Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8826240t1hdbac.jpg)
Priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa diemžēl ir arī likumdošanas grozījumi, kas var būtiski ietekmēt gan šo kampaņu, gan vēlēšanu norisi un līdz ar to arī iznākumu. Tie politiķi, kuriem politika ir tikai līdzeklis savam personīgajam biznesam un kuriem tāpēc ir bijušas vislielākās problēmas ar likuma ievērošanu vēlēšanās, cenšas padarīt procesu mazāk demokrātisku un, cik vien var, necaurskatāmu.
Sabiedrības interesēm atbilst, cik vien iespējams, plaša viedokļu daudzveidība, un tas ir galvenais kritērijs, pēc kura vērtēt dažādos ar priekšvēlēšanu kampaņas un vēlēšanu norisi saistītos priekšlikumus un pasākumus.
Jau ceturtdien paredzēts pieņemt otrajā lasījumā grozījumus vēlēšanu likumā, vēl pēc divām nedēļām — galīgajā. Saeima lems arī par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegtajiem grozījumiem priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz aizliegt priekšvēlēšanu reklāmu. Tiek cilāta ideja aizliegt uzraudzīt vēlēšanas nevalstiskajām organizācijām, kuras saņem finansējumu no ārzemēm. Latvijas televīzijas vadība iecerējusi sadalīt LTV ziņu dienestu, sašķirojot žurnālistus ziņu veidotājos un viedokļu paudējos. KNAB ir ierosinājis noteikt partiju finansēšanas likumā lielākus sodus par priekšvēlēšanu izdevumu apjoma neievērošanu.
KNAB priekšlikums — uzlikt par pienākumu partijām ieskaitīt valsts budžetā finanšu līdzekļus pārsniegto priekšvēlēšanu izdevumu apjomā — ir vienīgā no visām minētajām iniciatīvām, kas vairotu uzskatu daudzveidību un to paušanas iespējas. Šie ierobežojumi novērš iespēju dažām naudīgākajām partijām pārņemt visu pirmsvēlēšanu reklāmas laukumu un nomākt citu, mazāk naudīgu politisko spēku viedokli. Tāpēc to ievērošana, ko bargāki sodi par likuma pārkāpšanu veicinās, ir būtiski svarīga demokrātijas turpmākai attīstībai Latvijā.
Nav jābrīnās, ka tieši tās partijas, kuras ir krāpušas vēlētājus un ir pieķertas likuma pārkāpšanā, šo KNAB ierosinājumu mēģina nomudžināt, vietā sniedzot populistiskus, vārda brīvību ierobežojošus priekšlikumus un izvēršot kampaņu pret nevalstiskām organizācijām, tiem netīkamo presi un sabiedrisko televīziju.
ZZS tiesājās ar KNAB par nelikumīgi saņemto ziedojumu atmaksāšanu, bet Latvijas Pirmā partija pašvaldību vēlēšanās, kā pieticīgi aprēķinājis "Providus", pārsniegusi atļauto finansējumu trīskārt un arī šajā Saeimā iekļuva, pateicoties masīvai reklāmas kampaņai īsi pirms pašām vēlēšanām. «Mācītāju» īpašnieks Ainārs Šlesers uz KNAB ierosinājumu noteikt bargākus sodus finanšu pārtērētājiem reaģēja ar ierosinājumu atcelt tēriņu ierobežojumus vispār. Uz to «zemnieku» brigadieris Augusts Brigmanis atsaucās ar piedāvājumu vispār aizliegt priekšvēlēšanu reklāmu 90 dienas pirms vēlēšanām. Un neierobežoti tērēt alkstošais Šlesers tam piekrita. Šo avantūristisko priekšlikumu, kas nav plašāk apspriests un nāk brīdī, kad vēlēšanu kampaņa ir sākusies un partiju tēriņu ierobežojumi jau ir spēkā, sliecas atbalstīt arī Tautas partija. Dīvaini, ka par tā nodošanu komisijām balsošot arī «Jaunais laiks», kas bija vēlējies vēl bargākus sodus par tēriņu ierobežojumu pārkāpšanu, bet nu palīdzēs novērst sabiedrības uzmanību no šiem KNAB priekšlikumiem.
Iespējams, ka triju «oligarhu» partijas vienojušās, ka neierobežotos līdzekļus būs iespējas notērēt sev vēlamam «informatīvam nodrošinājumam» tiklab «Ventspils naftai» un «Ventbunkeram» piederošajā «centrālajā» presē, kā arī no pašvaldībās dominējošajiem politiskajiem spēkiem lielākoties atkarīgajās reģionālajās avīzēs, droši vien arī LNT. Turklāt LPP ieteic aizliegt nevalstiskajām organizācijām, kas saņem finansējumu no ārzemēm, «piedalīties priekšvēlēšanu procesos». Nav jābrīnās, ka šādu Putina un Lukašenko savās valstīs jau īstenoto iniciatīvu atbalsta gan Brigmanis, gan ar «zaļajiem zemniekiem» korelētais Ventspils mērs, kas atbalsta arī Šlesera vēlmi pie reizes aizliegt arī «antireklāmu». (Tikai atšķirībā no «mācītājiem», kuri vēlas «novērst pret LPP vērsto antireklāmu», Aivaram Lembergam, saprotams, «antireklāma» ir preses publikācijas, kas nepatīk viņam.)
Tikmēr ar Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītāja, «zaļā zemnieka» Aivara Berķa atbalstu tiek gatavota LTV ziņu dienesta «reforma» jeb graušana. Aizbildinoties ar nepieciešamību padarīt televīzijas budžetu «caurspīdīgāku», ģenerāldirektors Jānis Holšteins faktiski vēlas aizliegt ziņu veidotājiem gatavot analītiskos raidījumus.
Visi šie pasākumi nav jauni. Indulis Emsis vainoja «Delnu» «politiskā darbībā» jau tad, kad izgāzās «eirokomisāres Ūdres» afēra, un sūkstījās, ka par viņa valdības kritiku televīzijā «maksā pati valsts». Šlesers pat apvainoja LTV «noziedzīgā» darbībā — viņa «labo darbu» noklusēšanā. Tikpat vecs ir dumjais arguments par nevalstisko organizāciju «politisko darbību». Ikviena pilsoņa sabiedriski aktīva rīcība ir «politiska». Taču nevalstiskās organizācijas atšķirībā no politiskajām partijām nekandidē vēlēšanās un tām nav likumdošanas un represīvās varas, lai kaut ko aizliegtu.
Toties politiķis Šlesers, prasīdams aizliegt no ārvalstīm finansētās nevalstiskās organizācijas, faktiski prasa aizliegt arī baznīcas, kas arī nav valstiskas organizācijas, saņem finansējumu no ārzemēm, tomēr neatturas no politikas ietekmēšanas. Turklāt, tā kā LPP ministrs Baštiks un Saeimas prezidija loceklis Šmits, kuri tiešā veidā ietekmē politiku Latvijā, turpina kalpot kā mācītāji šajās no ārzemju tīkliem finansētajās organizācijās, Šleseram pieklātos prasīt savas partijas aizliegšanu.
Taču par šādām viņu murgaino ideju īstenošanas sekām Šleseram, Brigmanim un Lembergam nepietiek laika vai prāta domāt — ka tik izdodas novērst ierobežojumus, kas traucē monopolizēt valsts varu.