Lieli telpaugi. Kā palīdzēt tiem vienmēr būt formā

FOTO: Inga Kundziņa

Daudzfunkcionālu, plašu un lielu telpu interjeram noteikti nepieciešami augi, kuri sev apkārt rada siltuma, dzīvības un omulības izjūtu.

Milzīgajā telpaugu dažādībā varam izvēlēties sīklapainus vai liellapainus, vīteņaugus vai kāpelējošas formas, krūmveida vai kokveida, zaļlapainas vai krāsainu lapu formas, ziedošus vai neziedošus, kā arī citus augus, kuri ir piemēroti un iederas attiecīgajā telpā. Konferenču zālēs, atpūtas hallēs, baseina telpās, uzgaidāmajās telpās vai pastaigu gaiteņos, ēdamzālēs un daudzās citās vietās nelieli vai mazi augi nespēs pildīt lielo telpaugu funkcijas, taču par papildinājumu tie kalpos vienmēr.

Ņemot vērā telpas izkārtojumu un, vissvarīgāk, pēc gaismas avota – loga, ja vien telpā nav izvietots speciāls augiem mākslīgais apgaismojums, tos var izkārtot dažādās kompozīcijās. Augam nav obligāti jābūt vienam, tas var būt kopā ar citiem, bet iespējama arī vienota kompozīcija no diviem trim telpaugiem, kur katrs aug savā podā. Tie var būt dažādi, taču bieži tagad izmanto augu kompozīciju, kura sastāv no 3–5 atsevišķi stādītiem augiem – tie visi ir fikusi, kuri atšķirīgi lapu krāsās un to formās. Šādu izvēles principu izmanto, lai būtu vieglāk kopt augus, jo tie ir ļoti līdzīgi fikusiem.

*

Filodendrs (Philodendron) izceļas ar milzīgām lapu plātnēm, kuras ir uz vēl garākiem kātiem un kuru lielākā daļa telpās aug kā liānas.

Visiem filodendriem ir raksturīgas garas gaisa saknes, kuras nedrīkst apgriezt, jo tās vajadzīgas auga dzīvības uzturēšanas procesiem.

Apgriezt var tikai sažuvušās, nokaltušās saknes. Liānveida filodendrus audzē pie balsta.

*

Dažādu krāsainu augšlapu īpašnieces ir daudzmetrīgās, ložņājošās bugenvilejas (Bougainvillea), ziedus raisa tikai uz šāgada dzinumiem.

Bugenvilejām obligāti nepieciešams režģis kāpelēšanai un dzeloņaino dzinumu nostiprināšanai.

*

Iecienītas ir šeflēras (Schefflera) – kokveida (S. arboricola), starainā (S. actinophylla), astoņlapu (S. octophyllum) u.c., kurām ir krūmveida izskats ar dažādu krāsu un formu lapām. Šeflēras var apgriezt pat tā, ka tām palikuši kaili stumbeņi. Tās ataugs 3–4 mēnešu laikā, turklāt vēl skaistākas nekā iepriekš.

*

Bendžamina fikuss (F. benjamina) un tā dažādās raiblapainās šķirnes ir iederīgas gan viegli noēnotās, gan gaišās un saulainās telpās. Sīko lapiņu milzīgā lapotne telpā rada vieglu gaisotni, neraugoties uz iespaidīgo stumbru, auga vairāku metru garumu un plašo sakņu sistēmu lielajā podā.

*

Parastais gumijkoks (F. elastica) ir ar spīdīgām, lielām, tumši zaļām lapām garumā no 15 līdz 20 cm, platumā – no 8 līdz 15 cm un apmēram divu metru augstumā, bet platumā tas ar gadiem var pat pārsniegt augstumu. Fikusu ģintī šis ir vienīgais gumijkoks, bet pārējie ir fikusi. Tautā visus fikusus nepareizi sauc par gumijkokiem.

*

Lauru koka lapas, ja tās paberzē, izplata raksturīgo aromātu. Arī mūsu klimatiskajos apstākļos augušās lauru lapas noderīgas kulinārijā

*

No sukulentiem Amerikas agave (Agave americana) ar tās dzeltensvītraino šķirni ir kā milzīgas astoņkājiem līdzīgas būtnes, kuras savas dzeloņainās lapas rozetveidā izkārtojušas apkārt stumbram. Agavju augstumu arī nevar iegrožot, jo lapas nevar saīsināt, piemēram, nogriež pusi, jo traucē. Arī strelīciju lapas negriež, tās ir ļoti jāsaudzē – no bagātīgā lapu skaita atkarīgs ziedu daudzums.

Par lielajiem telpaugiem – vēl kādā no nākamajiem Mājas numuriem

***

EKSPERTA PADOMS

Zane PURNE, Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas vadītāja

Lieli telpaugi ir visbiežāk sastopami, taču ir vēl daudzi citi, piemēram, oleandri, banānkoki, kafijkoki, citrusi, tetrastigmas, spatifilas,

daturas.

Nenoliedzami, ka vispirms ir svarīgi zināt, kādi audzēšanas un kopšanas apstākļi šiem augiem nepieciešami, bet jāzina arī, vai šo augu drīkst griezt. Ar griešanas palīdzību var veidot dažādas auga formas – garenas, apaļas, klājeniskas utt., augststumbra augus, no krūma izaudzēt kokveidīgu augu, bet no koka mēģināt izlolot zarotu krūmu.

No dekorativitātes viedokļa telpaugiem nevajadzētu dot brīvu vaļu, augt, kā tiem pašiem patīk. Dažreiz tiek kultivēta tendence – vietas ir bezgala daudz, lai nu augs izvēršas. Dabā augošos augus, kurus neviens negriež, tomēr nevar pielīdzināt telpās augošajiem. Pēdējie tomēr ir paredzēti estētiskam baudījumam, tādēļ nav pieļaujams biezs, nekārtīgs, nesimetrisks lapu mudžeklis.

Ir augi, kuri obligāti jāgriež, jo ziedi, piemēram, bugenvilejai, veidojas uz jaunajiem dzinumiem, bet neveidojas uz vecajiem. Arī Ķīnas rozes noziedējušie zariņi ir jāapgriež. Par Ķīnas rozi saka: «Jo to vairāk griež, jo tā bagātīgāk zied.«

Ar griešanu veido fikusu dažādās vainagu formas. Piemēram, Bendžamina fikusu gada laikā var apgriezt vairākkārt, bet lēni augošo lirveida fikusu – reizi 1–2 gados.

Arī Japānas segliņus gadā apgriež vairākas reizes, it īpaši raiblapu šķirnes, kurām cauri izskaldās tumšzaļā pamatforma, kura obligāti jāizgriež, citādi tā var pārņemt visu augu, nomākt raiblapainos dzinumus.

Ir rinda telpaugu, kuri nav paredzēti griešanai, galotņošanai, vienīgi jānogriež vecās lapas. Augstumu nedrīkst ierobežot ne livistonām, ne fēnikspalmām, ne vašingtonijām, ne citām palmām. Galotni nedrīkst nogriezt, saīsināt araukārijām, kurām, ja to nogriež, vietā ataug vairākas, bet simetriska galotne – nekad.

Nav apgriežamas arī alojes, kurām ir viena galotne, bet var apgriezt tās, kurām ir daudzas galotnes.

Atliekto nolinu, ja vēlas augu ar vienu galotni, negriež, bet, ja patīk divas trīs un vairāk, tad griež. Šis augs aug ļoti lēni.

Arī Japānas fatsijas var griezt un var negriezt, jo pats augs ir tendēts uz samērā simetrisku zaru veidošanu.

Augu griešana nav viena gada darbs, tas jādara regulāri katru gadu, lai saglabātu pastāvīgi dekoratīvu formu. Telpaugu griešana ir tikpat svarīga funkcija, lai augs būtu veselīgs un izskatīgs, kā visas pārējās nepieciešamās sastāvdaļas – augsne, apgaismojums, temperatūra, laistīšana un mēslošana.

Uz augšu