Klepo droši! (1)

Kad elpošanas trakta nervu galu kairinājuma radītais signāls nonāk klepus centrā galvas smadzenēs, tiek iedarbināts aizsargreflekss — klepus. Visbiežāk klepus rodas vīrusa izraisītu augšējo elpceļu gļotādas iekaisuma dēļ, kas arī rada kairinājumu un pastiprinātu gļotu izdalīšanos. Klepojot no bronhiem izvadām gļotas, mikrobus un citas organismam nevēlamas vielas.

Parasti vīrusa izraisīts klepus pāriet pats no sevis 5–14 dienās, un, ja vien klepus ļoti netraucē, zāles šajā laikā nav jālieto, uzskata Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras pulmonoloģe alergoloģe Ineta Grīsle.

Ja klepus tomēr nemitējas četru nedēļu laikā, jādodas pie ārsta, lai veiktu rūpīgu izmeklēšanu (rentgens, krēpu pārbaude, bronhoskopija), jo klepus var liecināt par nopietnām saslimšanām, piemēram, tuberkulozi, kas mūsu valstī ir diezgan izplatīta, astmu (apmēram 40% gadījumu izpaužas ar klepu), plaušu karsoni vai bronhītu.

Nezinot klepus iemeslu, zāles tā ārstēšanai nedrīkst lietot ilgāk par nedēļu, jo tādējādi var ielaist slimību, kas ir izraisījusi klepu, uzsver daktere.

Nomākt vai veicināt?

Klepus var būt sauss vai ar krēpām, akūtas vai hroniskas slimības izpausme, un tas viss jāņem vērā, izvēloties medikamentus tā ārstēšanai. Ja krēpas izdalās, klepu nedrīkst nomākt, jo tas attīra elpceļus.

Ja klepus ir sauss, mokošs, traucē gulēt un apgrūtina apkārtējos, dakteri parasti izraksta pretklepus līdzekļus jeb supresantus, kam piemīt centrāla iedarbība — tie nomāc klepus refleksu. Klepus centra pastiprināto darbību nomāc kodeīns («Prodeini») un dekstrometorfāns («Dexofan», «Robitussin Antussicum»), gvaifenazīns («Stoptussini»), okseladīns («Paxeladin», «Tussuprex»). Cilvēkiem, kas pretklepus zāles lieto ilgstoši, jāzina, ka pie tām var rasties pieradums, var būt zarnu darbības traucējumi (visbiežāk aizcietējums), bet bērniem un gados veciem cilvēkiem tās dažkārt var nomākt elpošanas centra darbību.

Lai veicinātu klepus refleksu, veidotu un šķidrinātu krēpas un tās izvadītu no elpceļiem, lieto atklepošanu veicinošus līdzekļus jeb mukolītiķus. Pasaulē visvairāk pētītas un atzītas ir aktīvās vielas — ambroksols un bromheksīns. Ambroksolu satur, piemēram, «Lasolvan», «Flavamed», «Ambrolan», bet dažādu ražotāju bromheksīns nopērkams ar atbilstošu nosaukumu. Tie mukolītiķi, kas satur acetilcisteīnu («ACC») vai karbocisteīnu («Fluditec»), šķidrina krēpas un veicina atkrēpošanu, diemžēl kairinot kuņģi. Atklepošanas veicinātājus nosacīti var uzskatīt par ārstējošiem, taču tos tāpat nav ieteicams lietot ilgstoši.

Dažkārt mukolītiķus un supresantus mēdz kombinēt — lai veicinātu atkrēpošanu un cilvēks naktī varētu mierīgāk gulēt, taču par to vajadzētu konsultēties ar ārstu.

Kombinēto medikamentu grupa — tajā ir «Toclase», «Broncholytin», «Pectoral» u. c. Pēc dakteres teiktā, šīm zālēm novēro blaknes— alerģiskas reakcijas, sirdsklauves, sausumu mutē un citas.

Dažkārt atklepošanai labi noder arī bronhu paplašinātāji, ko parasti lieto astmas ārstēšanai, piemēram, ventolīna sīrups. Smēķētājiem, kas klepo hroniska bronhīta dēļ, iesaka ilgstošas darbības eifilīna tabletes («Teopec», «Teotard» u. c.), kas paplašina bronhus un veicina atkrēpošanu.

Katrs var izvēlēties sev tīkamu klepus zāļu formu. Tie, kam negaršo mikstūras un sīrupi, var lietot tabletes, kapsulas, pilienus, šķīdināmās tabletes aukstam vai karstam dzērienam. Daktere I. Grīsle iesaka dot priekšroku zālēm, no kurām var pagatavot karstu dzērienu, jo silts šķidrums labvēlīgi ietekmē kairināto elpošanas ceļu gļotādu.

Ārīgi lietojamas ziedes («Bronhogēls», «Hustagils») īpaši bieži lieto bērniem, taču mūsdienās klepus ārstēšanai tās vairs neiesaka.

Nebojā kuņģi un netērējies lieki!

Ja klepus kairina kaklu, var sūkāt pretiekaisuma tabletes, piemēram, «Falimint» vai «Decatylen», taču tāds pats efekts būs arī tējai ar medu vai pāris pilieniem olīveļļas vai smiltsērkšķu eļļas. Daži saka — iedzeru acetilcisteīnu, sāku atklepot un tūlīt jūtos labi, taču vingrojot efekts būtu tikpat labs, teic I. Grīsle.

Uzveikt vīrusu un izveseļoties palīdzēs ehinācijas preparāti, kas stiprina organisma aizsargspējas. Daktere pati klepus gadījumā nelieto vis zāles, bet ēd garšīgās, ar C vitamīnu bagātās cidonijas. I. Grīsle mammām iesaka nedot mazuļiem pārāk daudz klepus sīrupu un mikstūru, lai viņiem nezustu apetīte un viņi izveseļotos ātrāk.

Antibiotikas, ja tās izrakstījis ārsts, klepus ārstēšanai lieto tikai strutainu krēpu gadījumā, kas liecina, ka elpvados savairojušās baktērijas.

Pret klepu — ar mājas līdzekļiem

• Karsta vanna. Labākai iedarbībai ūdenim var pievienot aromātiskās eļļas, vislabāk — mentola vai eikalipta eļļu —, ja vien pret tām nav alerģija.
• Atklepošanu veicina karstas kāju vanniņas, jo karstums kairina pēdu receptorus.
• Ārstniecības augu tējas: Lietuvā ražotās krūšu tējas, lakricas saknes, priežu pumpuri, māllēpju ziedi, pelašķi, altejas un Islandes ķērpja tēja. Tās kairina kuņģi, dodot impulsu atklepošanai.
• Sasmalcināti sīpoli vai rutki ar medu.
• Karsts piens ar medu.
• Sinepju vai piparu plāksteri un bankas uzlabo asinsriti un mazina elpceļu iekaisumu, taču mūsdienās ārsti šos līdzekļus uzskata par novecojušiem.

Aptiekāra padoms

«Saules aptiekas» farmaceite Ilze Kalve uzsver, ka, lietojot atkrēpošanas līdzekļus, ir svarīgi uzdzert krietnu glāzi ūdens, jo krēpu mīkstināšanai ir nepieciešams šķidrums. Viņa iesaka lietot atkrēpošanas līdzekļus kopā ar ārstniecības augu tējām, taču to nevajadzētu darīt pirms gulētiešanas.

Atkrēpojošus līdzekļus nevajag lietot, ja elpceļos nav krēpu. Aptiekāre zina vairākus gadījumus, kad cilvēki ir aplam lietojuši «ACC», kas paredzēts atklepošanas veicināšanai. Ja elpceļos nav krēpu, šīs zāles var pasliktināt pašsajūtu un dažkārt pat izraisīt vemšanu.