Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bristoles universitātes zinātnieki atklājuši, ka skudras spēj nodot zināšanas cita citai. Tātad šis kukainis esot vienīgā dzīvā radība, izņemot cilvēku, kas dalās ar informāciju, orientējoties uz apmācāmā reakciju, apgalvo zinātnieki. Ar šādu īpašību neesot apveltīti pat augstākie primāti.
Bristoles zinātnieku eksperimentos konstatēts, ka skudras cita citai pastāsta par ēdiena atrašanās vietu, pārvietojoties skriešanas režīmā virzienā uz pārtikas avotu. Parasti skudra, kas zina, kur ir cukurs, atrod mācekli, kas spētu tai sekot. Māceklis nostājas aiz skolotājas, un viņi sāk kustēties barības virzienā. Turklāt apmācāmais visu laiku kontaktējas ar «skolotāju», pieskaroties pakaļkājām vai mugurai, lai apstiprinātu, ka viss ir kārtībā, ka viņš turpina sekot. Ja aizmugurē esošā skudra sāk kustēties lēnāk, arī priekšā esošā samazina ātrumu. Ja nebūtu «piekabes», gudrā skudra sasniegtu barību četras reizes ātrāk. Informāciju saņēmusī skudra bieži vien pati kļūst par «skolotāju», tādā veidā informācija par barības atrašanās vietu izplatās pa visu skudru koloniju maksimālā ātrumā.
Pētījumu vadītājs profesors Tomass Ričardsons apgalvo, ka šāds uzvedības veids atbilst formālam mācību procesam. Indivīds tiek uzskatīts par skolotāju, ja viņš savu uzvedību modificē novērotāja klātbūtnē tā, lai skolnieks pēc iespējas ātrāk apgūtu mācību, turklāt šāda uzvedība nesagādā tiešu labumu skolotājam.
Savukārt speciālists augstāko primātu dzīves jautājumos no Sv. Andreja universitātes Endrū Vaitens apgāž profesora Ričardsona apgalvojumu, ka skudras ir vienīgie dzīvās pasaules pārstāvji, kas spējīgi nodot zināšanas sev līdzīgajiem. Vaitens apgalvo, ka daži šimpanzes bērni tāpat «mācās» kontaktēšanās laikā ar vecākiem. Tomēr Ričardsons iebilst pret Vaitena apgalvojumu: «Lai gan šimpanzes kopē viens otra darbību, tas ir vienpusējs process. Pērtiķis «skolotājs» nekādi nereaģē uz «skolnieka» centieniem apgūt materiālu, tātad tas nozīmē, ka to nedrīkst saukt par zināšanu nodošanu.»