Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8829992t1h3768.jpg)
Ierosinājumus par jauno ielu nosaukumiem var iesniegt ikviens no mums, tādējādi iespējams, ka turpmāk dzīvosiet ielā, kam vārdu esat devuši tieši jūs. Protams, galavārds pieder speciālistiem, kuri visus priekšlikumus izvērtē, vadoties no dažādiem apsvērumiem.
Vietvārdi – kultūrvēsturiski pieminekļi
«Ielu nosaukumi ir vietvārdi. Un, tāpat kā lauku māju un ģeogrāfisku vietu nosaukumi, tie ir kultūrvēsturiski pieminekļi, kas stāsta par vēsturi, atgādina par notikumiem, personām,» skaidro vēsturniece, mākslas zinātniece Inta Štamgute. «Piemēram, nozīmīgs piemineklis konkrētām personām ir Krišjāņa Barona un Krišjāņa Valdemāra iela.» I. Štamgute ar Rīgas vietvārdu pētīšanu nodarbojas jau 30 gadus. Pašlaik kā Rīgas domes Pieminekļu padomes priekšsēdētāja vietniece, sadarbojoties ar citiem speciālistiem, viņa izstrādā priekšlikumus par jauniem vietvārdiem.
«Ielu nosaukumiem ir jāsaskan savā starpā, tie nedrīkst radīt sabiedrībā rezonansi, tiem jābūt pārdomātiem. Augstas kultūras pilsētā vissliktāk būtu bieži mainīt ielu nosaukumus. Piemēram, Parīzē, Londonā visi nosaukumi ir no 18., 19. gadsimta. Tā ir pašlepnuma un goda lieta cienīt savas tradīcijas un vēsturi. Mainīt nosaukumus nav labi ne tikai no kultūras, bet arī finansiālā viedokļa. Tad rodas neskaidrības ar ierakstiem zemesgrāmatās, iestādēm jāpārdrukā veidlapas, jo mainās to pasta adrese un līdz ar to arī reģistrācijas vieta. Teorētiski var pat prasīt pilsētai apmaksāt izdevumus, kas radušies ielas nosaukuma maiņas rezultātā. Tas ir ļoti dārgi.«
Pašlaik Rīga ļoti strauji attīstās, rodas jaunu dzīvojamo māju ciemati, tāpēc aktuāls ir jautājums par jaunu ielu nosaukumu izvēli. I. Štamgute stāsta, ka uzņēmēji bieži vien topošo ciematu vai jaunceltņu grupu nosaukumus mēdz izmantot kā reklāmu, piemēram, nosaucot elitāru daudzdzīvokļu namu kvartālu par «Paradīzes vārtiem», lai piesaistītu klientus. «Un nav likumdošanas aktu, kas varētu pateikt: nē, tur nebūs «Paradīzes vārti» vai «Panorama Plaza»,» norāda speciāliste, uzskatot, ka tāpēc šajā jomā zinošiem cilvēkiem ir rūpīgi jāizvērtē iesniegtie priekšlikumi par vietvārdiem un to maiņu.
«Ir trīs veidi, kā nonākt līdz jaunas ielas nosaukumam. Pirmkārt, ir struktūra pie pilsētas pašvaldības, kuras uzdevums ir sistemātiski un profesionāli ar to nodarboties. Pilsētas attīstības plānā ir redzams, kur attīstīsies būvniecība, un var uzreiz pētīt, vai tur nav iedzīvināmi kādreizējie, tagad zudušie vietvārdi. Piemēram, vai tur nav bijusi kāda rīdzinieku muižiņa vai kāds cits objekts, kura nosaukumu varētu pārvērst par vietvārdu. Otrkārt, cilvēki, kuri kāda uzņēmēja interesēs projektē konkrētu rajonu, ir ieinteresēti, lai jaunajai ielai būtu nosaukums, kas celtniecības darbu procesā nepieciešams sarakstes vajadzībām, īpašumu reģistrācijai. Viņi var piedāvāt savus variantus. Kāds projektēšanas birojs ierosināja nosaukt divas ielas jaunu puišu vārdos, jo viņu ģimenēm tur savulaik piederējusi zeme. Mēs priekšlikumu neatbalstījām. Tā kā tur kādreiz bija Rumbulas dārziņi, tad tas būtu jāatspoguļo nosaukumos. Šajā vietā, kur jau ir Jāņogu iela, varētu būt, piemēram, Aveņu iela. Ieteicām padomāt par šādu risinājumu. Aprunājoties ar iedzīvotājiem, nolēma jaunās ielas nodēvēt par Ievziedu aleju un Rožlapu gatvi.«
Diemžēl arī šim nosaukumam īsti nevarējām piekrist. I. Štamgute skaidro, ka vārds «aleja» apzīmē taisnu, abās pusēs ar kokiem vai krūmiem apstādītu ielu. Un šādu identisku ielu pilsētas centrā pieņemts dēvēt par bulvāri, nedaudz tālāk – par aleju, bet nomales ieliņas sauc par gatvēm.
«Treškārt, ikviens pilsētas iedzīvotājs var ierosināt kādu ielu nosaukumu. Ja viņš to varēs pamatot un ja tas būs atbilstošs, saņems atbalstu. Mēs visus ierosinājumus krājam, un, iespējams, tie tiks izmantoti citā reizē,» norāda vēsturniece.
Izvērtētos un sagatavotos jautājumus izskata Pieminekļu padome, kurā ir apmēram 20 cilvēki. Tā vidēji reizi mēnesī sanāk kopā, noraida vai atbalsta priekšlikumu, sagatavo lēmumu projektus un virza tālāk caur komitejām apstiprināšanai Rīgas domē.
Izšķirties par personas vārda došanu ielai vai laukumam speciālistiem parasti ir visgrūtāk. Ir vajadzīgs laiks, līdz sabiedrība spēj novērtēt cilvēka devumu, tāpēc, balstoties uz vairākās Eiropas pilsētās pieņemto praksi, komisija tās izstrādātajā ielu nosaukumu piešķiršanas koncepcijā ir ierakstījusi, ka personu vārdu drīkst izmantot ne agrāk kā piecus gadus pēc cilvēka nāves.
Lai paātrinātu jaunu vietvārdu izstrādāšanas procesu Rīgā, iespējams, veidos īpašu Rīgas domes Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisiju.
No puķēm līdz pāvestam
Ventspils iedzīvotāji savu viedokli par topošo ielu atbilstošākajiem nosaukumiem var izteikt internetā. «Vienlaikus mēs uzklausām speciālistu domas, visbiežāk tie ir muzeja pārstāvji, kas izvērtē konkrēto vietu no vēsturiskā viedokļa,» stāsta Ventspils domes arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs Māris Bože. Visus ierosinājumus apspriež Pilsētas attīstības komisijā, kas sagatavo rekomendējošu lēmumu tāda paša nosaukuma komitejai. Tālāk par šo jautājumu spriež dome. «Saistībā ar jaunu apbūves rajonu izveidi jautājums par ielu nosaukumiem Ventspilī ir diezgan aktuāls. Mēs izvērtējam iedzīvotāju ierosinājumus, un, ja nosaukums ir labs, bet neder konkrētajai ielai, izmantojam to citā reizē,» skaidro M. Bože. Pēdējais domes lēmums bija par Cepļu ielu, jo vēsturiski šajā vietā iegūti māli un veidoti ķieģeļi. Jūras tuvumā Ventspilī, atbalstot iedzīvotāju ierosinājumus, turpmāk būs Vēja un Saulrieta iela, kā arī Kāpu promenāde.
Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls pastāstīja, ka pēdējos gados ir bijušas vairākas diskusijas par esošu ielu pārdēvēšanu Liepājā, piemēram, kādu nosaucot mirušā pāvesta Jāņa Pāvila Otrā vārdā. Pragmatisku apsvērumu dēļ (ielu pārdēvēšana maksā naudu) ierosinājums noraidīts un nolemts pāvesta vārdu labāk piešķirt Svētā Meinarda baznīcas zvanam.
Daugavpils dome par pēdējiem topošo ielu nosaukumiem lēma pērnā gada rudenī. Daugavpils pilsētas domes būvvaldes vadītājs Arvils Pundurs stāsta, ka dārzkopības sabiedrībā agrāk ielu vietā bija tikai līniju numuri. Būvvalde ierosinājusi un dome apstiprinājusi jaunos ielu nosaukumus par ziedu un augu tēmu. «Mēs cenšamies izdomāt neitrālus ielu nosaukumus. Pilsēta ir multinacionāla. Izvēloties vēsturiskus vārdus, negribētu kādu aizskart,» piebilst A. Pundurs.