Lembergs par grinbergiādi, politiķu solījumiem un vēlēšanām

– Vai bija vērts iet uz asumiem ar valdību? Varējāt taču apstiprināt Ventspils brīvostas valdē to Ojāru Grinbergu, kurš pēdējā laikā bieži redzams televīzijā, – un miers!

– Šajā gadījumā notikumi attīstījās šādi. Ministru kabinets nolēma nomainīt vienu no Ventspils brīvostas valdes locekļiem. Pēc lēmuma pieņemšanas pagāja viens mēnesis, otrs, trešais, bet neviens uz darbu nenāca. Neviens arī nepieteicās šim darbam. Bija kaut kādas runas, kaut kādi rakstu gali avīzēs, ka ir kāds Ojārs Grinbergs, kurš ir norīkots darbam brīvostā, bet neviens neparādījās.

Es, jūtot atbildību, pēc diviem mēnešiem rakstīju ekonomikas ministram Krišjānim Kariņam un Ministru kabinetam vēstuli, kurā, izsakot pārmetumu, vienlaikus lūdzu darīt mums zināmu, kas tā ir par fizisku personu, kuru Ministru kabinets ir norīkojis Ventspils brīvostas valdē, jo mums ar domes lēmumu vajag viņu pieņemt darbā.

– Tātad Ojārs Grinbergs nerādījās darbā vairākus mēnešus?

– Nu jā. Diemžēl nesaņēmām arī atbildi nedz no Ministru kabineta, nedz Krišjāņa Kariņa. Tad es mēģināju noskaidrot Ministru kabineta rīkojumā minētās personas datus – kas viņš tāds ir un kā viņu var sameklēt. Diemžēl man tas neizdevās, jo Ministru kabineta rīkojumā vienkārši ir minēts vārds un uzvārds. Tur teikts: «iecelt Ojāru Grinbergu». Akuzatīvā, nevis nominatīvā!

Pagāja viena brīvostas valdes sēde, otra un trešā – neviens nerādījās. Turklāt tas, ka būs šādas valdes sēdes, nebija nekāds noslēpums. Tas vienmēr tiek izsludināts vairākos medijos, turklāt es katrā preses konferencē informēju žurnālistus gan pirms brīvostas valdes sēdes, gan arī pēc tam par to, kādi lēmumi ir pieņemti.

Tikai pēc sešiem mēnešiem – tas bija jau augusta otrajā pusē – pēkšņi vēstuli uzrakstīja «Jaunā laika» deputāts Ojārs Grinbergs, ka viņš ir tas, kuru brīvostas valdē iecēlis Ministru kabinets. Tas notika pēc pusgada!

Man te radās vairāki jautājumi. Pirmais – kāpēc viņš pieteicās darbā pēc pusgada? Otrais – kāpēc ekonomikas ministrs pusgadu nelikās ne zinis par to, kā viņš tiek pārstāvēts Ventspils brīvostas valdē? Trešais – kādā veidā Ventspils pašvaldības deputāts no «Jaunā laika» ir saistīts ar Ekonomikas ministriju, jo likumā teikts, ka ekonomikas ministram jāizvirza savs pārstāvis? Vai viņam ir kāda īpaša pieredze valsts pārvaldē, vai pieredze transporta sistēmas veidošanā vai ekonomiskās attīstības vadībā, vai investīciju piesaistīšanā? Bet par šo «Jaunā laika» deputātu Ojāru Grinbergu man ir labi zināms, ka viņam nav nekādas pieredzes iepriekšminētajās sfērās.

Loģiski – tas man radīja aizdomas, ka viņš ir kaut kur izlasījis par radušos situāciju, ka nav zināms, kurš Ojārs Grinbergs ir iecelts brīvostas valdē. Ka viņš izmanto situāciju, cerot, ka netiks pārbaudīta viņa personība. Ja izdosies, viņš tiks pieņemts darbā, kur saņems lielu atalgojumu, kas var sasniegt pat ap 1300 latiem mēnesī.

– Šim Grinbergam ir cits stāsts. Viņš stāsta, ka jūs vienkārši viņu neesat ņēmis pretī darbā.

– Bet te jau ir pavisam vienkārši – ja ir iesniegums par pieņemšanu darbā, tad šis iesniegums tiek izskatīts. Bet iesniegums no viņa parādījās tikai pēc pusgada. Šis iesniegums arī tika izskatīts.

Bet viņa iesniegumā norādīts, ka iecelts par brīvostas valdes locekli ir deputāts Ojārs Grinbergs, turpretī Ministru kabineta rīkojumā teikts, ka iecelts ir Ekonomikas ministrijas pārstāvis. Saliekot šos faktus kopā, nav loģiski, ka mums būtu jāapstiprina tas cilvēks, kurš pieteicies.

Es turklāt ņemu vērā to faktu, ka pirms 8. Saeimas vēlēšanām «Jaunā laika» vadītājs Einars Repše četras reizes bija Ventspilī un tikās ar mani. Visas četras reizes Repše solīja – viņa vadītās partijas politika būs tāda, ka amatos tiks virzīti tikai profesionāļi, nevis poļitruki. «Nost ar partijiskām interesēm, nost ar lokālismu, nost ar savtīgumu, nost ar dzīšanos pēc naudas – tikai profesionālisms,» bija viņa solījumi.

Ja mēs ņemam vērā šādus kritērijus, tad Ventspils domes deputāts Ojārs Grinbergs nekādā veidā tiem neatbilst.

Tā es līdz šai baltai dienai cenšos noskaidrot, kurš tad ir tas ieceltais Ojārs Grinbergs, bet diemžēl man tas nav izdevies.

– Ko jūs konkrēti darāt, lai noskaidrotu, kurš tas ir?

– Es atkārtoti vēršos pie Ekonomikas ministrijas, es rakstu uz Ministru kabinetu. Īpaši man satraukums radās tad, kad prokurors uzrakstīja iesniegumu Ventspils domei uz mana vārda, ka brīvostas valdē jāieceļ «O. Grinbergs». Kaut gan Ministru kabineta rīkojumā nav tā rakstīts. Prokurors iesniegumā arī norāda personas kodu, kaut gan valdības rīkojumā personas koda nav.

– Tātad prokurors ir iztulkojis valdības rīkojumu?

– Faktiski prokurors ir izdevis jaunu Ministru kabineta rīkojumu. Bet atbilstoši likumiem prokurors nevar izdot rīkojumu Ministru kabineta vārdā! Prokurors nevar arī tulkot Ministru kabineta rīkojumus. To drīkst darīt tikai pats Ministru kabinets. To nedrīkst darīt pat Ministru prezidents vai kāds no ministriem.

– Mēs skaidri redzam, ka Latvijas lielo valsts uzņēmumu un arī ostu uzraudzības struktūras ir pilnīgi politizētas. Lai arī ko partijas solītu pirms vēlēšanām, līdz šim partiju intereses ir nomākušas profesionālismu. Ja tā, tad jau ir tikai loģiski, ka «Jaunais laiks» grib sev vietu Ventspils brīvostā.

– Manī rada dziļu vilšanos tas, ka Einars Repše, kad viņš brauca uz Ventspili un aģitēja par viņu balsot, nepārprotami solīja, ka politizācija tiks izskausta. Viņš teica, ka uzņēmumu padomēs un valdēs, ka ostu valdēs un tamlīdzīgi no valsts struktūrām netiks nominēti politiķi vai viņu ielikteņi vai partiju sponsori.

Bet praksē mēs redzam, ka tieši «Jaunais laiks» visaktīvāk uzstāj, ka uzņēmumos jāliek partiju pārstāvji. Profesionāļi visur tiek aizstāti ar poļitrukiem. Tas nav tikai Ventspils brīvostā. Paskatieties, kas notiek, piemēram, Latvijas nozīmīgākajā uzņēmumā «Latvenergo». Šā uzņēmuma kurators taču ir «Jaunā laika» ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš, kurš to ir nodevis bezmaksas lietošanā miljonāram Vilim Vītolam. Zīmīgi, ka Vītols ir labāks par citiem miljonāriem tāpēc, ka viņš ir «Jaunā laika» miljonārs. «Latvenergo» šobrīd faktiski pārvalda Vītols kopā ar saviem draugiem un paziņām. Tieši Vītols šajā uzņēmumā profesionāļus aizstāj ar saviem cilvēkiem. Tas pats ir redzams Rīgas brīvostā un citās valsts un pašvaldības struktūrās.

Faktiski iznāk tā – ja «Jaunais laiks» sola, ka būs balts, tad patiesībā būs melns. Ja sola «jā», tad būs «nē». Turklāt mēs nemaz par to nedrīkstam brīnīties. Repše jau pateica ļoti atklāti – «kā var nesolīt».

Bet ja viņš tā būtu teicis pirms vēlēšanām – visu, ko es solu, es solu tikai tāpēc, ka nevar nesolīt, un viss, ko es solu, tā nebūs, ka profesionāļu vietā būs poļitruki, tad diezin vai par viņu būtu nobalsojuši tik daudz cilvēku. Es arī nebūtu atbalstījis.

– Kāpēc «Jaunais laiks» uzstāj tieši uz Ojāru Grinbergu, jo, cik noprotams, viņiem ir citi savi ostu speciālisti? Atcerēsimies, kā Repšes valdības laikā tika iztaujāti un spīdzināti pretendenti uz ostu valdēm – tātad ir partijā zinoši cilvēki.

– Pirmkārt, nav zināms, kuru Ojāru Grinbergu tiešām virza. Bet, ja tiks pieņemts lēmums, ka virzīts tiek tieši «Jaunā laika» Ventspils nodaļas funkcionārs, tad tā lieta ir skaidra. Tā vietā, lai partijas nodaļas vadītājam maksātu algu no partijas kases, cerības ir, ka algu maksās Ventspils brīvostas pārvalde. Virzīšana amatam – tas ir veids, kā samaksāt algu par darbu partijā. Zīmīgi, ka šeit neviens nekliedz – ne «Delna», ne «Providus» – ka tiek izmantots administratīvais resurss. Nekliedz tāpēc, ka savējos nekritizē.

– Prokurors Ilsteris paziņoja, ka jūs esot viennozīmīgi zinājis, kurš patiesībā ir iecelts brīvostas valdē.

– Man nav skaidrs, kā viņš var zināt labāk par mani, ko es zinu, vai ko nezinu. Katrs, kam nav slinkums, var izpētīt pagājušā gada Ministru kabineta rīkojumus Nr. 122 un Nr. 123, kuri turklāt izdoti vienā dienā, kaut gan zināmā mērā ir pretrunā viens otram. Tajos nav ne tēvavārda, ne personas koda, tur nav nekā, pēc kā var identificēt šo personu.

Interesanti ir arī tas, ka šis pats prokurors J. Ilsteris pagājušā gada 23. novembrī rakstiski norāda: «Bet šā Ministru kabineta rīkojuma Nr. 122 izpilde ir apgrūtināta, jo nav minētas nekādas identifikācijas pazīmes (personas kods, deklarētā dzīvesvieta vai ieņemamais amats)» un dara zināmu, ka »...LR Ministru prezidentam tika lūgts precizēt Ventspils brīvostas valdes locekli un paziņot Ventspils brīvostas pārvaldei par valdes locekļa iecelšanu, norādot konkrētu personu ar identifikācijas pazīmēm».

Pagāja divas nedēļas, un viņš jau Ventspils domei raksta, ka jāieceļ «O. Grinbergs», norādot arī konkrētu personas kodu. Jautājums – kas ir mainījies šo divu nedēļu laikā? Kā prokurors pēkšņi ir identificējis, par kuru personu runāts rīkojumā? Mēs mēģinājām noskaidrot, vai šajā laikā ir pieņemts jauns Ministru kabineta rīkojums vai precizēts iepriekšējais – nē, nekas tamlīdzīgs nav noticis. Bet prokurors jau norāda personas kodu. Tātad ir noticis kaut kas tāds, par ko publiski netiek runāts.

Vēl kāds interesants fakts. Prokurors mums lika līdz 27. decembrim sniegt atbildi uz viņa iesniegumu. Šo atbildi mēs nosūtījām 27. decembra vakarā un tā nevarēja līdz prokuratūrai nokļūt ātrāk kā 30. decembrī. Tātad lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu prokurors pieņēma, pat neiepazīstoties ar mūsu atbildi.

Bet visas šīs dīvainās prokurora uzskatu maiņas kļūst saprotamas tad, ja ņem vērā vienu ļoti būtisku, plašākai publikai līdz šim nezināmu faktu. Manā rīcībā ir informācija, ka prokuratūrā ir notikusi represīvo valsts institūciju vadītāju un pārstāvju sapulce, kurā apspriests jautājums par to, kādus pasākumus uzsākt, lai nepieļautu Lemberga tālāku politisku darbību. It īpaši lai nepieļautu viņa startu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Ja zina šo faktu un vēl arī atceras kriminālprocesu, kuru KNAB uzsāka pret Einaru Repši, tātad nepieciešamību novērst uzmanību no Repšes lietas, tad prokurora it kā dīvainā darbošanās kļūst izskaidrojama – tā ir darbība pret vienu no iespējamiem galvenajiem Repšes konkurentiem nākamajās vēlēšanās.

– Tas ir ļoti smags apvainojums represīvajām struktūrām.

– Tas ir Satversmes pārkāpums. Tas ir pilsoņa tiesību pārkāpums. Protams, man nav šādas sanāksmes ieraksta, bet tā informācija ir pietiekoši droša. Tad, kad es uzzināju šo informāciju un saliku to kopā ar pēdējā laika notikumiem, tad viss nostājās loģiskā secībā.

A. Lembergs: – Padomājiet, kāds ir ierosinātā kriminālprocesa raksturs. Tas ir absolūti politisks un iemesls – absolūti izdomāts. Proti, prokurors man inkriminē, ka es nepildu Ministru kabineta rīkojumu. Bet Ministru kabineta rīkojumā nav neviena vārda, ka tas būtu jāpilda Lembergam vai Ventspils pilsētas domei. Mums nav dots tāds uzdevums. Tas ir tāpat kā apvainot mani satiksmes noteikumu pārkāpšanā, ja es nemaz neesmu braucis. Vai «Jaunajam laikam» saprotamāks piemērs – mani apvaino, ka esmu slikti vadījis lidmašīnu, bet es nemaz neesmu lidojis!

Es varu pat vairāk jums pastāstīt. Iedomājieties, cik tālu aizgājuši dažādu Latvijas institūciju pārstāvji – viņi biedē ASV vēstnieci: ja Lembergs būs premjers, tad viņš NATO sammita laikā nepaspiedīšot ASV prezidentam roku!

– Bet jūs taču esat viens no Džordža Buša un Bila Klintona fonda finansiālajiem atbalstītājiem...

– Jā, es esmu ziedojis naudu Bila Klintona un Džordža Buša fondam, bet tas nebūtu galvenais. Es varbūt arī nepiekrītu visai politikai, ko īsteno prezidents Bušs – viņa politiku daudzos jautājumos neatbalsta arī lielāka daļa amerikāņu. Tomēr tas absolūti nenozīmē, ka – vienalga kādā statusā – es varētu būt tik neaudzināts vai necienīgs pret amatpersonu vai pret šo cilvēku, vai pret valsti, kura turklāt ir Latvijas sabiedrotā.

Man nav ne mazākā iemesla būt necienīgam nedz pret ASV prezidentu, nedz pret prezidentu Bušu personīgi, nedz pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Tie ir absolūti truli, neģēlīgi un nepiedienīgi izdomājumi, kas tiek par mani izplatīti.

– Bet kurš šos izdomājumus ir izplatījis?

– Šāda informācija ir izplatīta un pat radījusi zināmu satraukumu par manu iespējamo rīcību. Pat neskatoties uz to, ka līdz manai iespējamai nonākšanai premjera amatā ir tikpat tālu, cik līdz Mēnesim.

– Lielai sabiedrības daļai tiešām jau ilgu laiku tas vien ir uz mēles – vai jūs kandidēsiet Saeimas vēlēšanās?

– Šī pretdarbība nekādā veidā neiespaidos manu lēmumu. Mani neiespaidos nekādas aktivitātes šajā jautājumā. Mani iespaidos tikai praktiski, racionāli apsvērumi, un galvenais būs tas, vai, startējot vēlēšanās un – ja vēlētāji tādu uzticību dos – kļūstot par deputātu, es varēšu dot Latvijas sabiedrībai vairāk, nekā turpinot strādāt Ventspils pilsētas domē. Ja es uzņemos kādu darbu, mans vienīgais motīvs ir – tas jāizdara pēc iespējas labāk. Lai šā darba rezultāti nāktu par labu Latvijai. Man citu motīvu nav un nevar būt.

– Otra iespēja, kas tiek aktīvi apspriesta, ka jūs nemaz nekandidēsiet uz Saeimu, bet jūs kāda partija izvirzīs par Ministru prezidentu…

– Latvija ir parlamentāra republika un, lai Ministru prezidents varētu sastādīt savu valdību, viņam ir vajadzīgs, lai prezidente viņu nosauc. Prezidente viņu var nosaukt tikai tad, ja ir atrasts parlamenta stabils vairākums. Turklāt, lai varētu sekmīgi strādāt, nav jēgas uzņemties kādu darbu uz dažiem mēnešiem vai gadu. Tas ir pārāk īss laiks, lai varētu sekmīgi veidot Latvijas attīstību – tā, kā to Latvijas valsts būtu pelnījusi.