Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8822675t1hc220.jpg)
Visbiežāk mantojuma lietās ļaudis rada sarežģījumus nezināšanas un aizmāršības dēļ – nokavē mantojuma lietu kārtošanas termiņus. Bet tikpat bieži blēdās, lai atstātu ar garu degunu citus likumīgos mantiniekus un sagrābtu sev dzīvokli, māju, zemi un citu pašu vērtīgāko nelaiķa mantu.
Zāles sirdsmieram
Lai nepalaistu garām Civillikumā noteikto vienu gadu no nelaiķa miršanas dienas un citus termiņus un neradītu sev sarežģījumus, zvērināta notāre Sandra Jakušenoka iesaka mantiniekiem, īpaši attālākajiem radiniekiem, bērniem no pirmās laulības un citiem, sekot Latvijas zvērinātu notāru padomē izveidotajam mantojumu reģistram.
Reģistrā var uzzināt:
- zvērināto notāru, pie kā atrodas konkrētā mantojuma lieta, viņa darba vietas adresi, darba tālruņus;
- datumu, kad izsludināts pieteikšanās termiņš mantojuma iegūšanai.
Tajā reģistrē visas mantojumu lietas. Reģistra ziņas ir publiski pieejamas.
Kaut arī privātam jeb mājās pašrocīgi uzrakstītam testamentam ir tāds pats spēks kā pie zvērināta notāra rakstītam, mantiniekiem var rasties citi sarežģījumi.
Privāts testaments var būt uzrakstīts nemākulīgi, tāpēc testatora griba nav izpildāma. To var apstrīdēt.
Pie mantas var tikt viltus mantinieki, kuri pierunā uzrakstīt novēlējumu, izmantojot vecu cilvēku bezpalīdzību un neprasmi.
Nereti testamentu mājās uzraksta tikai vienā eksemplārā. Kur tas glabājas, neviens nezina. Ļauns cilvēks to var atrast un iznīcināt. Pēc tam nav iespējams pierādīt, ka tāds testaments vispār bijis. Ja testaments uzrakstīts mājās, tad mantiniekam jāierodas pie zvērināta notāra, kurš iepazīstas ar aizgājēja rakstītā novēlējuma saturu.
Sandra Jakušenoka atgādina, ka testamentārajam mantiniekam jāuzrāda citi likumīgie mantinieki. Kaut arī testamentā manta novēlēta par labu vienam, daļu mantas var mantot arī neatraidāmie mantinieki: laulātais dzīvesbiedrs, bērni, ja nav bērnu – augšupējie (vecāki).
Likumos ir skaidri uzrakstīts, kā dzīvesbiedrs un bērni (ja nav bērnu, tad citi radinieki) sadala aizgājēja atstāto mantu.
Visdumjākās kļūdas nezināšanas dēļ
Nezin kāpēc daudziem mantiniekiem šķiet, ka uz mantojumu var pieteikties pēc gada, skaitot no dienas, kad tuvinieks aizgājis viņsaulē. Ja mantojuma pieņemšanas termiņš pagājis, tad mantiniekiem jāpierāda tiesības mantojuma pieņemšanai tiesā.
Cita izplatīta nelaime – mantošanas tiesību pieteikumā mantinieki gan ir nosaukti un viņu adreses uzrādītas, bet tuvinieku starpā sakari sen pārtrūkuši, prasības pieteicējam nav zināmas viņu īstās dzīvesvietas. Zvērināts notārs izsūta pavēstes pēc norādītajām adresēm, kurās pārējie mantinieki sen nedzīvo. Bet sludinājumu laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» mantinieki nav lasījuši. Avīzē izsludinātais termiņš sen pagājis. Zvērinātam notāram ir tiesības sākt mantošanas procedūru, tāpēc ka viss noticis likumā noteiktajā kārtībā.
Pats ļaunākais – tiesa var izlemt par sliktu termiņa kavētājam. Visbiežāk tā arī notiek – aizgājēja mantu sadala savā starpā tie likumīgie mantinieki, kuri pieteikušies uz mantojumu pieminētā viena gada laikā vai zvērināta notāra noteiktajā termiņā.
Vēl dumjāk, ja kāds no likumīgo mantinieku vidus iedomājies, ka uz aizgājēja mantu ir tiesības vienīgi vecākajam dēlam. Latvijas likumos nav noteikts, ka ģimenēs ar bērniem tiesības mantot ir tikai vecākajam dēlam. Ja aizgājējam ir vairāki bērni, tad viņiem visiem ir vienādas tiesības uz viņu vecāku mantu.
Visizplatītākā blēdība
Latvijas zvērinātu notāru padomē stāsta, ka dažnedažādu blēdību aprakstam nepietiktu vietas pat veselā avīzē. Izdomai nav ne gala, ne malas. Blēdīšanās ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mantojuma lietās rodas sarežģījumi.
Sandra Jakušenoka atklāj, ka visizplatītākā ir vienkārša. Laulātais dzīvesbiedrs tīšām nogaida gadu, kurā uz mantojuma daļu var pieteikties, piemēram, bērni no pirmās laulības. Nogaida, lai publiski neatklātu aizgājēja mantojumu un neļautu pieteikties uz to citiem.
Dzīvesbiedrs, kurš ar aizgājēju nodzīvojis kopā vienā dzīvoklī vai mājā, neko nezaudē. Viņš viegli pierādīs, ka nekustama manta ir iegādāta kopdzīves laikā, īpašumā ir ieguldīta abu nauda, viņš laikus pieņēmis faktiskajā valdījumā mirušā atstāto mantojumu utt. Toties bērniem no pirmās laulības būs jāiet uz tiesu. Bet tiesnesis var neatzīt pirmās laulības bērnu mantošanas tiesības.
Aptuveni lēšamie izdevumi
Cerot uz nelaiķa mantu, jāpatur prātā, ka mantojuma pieņemšana saistīta ar izdevumiem. Kārtojot likumā noteikto mantojumu, mantiniekam jāmaksā zvērinātam notāram par:
- mantošanas pieteikumu – 13, 40 lati;
- sludinājumu laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» – 7 lati.
Ja zvērinātam notāram nav vajadzīgas papildu izziņas no zemesgrāmatu nodaļas, Valsts zemes dienesta, bankām un citām iestādēm, tad par pieteikumu un sludinājumu jāmaksā apmēram 22 lati.
Jāmaksā par mantošanas apliecību. Tā maksā atkarībā no tā, kurš manto. Laulātajam dzīvesbiedram un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojušajiem bērniem, brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām valsts nodeva ir 0,25% no īpašuma vērtības. Ja nekustama manta ierakstīta zemesgrāmatā, tad valsts nodeva jāmaksā zemesgrāmatu nodaļā. Par kustamu mantu (auto, naudas noguldījumi, vērtspapīri) 0,25% (bez PVN) no īpašuma vērtības jāmaksā zvērinātam notāram, kurš pēc tam to iemaksā Valsts kasē.
Notāra amata atlīdzība – 0,25% (bez PVN), bet ne mazāka kā 20 latu (bez PVN).
Ar aizgājēju kopā nedzīvojošiem bērniem, brāļiem, māsām, vecākiem, pusbrāļiem, pusmāsām valsts nodeva ir 0,5% no īpašuma vērtības. Tikpat liela amata atlīdzība zvērinātam notāram ir bērniem, brāļiem, māsām, vecākiem. Bet tā nevar būt mazāka par 30 latiem (bez PVN). Pusbrāļiem, pusmāsām tā ir 1,5% no vērtības (bez PVN), bet ne mazāk kā 40 latu (bez PVN).
Citiem sāņus mantiniekiem (vai ar aizgājēju dzīvojuši kopā vai atsevišķi – visviens) valsts nodeva ir 5% no īpašuma vērtības. Notāra amata atlīdzība – 7,5% (bez PVN), bet ne mazāk kā 50 latu (bez PVN).
Kārtojot testamentāro mantojumu, radiniekiem noteiktā valsts nodeva ir puse no tās nodevas, kas noteikta likumiskajai mantošanai, bet notāra amata atlīdzība ir tāda pati kā likumiskajai mantošanai. Ja pēc testamenta manta novēlēta pilnīgi svešam cilvēkam, tad valsts nodeva – 7,5%; notāra amata atlīdzība 7,5% (bez PVN) no mantas vērtības, bet ne mazāka kā 50 latu (bez PVN).
Mantiniekiem vēl jāmaksā par nekustamas un kustamas mantas vērtēšanu. Kaut arī savrupnamu, dzīvokļu un citas nekustamas mantas kadastrālā vērtība var būt zemāka nekā tirgus vērtība, tik un tā izdevumi var būt diezgan prāvi.
Ja mantojamā manta iegūta laulības laikā ar mirušo par abu laulāto kopīgiem līdzekļiem vai ar abu laulāto kopīgu darbu un līdzdalību, pārdzīvojušais laulātais var pieprasīt izdalīt no mantojuma savu kā laulātā daļu – tas nav mantojums, bet viņa (pārdzīvojušā laulātā) paša manta. To mantojumā neiekļauj.