Premjera biroja vadītāja Jurģa Liepnieka paziņojums par Jaunā laika līdera Einara Repšes maksātnespēju, visticamāk, ir politiski motivēts, pieļauj politologi. Pats E.Repše par J.Liepnieka izteikumiem ir lakonisks: «Katru absurdu nevar komentēt.«
Repše: Liepnieka apvainojumi absurdi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
E.Repše, par kura spējām atmaksāt parādus vairākkārt paustas šaubas, solījās mazināt neskaidrības, šonedēļ iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā amatpersonas deklarāciju. No tās noprotams, ka kredītu segšanai E.Repšem jācer uz ienākumiem no Rāznas atpūtas kompleksa, jahtas vai ASV vērtspapīriem. Tā kā pirmie ienākumus nedod, bet vērtspapīru tirgū pirmo reizi veicies vien pērn, vienīgā izeja viņam var būt īpašumu pārdošana.
J.Liepnieks, analizējot deklarāciju, aplēsis, ka E.Repšes ienākumi pērn bijuši par 220 000 latu mazāki nekā izdevumi. Viņaprāt, starpību nemazina divu zemes apgabalu pārdošana par 160 000 latiem, jo nauda nav vēl pārskaitīta. Deklarācijā arī neesot ziņu par ienākumiem no ASV vērtspapīru pārdošanas, ar ko E.Repše skaidro spēju nomaksāt tēriņus. Deklarācijas beigu daļā gan rodams E.Repšes apgalvojums, ka viņš pērn no saviem uzkrājumiem ASV uz Latviju pārskaitījis 96 000 latu.
Dienai, veicot aprēķinus par to, vai E.Repše, pārdodot visus īpašumus, varētu norēķināties ar kreditoriem, nav bijis iespējams rast pilnīgu ainu, jo nav zināma, Rāznas un Barkavas īpašumu vērtība, kuros ieguldīti lieli līdzekļi. Tomēr J.Liepnieks sastādījis bilanci, secinot, ka tā ir negatīva. Dienas taujāts, vai šādu bilanci iespējams atzīt par precīzu, viņš pieļāva, ka E.Repšem var paveikties un «iespējams, viss izies pa nullēm». J.Liepnieks atzīst, ka personu nemaz nevar atzīt par maksātnespējīgu, taču viņš nespēj rast citu vārdu, lai raksturotu deklarācijā rodamo informāciju. «Diez vai man katrs liepnieks būtu jākomentē,» tā mobilā telefona īsziņā paziņo E.Repše.
Pretrunīgu vērtējumu pērn izpelnījās premjera Aigara Kalvīša (TP) lēmums publiskot ziņas par E.Repšes darījumu lietā sākto kriminālprocesu. Politikas novērotāji pieļāva, ka premjera rīcību, visticamāk, motivēja iespēja vērsties pret politisko konkurentu. Šoreiz, kā pieļauj politologs Jānis Ikstens, J.Liepnieka motīvi var būt saistīti ar centieniem noskaidrot patiesību, kā arī politisko konkurenci. «Vai premjeram un viņa biroja vadītājam tik daudz laika un enerģijas ir jāinvestē šajā jautājumā? Šķiet, ka tas ir pilnīgi politisks pasākums,» pieļauj J.Ikstens, atgādinot, ka E.Repše vairs nav ne valdībā, ne Saeimā. Sociologs Aigars Freimanis saka, ka arī citviet pasaulē politiķi seko konkurentu darbībai. Tāpēc to nevarētu uzskatīt par politiskās ētikas pārkāpumu, lai arī labāk būtu, ja šo lietu lūgtu izvērtēt neatkarīgiem finanšu ekspertiem.