Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8828380t1he865.jpg)
Pagāja nedēļa. Otrais lielais svētku pasākums gāja uz beigām. Ameli visu vakaru bija saspringti strādājusi un jutās iztukšota. Bija neliels atelpas brīdis, un Ameli apsēdās ar seju pret logu.
Negribējās nevienu redzēt. Nevienu arī nē. Sniga. Tas radīja miera un sakārtotības sajūtu. Ameli sameklēja savu pleijeri un uzlika austiņas. Viņai patika skumjie blūzi, ko dziedāja afroizpildītāji. Kājas smeldza, viņa nebija apsēdusies kādas divas vai trīs stundas. Pieverot acis, viņa ieslīga džezā un… aizlidoja. Mūzika bija tā pasaule, kurā viņa jutās laimīga. Tur izpalika vilšanās un meli. Laba mūzika vienmēr bija īsta, un Ameli to bieži izvēlējās par savu patvērumu.
Lūpas uz kakla. Ameli stipri satrūkās. «Tu mani nobaidīji līdz nāvei,» Ameli teica, logā ieraugot Nila atspīdumu. «Piedod, es to visu izdarīšu atpakaļ,» Nils smaidot atbildēja. Un noskūpstīja Ameli turpat vēlreiz.
Viņi telpā bija vieni, taču jebkuru brīdi varēja ienākt kāds no pasākuma dalībniekiem.
— Tu nemaz nezini, kā izskatījies no malas. Pusguļus krēslā ar pavērtiem ceļiem un aizvērtām acīm, bet tava seja… Par ko tu domāji? Par Seksu? Tev ir tāda seja, kad mēs darām to, — Nils klusā balsī teica.
— Es klausos mūziku, un tā arī ir bauda, — Ameli atbildēja.
— Tātad tu biji prom baudas pasaulē?
— Jā.
— Paņemsi mani līdzi?
— Paņemšu, bet tikai tad, kad tu zināsi, vai to gribi pa īstam.
— Es tev to gribu parādīt.
— Bet te nevar.
— Ja nevar, tad gribas vēl vairāk.
Nils piecēla Ameli no krēsla un parāva sev līdzi aiz pakaramo rindas telpas vidū. Viņš skūpstīja viņu kā pie bada. Rokas taustījās pa visu ķermeni, zem blūzes, zem svārkiem.
— Atdziesti mazliet. Ko tu sevi kārdini! Man pēc 10 minūtēm brauc ārā torte.
— Tu esi mana torte, — Nils smaidot čukstēja.
— Tad tev jāgaida līdz diviem, kad viss būs beidzies.
Ameli, sakārtoja drēbes, pārkrāsoja lūpas un aizsteidzās pie viesmīļiem, lai saskaņotu laikus, pirotehniku un citas ar tortes pasniegšanu saistītās lietas.
Nils iznāca pie viesiem ļoti pacilāts, gan pakausī dažas matu šķipsnas nebija vajadzīgajā vietā. Bet to redzēja tikai Ameli. Viņš bārstīja asprātības un smaidīja. Ameli vēroja viņu un nevarēja saprast, vai tā ir aktiermeistarība vai viņas ietekme. Vīrieši jau tā ir neizprotami radījumi, kur nu vēl mākslinieki…
Viss bija beidzies. Pulkstenis rādīja 2.20 naktī. Nogurums savu bija paveicis. Visi nostrādājušies, tagad pārģērbās un katrs gāja uz savu mašīnu, lai brauktu mājās. Nils un Ameli kopā izgāja pa durvīm. Nils pavadīja Ameli līdz mašīnai, piepalīdzot aiznest somas ar visādiem sīkumiem, kas vajadzīgi pasākumam. Viņš maigi noskūpstīja Ameli un gāja uz savu mašīnu.
Ameli bija mazliet vīlusies. Bet gudrītis, kurš dzīvoja Ameli, mierināja, ka viss ir ļoti loģiski, ka cita varianta šovakar nebija, bet tas trakais, kurš arī dzīvoja Ameli, atsūtīja skumjas. Viņa brauca mājā pa naksnīgo Rīgu, un bija tik skumji…