas mājās. Tas arī ir vienīgais – šī psiholoģiskā ietekme. Fiziski jau nekas nenotiek, tikai vienā brīdī pazūd gaisma. Tas mūs nekādā veidā neietekmē. Ir jau dzirdēti visādi māņi, piemēram, par komētu kodētajiem ūdeņiem, kuros ierakstīta informācija, bet no zinātniskā viedokļa tās ir galīgas muļķības.