Ligitai Štelmaherei pieder uzņēmums “Brālīši trusīši”. Tā nedaudz neierasti, ka neliels mazdārziņš pilns maziem būrīšiem, kur dzīvo lieli mazi, raibi, svītraini, pūkaini un gludi trusīši.
Pilns dārzs pundurtrušu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ierodoties pie Ligitas, mūs sagaidīja neliels suņu bariņš. Vēlāk Ligita iepazīstināja ar suni, kurš nesen iegādāts un skaitās jauna šķirne Latvijā – Bulgārijas aitu suns. Lai kā arī gribētos, bet šoreiz stāsts nebūs par suņiem.
Saimniecei mājās ir ap 500 trušu no 20 šķirnēm - Ronas, Japāņu, zilais pundurtrusis, pundurauntrusis – Ligita nebeidz vien stāstīt par krāšņajām šķirnēm, kas atšķiras ar austiņu garumu, krāsojumu, apspalvojumu un lielumu.
Pundurtrusis nav sivēns
Ligita savu aizraušanos sāka pirms pāris gadiem, nopērkot dažus trusīšus. Vēlāk tie tā iepatikušies, ka uzsākts arī bizness. Saimniece atklāj, ka pundurtrusis maksā no Ls 25-50. Pundurtrušu apkope prasa lielu roku darbu – tā kā katrs trusītis sēž savā būrītī un būrīšu ir aptuveni 300, tad, ja dienā vairākas reizes būrītis ir jāataisa un jāaiztaisa, lai dzīvnieku apkoptu un pabarotu, tur vajag gan pacietību, gan laiku. “Katram trusītim jāieskatās acīs – ja viņš ir sprigans un ēd, tad viss ir labi, bet, ja saguris, tad jau jāskatās, kas par vainu, jo ātrāk uzzina, kas viņam kaiš, jo vieglāk ir tikt galā,” stāsta Ligita. To, ka truši ļoti ātri var aiziet bojā, noteikti dzirdējuši daudzi, tāpēc trušu pazinēja vēlreiz vēlas atgādināt: “Trusis ir zālēdājs un nevajag viņu barot kā sivēnu – visu kaut ko, tikai ne zāli.” Zāle, siens un tīrs ūdens – tās ir galvenās lietas, ar kurām vajadzētu barot trušus. Ja saimnieki kaut ko iegādājas zooveikalā, vajadzētu rūpīgi lasīt lietošanas instrukciju.
Kucēns un trusis vienā būdā
Nevajadzētu lietot arī krāsvielu pārblīvētās barības. “Mēs visi labi zinām, ka trusis ir arī eksperimentālais laboratorijas dzīvnieks, jo viņš ļoti jūtīgi reaģē pret dažādām ķimikālijām. Neieteiktu barot arī ar lielveikalos iegādātajiem dārzeņiem!” stāsta saimniece. Tā kā Ligitai pa dārzu brīvi staigā vairāki suņi, jautāju, kā tad suņi sadzīvo ar trušiem. “Suns no mazotnes jau ir jāmāca, ka nedrīkst aiztikt. Dažkārt mazos kucēnus pat salieku būrī kopā ar trušiem, lai mācās sadzīvot!” stāsta Ligita. Un tiešām - šķiet pavisam interesanti, kā Ligitas lielais suņuks pieslējies pie truša būdas, un pavisam mīļi sarunājas ar mazo trusi.
Paklausīgākie Ligitas pundurtruši dzīvo arī brīvībā. Piemēram, viens skaists un spīdīgs trusītis jau ilgu laiku iemitinājies kūtsaugšā. Saimniece atklāj, ka viņš ir reāls pierādījums tam, ka trusis var būt paēdis un priecīgs, pārtiekot tikai no siena un ūdens.
Vakcinācija ir obligāta
Ļoti liela problēma trušiem ir kukaiņi, tādēļ arī šie mājdzīvnieki jāvakcinē. “Viens odiņš iekož vienam slimam trusītim, aizlido projām, iekož citam, un tas arī ir slims,” skaidro Ligita. Galveno slimību sauc miksomatoze un tā izpaužas kā alerģiskas pumpiņas vietās, kur trusim ir mazāks apmatojums. Pārsvarā šie trusīši vairs nav ārstējami.
Ligita ir arī Šķirnes trušu audzētāju asociācijas valdes locekle un nodarbojas ar sabiedrisko darbu – dažādu izstāžu organizēšanu, cilvēku iepazīstināšanu ar atšķirīgajām trušu šķirnēm. “Cilvēks, zinot standartus, var iegādāties pundurtrušu šķirnes un līdz ar to arī paredzēt, kāds trusis izaugs. Nopērkot kaut kādu krustojumu, ne vienmēr sanāk pundurtrusis,” saka sieviete.
Pundurtrušu audzētāja atklāj, ka Latvijā nemaz nav tik daudz cilvēku, kas nodarbojas ar tīršķirnes trušu audzēšanu. Viņa zina nosaukt tikai trīs pundurtrušu audzētavas, ieskaitot savējo. Kas tad audzētavās ir tas atšķirīgais? Ligita atklāj, ka audzētavās, iegādājoties trusīti, var saņemt arī radurakstus trijās paaudzēs. Trušus speciāli noskata ārvalstu izstādēs un tad ved uz Latviju.