Nesen «Konica Minolta» paziņoja, ka nevar izturēt konkurenci digitālo fotokameru laikmetā un pārtrauks kameru, filmu un papīra ražošanu. Turklāt šī nav vienīga pasaulē labi zināmā kompānija, kas šajā tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā iekūlusies finanšu problēmās, jo lielākā daļa iedzīvotāju, arī Latvijā, tagad pērk nevis filmu kameras, bet digitālos fotoaparātus.
Pagājušajā gadā aptuveni 75% no nopirktajām jaunajām fotokamerām Latvijā bija digitālās, bet šogad filmu kamerām paliks labi ja 10% tirgus, – prognozē lielākā fotokameru vairumtirgotāja GNT foto un video tehnikas mārketinga menedžeris Gatis Šķila. Attīstītākajās valstīs šī proporcija ir vēl vairāk izteikta par labu digitālajiem fotoaparātiem. Tādi pasaulē labi zināmi fotofilmu un kameru ražotāji kā «Kodak», «Fuji» un «Minolta» ir nokļuvuši diezgan nepatīkamā situācijā.
Vienkāršam lietotājam digitālo fotokameru kvalitāte ir pietiekami apmierinoša. Tradicionālās filmu kameras paliek ēnā. Turklāt datorizētais formāts sniedz dažādas iespējas. Arī šo kameru cena patlaban ir tādā līmenī, ka daudzi fotografētāji labprāt izvēlas aizmirst par fotofilmiņu pirkšanu.
«Kodak» jau pagājušajā gadā ievērojami samazinājis fotofilmu ražošanu. Krietni sarucis arī darbinieku skaits. Tagad kompānijas uzmanības centrā ir digitālie produkti. Latvijā «Kodak» pārstāv «SIA Poligrāfijas apgāds», un tā digitālo materiālu menedžeris Dainis Builis atzīst, ka arī pie mums tikai pagājušajā gadā vien par trešdaļu krities fotofilmu pārdošanas apjoms. «Kodak» pašreiz gandrīz nemaz vairs netiek ražotas filmu fotokameras. G. Šķila gan piebilst, ka tās vēl ir aktuālas, piemēram, Ķīnā, kur ir liels tirgus. Nelaime tikai tā, ka tur daudzi joprojām neizmanto datoru. Arī «Fuji» paziņojis, ka varētu rīkoties līdzīgi kā pārējie šā tirgus dalībnieki, – raksta «Financial Times». Bet Beļģijas fotofilmu ražotājs «Agfa» ir bankrota procesā, un, visticamāk, uzņēmums tiks slēgts. «JPMorgan» analītiķis Tokijā Hiroši Morijama laikrakstam norādījis, ka tradicionālo fotofilmu tirgus sarūk par 30% gadā un šobrīd neesot pamata turpināt biznesu.
G. Šķila norādīja, ka finansiāli nestabila situācija ir arī Latvijā diezgan populārajam «Olympus». «Viss būs atkarīgs no tā, cik veiksmīga būs izdevusies jauno modeļu sērija. Ja tas neatrisinās problēmas, kompāniju, visticamāk, pārdos elektronikas ražotājam «Panasonic»,» paskaidro G. Šķila. Arī «Pentax» esot problēmas, un šo kompāniju, iespējams, pārņems «Samsung». Jāpiebilst, ka «Minolta» savu spoguļkameru biznesu atdos «Sony».
Neskaidra finansiālā situācija ir arī mazāk pazīstamiem ražotājiem – «Casio», «Leica» un «Ricoh». Šomēnes arī «Nikon» paziņoja, ka vairāk pievērsīsies digitālās fototehnikas ražošanai. Neraugoties uz to, ka elektronikas ražotāju triumfs fotonozarē izskatās diezgan iespaidīgs, HP pagājušajā gadā pārtrauca digitālo fotokameru pārdošanu Tuvajos Austrumos.
Digitālā foto iespējas arvien biežāk parādās arī mobilajos telefonos. Taču iepriekš paustās analītiķu bažas, ka telefoni ar kamerām varētu izkonkurēt mazāk kvalitatīvās digitālās fotokameras, nav piepildījušās. Fiziku nevar apiet, un normālas kvalitātes bildēm būtu nepieciešams lielāks objektīvs, bet, ja tādu ieliek mobilajā tālrunī, tas kļūst pārāk liels, un ne visiem tas šķiet ērti. Kā izrādās, fotokameras telefonos pat veicinot digitālo fotokameru pārdošanu, – secinājuši pētījumu kompānijas IDC analītiķi. Cilvēki, kuriem ir tālrunis ar foto uzņemšanas iespējām, ir ieinteresēti pirkt digitālo fotokameru.
****
Digitālās pret filmu kamerām
Filmu
Galvenā atšķirība
Šajās kamerās fotogrāfijas tiek taisītas uz fotofilmiņām. Ja reiz podziņa nospiesta, kadrs ir nofotografēts, un to izdzēst nevar. Kad filmiņa piefotografēta, jauniem kadriem nepieciešama nākamā filma. Sākotnējā cena par vienu kadru filmiņa pagaidām ir zemāka, taču digitālajām atmiņas kartēm cenas krīt. Ja atmiņas karte ir pilna, nav obligāti jāpērk jauna, jo fotouzņēmumus var iekopēt, piemēram, datorā vai kompaktdiskā, pēc tam no kartes izdzēst šos kadrus un fotografēt atkal no jauna.
Kvalitāte
Galvenais atšķirīgais kvalitātes rādītājs ir izšķirtspēja, ko digitālajām kamerām mēra pikseļos un uzrāda megapikseļos (miljonos pikseļu). Pastāv dažādi viedokļi par to, cik liela ir fotofilmiņas izšķirtspēja, ja to salīdzina ar digitālo kameru uzņemtajām fotogrāfijām. Vidēji ar fotofilmiņu uzņemtiem kadriem varētu būt 8–12 megapikseļu, jaudīgākajām digitālajām kamerām ir tikpat liels pikseļu skaits.
Fotogrāfiju aplūkošana
To, kas būs iznācis no jūsu darbošanās ar filmu kameru, redzēsiet tikai pēc filmiņas attīstīšanas – tikai tad, kad būsiet to piefotografējis un aiznesis uz fotosalonu.
Fotogrāfiju izgatavošana
Pirms fotogrāfiju drukāšanas ir jāattīsta fotofilmiņa. Pēc tam to var ieskenēt un, piemēram, ierakstīt kompaktdiskā digitālā formātā, lai izmantotu tās pašas priekšrocības, kas piemīt ar digitālo kameru uzņemtajām fotogrāfijām. Šādu iespēju jau piedāvā liela daļa fotoveikalu.
Citas priekšrocības
Lai arī kā mainītos tehnoloģijas, uz fotofilmiņas uzņemtos kadrus tik un tā varēsiet apskatīties, kaut vai pagriežot filmu pret gaismu. To nevar teikt par digitālajām fotogrāfijām. Kas to zina, vai pēc vairākiem gadiem jaunie datori maz atpazīs šobrīd tik populāro JPG digitālās fotogrāfijas formātu, kas tiek izmantots lielākajā daļā tā saukto ziepju trauku jeb vienkāršo kameru. Visai droši nevar justies arī par to, ka arī pēc desmit gadiem jums datorā būs CD lasītājs, kas spēs nolasīt informāciju no šābrīža standarta diskiem, jo jau tagad ir izstrādātas vairākas jaunas kompaktdisku tehnoloģijas.
---
Digitālās
Galvenā atšķirība
Šajās kamerās uzņemtie fotokadri tiek saglabāti digitālā formā tā sauktajās atmiņas kartēs, kādas tagad ir arī jaunākajiem mobilajiem telefoniem un pat mikroviļņu krāsnīm. Atmiņas kartes pēc formas un tehnoloģijas dažādiem ražotājiem atšķiras. Tās ir arī dažādas pēc ietilpības, izmēra un datu ierakstīšanas un nolasīšanas ātruma (tas ir svarīgi, kopējot fotogrāfijas datorā). Galvenā priekšrocība – fotogrāfijas no šīs kartes var izdzēst un bildēt atkal jaunas.
Kvalitāte
Pārējie parametri, kas svarīgi labam rezultātam, gan digitālajām, gan filmu kamerām, pamatā ir vienādi. Tomēr pikseļu skaita nozīme bieži vien tiek pārspīlēta. Vienkāršam lietotājam 10x15 cm fotogrāfiju izgatavošanai patiesībā pilnīgi pietiek ar 2,2 megapikseļiem. Ja vajadzīgas liela izmēra bildes, tad, piemēram, A4 izmēra fotogrāfiju izgatavošanai būs nepieciešami 8 megapikseļi.
Fotogrāfiju aplūkošana
Digitālo kameru priekšrocība ir speciāls ekrāns, uz kura var redzēt gan kadru, ko fotokamera varētu noķert, gan jau nofotografēto. Tas ļauj uzreiz pārbaudīt, vai fotogrāfija ir sanākusi, kā iecerēts, un liekos kadrus izdzēst. Šāda iespēja lieti noder arī vietas atbrīvošanai, ja labākie skati pagadās, piemēram, ceļojuma beigās.
Fotogrāfiju izgatavošana
Digitālās fotogrāfijas var printēt arī mājās, ja vien iegādāts printeris. Fotoaparātu ražotāji piedāvā dažnedažādas iespējas – var izprintēt gan no datora, gan tieši no kameras, turklāt pat ar bezvadu risinājumiem. Vēl viena digitālo attēlu priekšrocība ir tā, ka uz fotosaloniem fotogrāfijas printēšanai arvien biežāk var nosūtīt pa internetu un pat saņemt tās pa pastu, līdz ar to vispār neejot uz veikalu. Tiesa gan, pagaidām vairākos lauku rajonos fotosalonā pat nav iekārtu, ar kurām var izgatavot digitālās fotogrāfijas.
Citas priekšrocības
Ar daudzām digitālajām fotokamerām var uzņemt arī video. Kvalitāte gan būs diezgan vāja, un video neiznāks diez ko garš, turklāt tērēs diezgan daudz bateriju, tomēr citreiz arī tas ir gana labi. Vēl viena papildu iespēja ir digitālais zoom jeb tālummaiņa. Tā gan ir diezgan bezjēdzīga, jo, pievelkot kadru tuvāk, zūd attēla kvalitāte un tikpat labi to var izgriezt arī datorā.