Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8824570t1heb51.jpg)
Bailes, neziņa, mazvērtības kompleksi ir tie, kas daudzus cilvēkus pārņem, pirmo reizi tiekoties ar potenciālo darba devēju. Arī savās vēstulēs un telefona zvanos jūs uzdodat jautājumus, uz kuriem atbildes daudzkārt var rast tikai psihologs. Kā pārvarēt nedrošību, kā pareizi atbildēt uz kutelīgiem jautājumiem, ko vilkt mugurā, dodoties uz pirmo darba interviju? Jūsu aprakstītās situācijas lūdzām komentēt profesionāļiem.
Atbild Jānis Vanags, «CV-Online» komunikāciju un mārketinga vadītājs
Gribētu uzzināt profesionāļu viedokli, ko vislabāk vilkt mugurā pirms došanās uz darba interviju. Pretendēju uz darbu celtniecībā, uzvalks nav manas garderobes sastāvdaļa. Andris
Andri, šis ir jautājums, kuru sev uzdod katrs nopietns darba meklētājs, saprotot, ka apģērbs raksturo cilvēku un viņa attieksmi. Darba devējam ir pietiekams pamats uzskatīt, ka cilvēks, kas rūpējas par savu apģērbu, tikpat rūpīgi liks lietā savas prasmes un kvalifikāciju, pildot uzņēmuma uzdevumus. Ja kandidāts uz interviju ierodas nevērīgi apģērbies, tad uzņēmējs to var iztulkot kā nepietiekamu motivāciju iegūt piedāvāto darbu. Teiktais nenozīmē, ka uz interviju vienmēr jāierodas uzvalkā, der arī cits kārtīgs/tīrs/labi izgludināts apģērbs un labi, tīri apavi. Ikvienam speciālistam ideālā gadījumā ieteicams uzzināt ko vairāk par uzņēmuma kultūru, tradīcijām un arī ģērbšanās stilu - jo dažās kompānijās atzīst tikai oficiālu apģērbu, bet citās valda brīvāka gaisotne. Mēģiniet šo informāciju uzzināt no draugiem vai paziņām. Ja jūs uzzināt, ka uzņēmumā visi staigā tikai uzvalkos, tad pacentieties to aizņemties no kāda drauga vai nomāt uz vienu dienu.
Ja uz pirmo interviju jūs uzaicina personāla atlases kompānijas konsultants, kas speciālistus meklē citas kompānijas uzdevumā, tad droši varat pajautāt, kādu apģērbu labāk vilkt mugurā uz nākamo interviju, kad paredzēta tikšanās ar pašu darba devēju, pie kura strādāsiet.
Kādus jautājums darba intervijā es drīkstu uzdot darba devējam? Esmu ievākusi informāciju par šo uzņēmumu, un tā nav īpaši glaimojoša. Vai varu tiešā tekstā vaicāt par savām šaubām?
Atšķirībā no darba devēja, kurš nedrīkst jums jautāt par ģimenes stāvokli, reliģisko un politisko piederību u.tml., jums likums neparedz nekādus ierobežojumus. Uzdodot jautājumus par kutelīgām tēmām, pirms tam izvērtējiet, vai ne īpaši glaimojošās informācijas sniedzējs varēja būt neobjektīvs (piemēram, iepriekšējais darbinieks, kurš par pārkāpumiem atlaists no darba un tāpēc ir sliktās domās par uzņēmumu). Jebkurā gadījumā - darba intervija ir tikšanās, kurā organizācija un kandidāts iepazīstas viens ar otru, noskaidro interesējošās tēmas un kliedē bažas, lai varētu pieņemt lēmumu - uzsākt sadarbību vai ne. Ievērojot to, ka arī jums kā kandidātei ir jāizšķiras, sākt darbu kompānijā vai ne, vēlams noskaidrot pēc iespējas plašāku jautājumu loku. Pat ja izlemsiet konkrētajā uzņēmumā nestrādāt, jūsu informācijas vākšanas un apkopošanas prasmes jums lieti noderēs, meklējot darbu citās kompānijās vai organizācijās.
Atbild Ieva Zirne, Mg. psych., «CVO International» personāla atlases konsultante
Es vienmēr izgāžos darba intervijās, jo paniski baidos no svešiem cilvēkiem, vienmēr apjūku, sāku raustīt valodu, neko sakarīgu pateikt nespēju, kaut gan man būtu ko sacīt un vienmēr visu esmu izdomājusi. Pretendēju uz grāmatvedes amatu, kur publiskas uzstāšanās nav vajadzīgas. Vai tiešām to nevarētu veikt kaut kā rakstiski, kas man padodas ļoti labi? Aija
Cilvēks ir sociāla būtne un bez saskarsmes iztikt nevar, īpaši personāla atlases procesā. Darba devējam ir svarīgi gan profesionalitātes, gan personīgie aspekti, jo arī darba devējs ir cilvēks un viņam ir būtiski uzticēties darbiniekam un būt pārliecinātam, ka darbinieks uzticas viņam. Bez saskarsmes to panākt nevar. Jāņem vērā, ka grāmatvedis uzņēmumā bieži vien ir cilvēks, kurš uztur komunikāciju ar visiem darbiniekiem, kā arī klientiem - īpaši brīdī, kad ir pienācis laiks atskaitēm. Tāpēc nevar uzskatīt, ka grāmatvežiem saskarsmes spēja ir maznozīmīga.
Praksē pastāv tā sauktās «online» intervijas, tās tiek izmantotas kā viens no sākuma intervijas veidiem, kurās parasti noskaidro kandidāta motivāciju un ieinteresētību noteiktajā pozīcijā. Latvijas apstākļos šis veids dažkārt var izrādīties neefektīvs, jo diemžēl visiem kandidātiem nav regulāras pieejas internetam. Tādējādi iespējams zaudēt kādu ļoti labu kandidātu tikai tāpēc, ka šis cilvēks nav paspējis aplūkot savu e-pastu noteiktā laika ietvaros.
Satraukums darba intervijas laikā ir saprotams, taču iesaku uztvert darba interviju kā iespēju uzzināt informāciju par darba devēju, piedāvāto pozīciju, nevis kā divkauju starp jums un darba devēju. Dažkārt darba devējs pats ir satraucies, īpaši tad, ja ikdienā neintervē potenciālos darbiniekus. Atcerieties to, un jūsu satraukums atkāpsies, un jūs varēsiet sevi adekvāti parādīt.
Biju uz interviju personālatlases kompānijā, bet intervijas vietā lika aizpildīt ļoti biezu testu. Lielākā daļa jautājumu manu darbības sfēru vispār neskāra. Atbildēju «uz dullo». Uzskatu, ka tās ir muļķības - radošam cilvēkam likt zīmēt kaut kādus kvadrātus, aplīšus un veikt matemātiskas darbības. Esmu profesionāle savā jomā, tieši tāpēc izvēlējos savu profesiju radošā laukā, jo matemātika man riebās. Ļoti vēlējos iegūt šo amatu, bet tagad izskatās, ka nekā. Vai tagad visās intervijās pārbaudīs manas ģeometrijas zināšanas, kas darbam vispār nav nepieciešamas?
Grūti komentēt šādu situāciju, ja nav informācijas par testu, kā arī par pozīciju, taču parasti testu izvēle ir personāla atlases kompānijas un klienta ciešas sadarbības rezultāts un to izmantojums ir pamatots.
Dažkārt kandidāti testus kā novērtēšanas metodi uztver skeptiski un aizpilda tos «uz dullo». Taču jāatceras, ka arī šādas atbildes liecina par viņu. Bieži vien ar testu palīdzību vērtē ne tikai rezultātu, bet arī kandidāta attieksmi. Galu galā tā ir cilvēka brīva izvēle - piedalīties konkursā vai nepiedalīties, un, ja kandidātam nav motivācijas jau pašā procesa sākumposmā, tad rodas šaubas par to, cik nopietns ir kandidāta nolūks piedalīties konkursā.
Atbild Jūlija Artjuhova, «CVO International» vecākā personāla atlases konsultante
Darba intervijā man vaicāja: «Vai jums pirmajā vietā būs darbs vai ģimene?» Godīgi atbildēju, ka man pirmajā vietā ir mani bērni un citi man tuvie ģimenes cilvēki. Ar to arī manai kandidatūrai tika pārvilkta svītra. Vai bija jāmelo?
Diemžēl vai varbūt par laimi, lai uzņēmumu vadība vai īpašnieki tevi respektētu un rēķinātos arī ar tavām interesēm, cilvēkam jābūt ļoti augstas klases profesionālim, lai ar savām zināšanām varētu nodrošināt vērā ņemamu biznesa izaugsmi.
Šo darba devēju, pie kura bijāt uz interviju, arī var saprast, jo no katra viņa uzņēmuma darbinieka nostājas ir atkarīgi viņa biznesa panākumi. Tieši tāpēc katrs darba devējs meklē drīzāk domubiedrus, nevis tikai darba ņēmējus. Atbildot uz šo un līdzīgiem jautājumiem, vajadzētu sacīt apmērām šādi: «Mana ģimene ir mana galvenā prioritāte, jo tā dara mani laimīgu. Tieši tāpēc es savā darbā varu strādāt efektīvi un produktīvi. Ar savu darba sparu cenšos sekmēt uzņēmuma izaugsmi, lai rezultāts atgrieztos arī manā bankas kontā kā algas pielikums.»