Kaut gan māte bija noteikusi mirušajai meitai neveikt pat sekciju, pēc pusotra gada atklājās, ka morgā viņai bez tuvinieku atļaujas izgriezti audi un kauli, kas eksportēti uz Vāciju.
Mirušā audus pārdod bez atļaujas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bez piederīgo piekrišanas izgraizīti vēl 400 cilvēki, bet Drošības policija krimināllietu slēgusi, atzīstot šādu rīcību par likumīgu. Mirušās meitenes māsīca Olita un viņas māte Ilga Kajāne pie «Neatkarīgās» vērsās ar pilnu sirdi, jo viņas uzskata Drošības policijas lēmumu par netaisnu. Māsīca pirms četriem gadiem nelaimīgas mīlestības dēļ pakārusies. Par to, ka meitenei izgriezti audi un kauli, ģimene uzzinājusi tikai pēc pusotra gada, kad viņas mātei Tatjanai atsūtīta pavēste ierasties policijā pie izmeklētāja. Tur arī atklājies, ka šis nav vienīgais gadījums un bez tuvinieku piekrišanas izgraizīti vēl vairāki cilvēki.
Tikai pēc tam viņas sapratušas, kāpēc morga darbinieki neļāvuši viņām meiteni saģērbt, sakot, ka paši visu izdarīs.
Par audu izgriešanu Rēzeknē bez nelaiķa tuvinieku atļaujas ģimene presē pirms tam bija jau dzirdējusi. Taču toreiz licies, ka ar viņiem tas nevarētu atgadīties. Olita un Ilga ir sašutušas, ka krimināllieta ir izbeigta. Ar domu — kas nav aizliegts, tas ir atļauts — Drošības policija lēmumā norādījusi, ka likumā ir neprecizitātes un nav noteikts, kā morga darbiniekiem būtu jārīkojas, lai uzzinātu mirušā gribu attiecībā uz audu izņemšanu pēc personas nāves, un likums tieši neuzliekot viņiem par pienākumu informēt mirušā tuvākos piederīgos. Darbinieki tikai pārbaudot pasi, vai tajā nav zīmogs, kur mirušais norāda, ka negrib, lai viņa ķermeni pēc nāves izmantotu.
Ilga un Olita uzskata, ka šāda kārtība nav pareiza. Turklāt ne viņas, ne arī kāds no viņu draugiem un paziņām, ar kuriem par to runājušas, neviens nav zinājis, ka šāds zīmogs pasē ir nepieciešams, ja negrib, lai pēc nāves izgriež orgānus no ķermeņa. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) norādīja, ka kopš 2002. gada ar pasēm šādām ziņām vairs nav nekāda sakara. Lai valstij norādītu par savu gribu atļaut vai neatļaut izmantot ķermeni pēc nāves, esot jāaizpilda speciāla veidlapa PMLP vai Iedzīvotāju reģistrā.
«Neatkarīgās» aptaujātie juristi gan uzskata, ka lēmums šajā krimināllietā ir absurds. Pat tad, ja cilvēks dzīves laikā nav noteicis, ka pēc nāves viņa ķermeni nevar izmantot, to bez tuvinieku rakstiskas piekrišanas tāpat nedrīkstot darīt. «Pēc būtības šis lēmums ir absurds. Tas, ka likumā nav noteikts, ka jāprasa atļauja izmantot mirušā ķermeni, nav nekāds attaisnojums. Likumā nav arī rakstīts, ka nedrīkst zagt, bet tur ir paredzēts sods par zagšanu,» teica Agris Bitāns. Citādi parādās ieinteresētība nesaskaņot cilvēka gribu.
Arī juriste Solvita Olsena uzskata, ka Latvijā likums strikti noteic, ka nepieciešams prasīt tuvinieku atļauju. Turklāt jebkāda veida tirgošanās ar orgāniem, arī maiņa, pasaulē esot strikti aizliegta. Vienīgi gadījumos, ja kāds cilvēks ir atļāvis izmantot savus orgānus, bet konkrētajā brīdī attiecīgajā valstī tas nav nepieciešams, šos orgānus var atdot kādai citai valstij, kur tie ir ļoti nepieciešami. Pie S. Olsenas pēc palīdzības pēc šīs krimināllietas jau esot vērsušās divas ģimenes. Pagaidām vēl visas iespējas Latvijā neesot izsmeltas, taču pēc taisnības varot griezties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā un ANO Cilvēktiesību komisijā.
Audu izņemšana un to nosūtīšana uz Vāciju sākusies jau deviņdesmito gadu pašā sākumā. Turklāt pirms tam tas bijis kā privātais bizness. Līdz ar jauna likuma «Par mirušā cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā» pieņemšanu 1992. gadā šāda privāta darbošanās tika aizliegta. Taču audu eksportēšana atsākusies 1994. gadā, kad tika noslēgts līgums starp Labklājības ministrijas Veselības departamenta Tiesu medicīnas centru un Vācijas kompāniju «Biodynamics International GmbH». Sākumā ar audu izņemšanu nodarbojušies arī citās pilsētās, taču pēc tam to darījuši tikai Rīgā un Rēzeknē.
Fakti
Desmit gadu laikā Rēzeknē un Rīgā tiesu mediķi izgriezuši audus un kaulus no 400 mirušiem cilvēkiem, tuviniekus par to pat neinformējot. Pēc tam mirušo cilvēku audi un kauli tika eksportēti uz Vāciju kompānijai «Biodynamics International GmbH» (vēlāk tā pārsaukta par «Tutogen Medical GmbH»), kas reģistrēta kā medicīnisko preparātu izgatavotāja. Par to uzņēmums Latvijai maksājis kompensāciju — pusi Labklājības ministrijai medicīnisko preparātu, bioimplantu, ķirurģiskā materiāla u. c. preču veidā, bet otru pusi naudā kā samaksu darbiniekiem, kuri nodarbojās ar audu izņemšanu. Kopumā pārskaitīti vairāki tūkstoši eiro, to skaitā arī vienā privātā bankas kontā.
Drošības policija pēc vairāk nekā divu gadu izmeklēšanas šo audu izgriešanu un pārdošanu Vācijas kompānijai atzinusi par likumīgu, un krimināllieta tiek turpināta tikai par nodokļu nemaksāšanu no izmaksātajām kompensācijām. Lēmumā norādīts, ka neprecizitātes likumā izgriezējos radījušas saprātīgas šaubas par to, kā tieši ekspertam ir jārīkojas, lai konstatētu mirušā gribu uz audu izņemšanu pēc personas nāves. Likums tieši neuzliekot par pienākumu informēt mirušā piederīgos.
Savas dzīves laikā katrs var īpaši valstij norādīt — drīkst vai nedrīkst izmantot viņa ķermeni, audus un orgānus pēc nāves. Kādreiz to darīja, iespiežot attiecīgu zīmogu pasē, bet no 2002. gada jūlija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālajās nodaļās vai Iedzīvotāju reģistra departamentā Rīgā jāizpilda noteikta parauga veidlapa, un pēc tam dati ar jūsu gribu — atļaut vai neatļaut izmantot ķermeni — tiks fiksēti Iedzīvotāju reģistrā. Dokuments personai ir jāapstiprina ar savu parakstu. Šīs informācijas iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā ir bez maksas. Ziņas reģistrā tiekot aktualizētas nekavējoties.