Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8825028t1hb019.jpg)
KNAB ierosinājums noteikt bargākus sodus par priekšvēlēšanu izdevumu apjoma ierobežojumu pārkāpšanu laikam trāpījis dažām partijām tik vārīgā vietā, ka tās nu gluži vai sacenšas par muļķīgāko un nedemokrātiskāko piedāvājumu vēlēšanu kampaņas finansēšanas un norises «uzlabošanai». Mērķis acīmredzot ir novest diskusiju līdz absurdam un, kazi, varbūt pa burzmu pamanīties kaut ko no saviem priekšlikumiem iedabūt likumā.
Atklāti neviens neiebilst pret KNAB priekšlikumu, ka partijām ne tikai pienāktos sods par vēlēšanu kampaņas izdevumu ierobežojumu pārsniegšanu, bet arī būtu jāiemaksā valsts budžetā līdzekļi, kas pārsniedz izdevumu limitu. Arī premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) ir paziņojis, ka sodiem jābūt bargākiem. Taču divas koalīcijas partijas, kurām pašvaldību vēlēšanās bija vislielākās problēmas ar likuma ievērošanu, nāk klajā ar savtīgām nejēdzībām.
Zaļo un Zemnieku savienība, kas bija skandalējusi un pat tiesājusies ar KNAB par nelikumīgi saņemtajiem ziedojumiem, aicina 90 dienas pirms vēlēšanām vispār aizliegt politisko partiju un deputātu kandidātu reklāmu. Latvijas Pirmā partija, kas pašvaldību vēlēšanu tēriņus pārsniegusi vismaz trīskārtīgi, — gluži otrādi — gribētu vispār atcelt partiju vēlēšanu izdevumu ierobežojumus, taču piepeši atbalsta ZZS priekšlikumu.
Turklāt «mācītāji» un «zaļie zemnieki» atkal iedvesmojušies no Krievijas prezidenta Putina, kurš savas «varas vertikāles» cīņā pret pilsonisko sabiedrību nule parakstīja jauno NVO likumu, kas faktiski aizliedz Krievijā no ārzemēm finansētas nevalstiskās organizācijas. Arī LPP Saeimas frakcija ceturtdien nolēma, ka prasīs aizliegt no ārvalstu avotiem finansētām nevalstiskajām organizācijām «piedalīties priekšvēlēšanu procesos», kas arī «zemniekam» Augustam Brigmanim šķiet «atbalstāma ideja». Vēl «mācītāji» vēlas «sankcijas», «lai novērstu pret LPP vērsto antireklāmu», un sodus par «atklātu citu partiju propagandu».
Var saprast «mācītāju» īpašnieka Aināra Šlesera vēlmi ar finansiāli neierobežotu reklāmas kampaņu atkal nodrošināt sev vietu pie viņam tik ienesīgās varas, un ir jau pierasts, ka jebkuru kritisku viedokli par sevi šis «ģimenes vērtību» rausējs uzskata par «antireklāmu». Un gan jau ir izdomājis, kā tos neierobežotos līdzekļus tērētu, ja jau atbalsta ierosinājumu aizliegt priekšvēlēšanu reklāmas kampaņu. Šlesers ir pamanījies reklamēt sevi pat par ES fondu naudu. Savukārt ZZS reklāmas kampaņu presē un televīzijā sāka jau pērn, bet «informatīvo nodrošinājumu» pirms vēlēšanām droši vien cer saņemt no Ventspils naftas un Ventbunkera avīzēm.
Taču ideja par reklāmas kampaņas aizliegšanu ir tikai populistisks dūmu aizsegs centieniem monopolizēt valsts varu. Politikas privatizētāju korporācija turpina mēģinājumus izrēķināties ar tās nekontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem, apkarojot sev netīkamo kritiku jeb «antireklāmu», un nīdēt pilsonisko sabiedrību, aizliedzot nevalstiskām organizācijām uzraudzīt vēlēšanu kampaņu jeb, kā teic Brigmanis, «iekšējās lietas». Vai Lembergs, Šlesers un Šķēle nu dibinās «nevalstiskas organizācijas» sevis uzraudzīšanai?