Meklēju aukli!

Kur meklēt?
Visbiežāk aukles meklē un atrod ar sludinājumu palīdzību portālā calis.lv ; sludinājumu portālā ss.lv un citur. Bieži vien aukles iesaka paziņas vai draugi. Arī interneta portālā calis.lv māmiņas dalās pieredzē un mēdz ieteikt labas aukles, ar ko iepriekš sadarbojušās. Katrā gadījumā pirms tam noteikti ievāc informāciju par aukli, kā arī palūdz viņai atsauksmes!

Samaksa
Auklīšu pakalpojumu cenas ir atšķirīgas. Rīgā vidējā samaksa svārstās no 0,60 līdz vienam latam stundā vai pat vairāk. Mazpilsētās cenas ir nedaudz zemākas – no 50 līdz 70 santīmiem. Tas atkarīgs no aukles pienākumiem (piemēram, ne tikai auklēt bērnu, bet rūpēties, lai telpas būtu kārtībā u.tml.). Par konkrētu samaksu iespējams vienoties, tikai sazinoties ar aukli.

Kādu aukli?
Ja nepieciešams atgriezties darbā, tev būs nepieciešama pastāvīga aukle, bet, ja tikai uz neilgu brīdi – vispiemērotākā būs aukle steidzamiem gadījumiem jeb, kā tautā mēdz saukt, ugunsdzēsējaukle. Dažkārt gadās, ka tev steidzami jāizskrien un nevari bērnu ņemt līdzi, tieši tāpēc būtu vēlams atrast vismaz divas piemērotas aukles (ja viena tai laikā ir jau pie kāda cita mazuļa), kam nepieciešamības gadījumā varētu uzticēt savu mazuli.
Aukles ir dažādas, tieši tāpēc, lai taupītu laiku un pūles, pārdomā, kādu tu viņu vēlētos redzēt un kas tev ir svarīgākais. Vieni meklē jaunu meiteni, kas ir enerģiska, atraktīva, radošu ideju pilna, otri – vecāku auklīti, kas būtu kā mīļa vecmāmiņa mazulim, vēl trešiem svarīgi, lai auklei būtu izglītība. Jebkurā gadījumā viens no svarīgākajiem rādītājiem būs tas, kā aukle sapratīsies ar bērnu un kā bērns viņu pieņems. Vēl ļoti svarīgi, lai aukle būtu apguvusi sniegt pirmo neatliekamo palīdzību.

Pajautā sev:
• Ko tu tieši vēlies sagaidīt no aukles (lai viņa ir atraktīva, garšīgi gatavo, spēlē intelektuālas spēles)?
• Cik vecu aukli tu gribi?
• Vai tev ir svarīga pieredze?
• Vai auklei jābūt pedagoģiskajai vai medicīniskajai izglītībai?

Satiekoties ar izraudzīto kandidāti, noteikti pajautā auklei:
• Kāpēc viņa vēlas strādāt par aukli?
• Kāda ir viņas pieredze?
• Kādus un cik vecus bērnus viņa auklējusi?
• Kāda ir viņas izglītība?
• Vai viņa ir apguvusi neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu?
• Kā viņa iedomājas pavadīt laiku ar tavu mazuli?
• Kādi ir viņas audzināšanas principi un  disciplīnas paņēmieni?
Kad esi atradusi īsto aukli, neatstāj jau pirmajā dienā viņu ar bērnu vienu! Vislabāk, ja sākumā varat visi kopā padzīvoties, lai bērns pakāpeniski pierastu pie svešā cilvēka. Tad, kad mazulis būs iepazinies un iemācījies rotaļāties ar aukli, pakāpeniski varēsi viņus atstāt divatā uz ilgāku laiku, līdz beidzot varēsi mierīgu sirdi doties uz darbu, neatstājot ar sevi izmisīgi raudošu mazuli.

Lai nerastos starpgadījumi, noteikti vienojies ar aukli:
• Cik bieži, kad un ar ko mazulis jābaro?
• Kad mazulis jāliek gulēt?
• Kas mazulim jāvelk mugurā?
• Kad un cik bieži jāved pastaigās?
• Kur zvanīt, ja nepieciešama palīdzība vai radies kāds jautājums?
• Kas rūpēsies par kārtību?
• Vai auklei jāņem līdzi pašai sava pārtika pusdienām, vai viņa drīkst ēst to, kas ir jūsu ledusskapī?
• Kas segs aukles transportizdevumus?
• Kad un kā tiks lietotas mājā esošās ierīces – televizors, magnetofons, dators u.c.?

Stāsta māmiņas:

Inga, vienu gadu vecas meitiņas mamma:
Auklīte sāka pie mums strādāt, kad meita bija 10 mēnešu veca. Tā kā man vajadzēja atgriezties darbā, aukli sāku meklēt jau trīs mēnešus iepriekš. Sākumā domāju, ka aukle nāks vienu līdz divas reizes nedēļā, kamēr vēl esmu mājas, lai pēc tam, kad man būs jāiet uz darbu, jau mierīgi varētu atstāt bērnu ar viņu divatā. Taču manas cerības nepiepildījās, jo atrast auklīti bija daudz grūtāk, nekā biju domājusi.
Aukli meklēju sludinājumos interneta portālos calis.lv un berni.lv. Pēc tam mēģināju pati likt sludinājumus reklama.lv un ss.lv. Paziņas ieteica arī kādu auklīšu aģentūru. Tur abi ar vīru gājām intervēt auklītes.

Galu galā pēdējā brīdī atradām aukli, kas bija ielikusi sludinājumu cālis.lv. 20 gadu vecā studente izrādījās neticami laba aukle.
Aukle pie mums nodarbināta pilnu darba nedēļu – apmēram 44 stundas (katru darbdienu no plkst. 9.00 līdz 18.00, piektdien līdz plkst. 17.00).

Mums bija svarīgi, lai aukle izturētos pret bērnu kā pret bērnu, nevis kā pret darbu (tāda attieksme bija visam aģentūras auklēm, ar ko mēs runājam. Dežūrsmaids bērnam un jautājums vecākiem, kā tiks apmaksātas virsstundas…). Protams, skatījos, lai auklīte pati būtu tīrīga un sakopta. Uzmanīgi sekoju, lai aukles vārdos nebūtu pretrunas ar to, ko redzu. Piemēram, vienai auklei atteicu tāpēc, ka, ienākot dzīvoklī, no viņas nāca stipra tabakas smaka, it kā viņa tepat kāpņu telpā būtu uzsmēķējusi, pirms nākusi iekšā, bet sarunā viņa teica, ka nesmēķē un vispār esot pret smēķēšanu… Īsi sakot, auklītei jābūt uzticamai.

Meklējot auklīti, galvenā problēma ir, ka īstenībā vairums cilvēku, kas piesākas uz šo darbu, nemaz tam neder. Viņiem liekas, ka tas ir viegls darbs, lai gan īstenībā tā nav. Labi, ka lielākā daļa no tiem atsijājas pirmajā posmā, vēl neatbraucot uz interviju

Man liekas, ka vidējā samaksa auklei Rīgā šobrīd ir 80 santīmu stundā. Tik es arī maksāju. Apmaksāju arī sabiedriskā transporta izdevumus (vienam transporta veidam), un, protams, aukle var ņemt visu, ko atrod ledusskapī. Iepriekš sarunāts, ka speciāli neko negatavošu. Bija aukle, kas gribēja, lai viņai katru dienu būtu siltas pusdienas. Iespējams, tā ir pamatota prasība, bet es diemžēl viņai to nodrošināt nevarēju.

Pašlaik par to vēl pāragri runāt, bet es domāju, ka auklei pienākas arī apmaksāts atvaļinājums. Varbūt ne 28 dienas, bet vismaz divas nedēļas es savai auklei varēšu piedāvāt.
Meita aukli pieņēma ļoti labi. Domāju, ka viņai tieši tas patīk, ka aukle ir jauna un skaista. Viņi ļoti labi rotaļājas. Šobrīd uz savu aukli paļaujos. Pat tad, kad meita saslima, es neņēmu slimības lapu. Tikai pirmajā slimības dienā, gaidot mājās ārstu, atprasījos no darba.
Labi, ja auklei, kas pie jums nāk, ir atsauksmes. Bet galvenais, protams, ir tas, ko māmiņas pašas redz intervijas laikā – saskarsme ar bērnu. Tāpēc ar visām potenciālajām kandidātēm noteikti jātiekas mājās, kopā ar bērnu. Ļoti vērtīgi, ja var aizbraukt vai aiziet pie aukles uz mājam, lai paskatītos, kādā viņa ir savās mājas, bet tas ne vienmēr ir iespējams.

Iluta Kaulakāne, vienu gadu veca dēla mamma. Strādā par galveno grāmatvedi SIA «Lursoft» :
Aukli sāku meklēt, kad dēliņam apritēja trīs mēneši, jo gribēju atsākt strādāt uz pusslodzi, bet nebija vecvecāku, kas varētu mazo pieskatīt sešas stundas dienā.
Aukli atradu interneta portālā calis.lv, kur viena māmiņām ieteica aukli, jo viņai pašai to vajadzēja tikai uz divām stundām, taču aukle gribēja strādāt ilgāk, lai varētu vairāk nopelnīt. Ar aukli sazinājos piektdien, un jau nākamajā otrdienā viņa palika pie mazā puikas. Viss sanāca ļoti ātri. Aukle pieskatīja mazuli katru dienu no plkst. 10.00 līdz 16.00.

Izvēloties auklīti, svarīgākais bija, lai rastos uzticība un drošības sajūta, ka mazajam viss būs kārtībā, kā arī bija svarīgi, lai aukle ir fiziski spējīga pacelt mazo rokās, nomazgāt utt.
Mēs paši esam latviski runājoša ģimene, bet aukle bija krieviete, kas latviski nerunāja nemaz. Tas mazliet sarežģīja manus ikdienas darbus viņai, tieši skaidrošanu.
Auklītei maksāju 70 santīmus stundā, nopelnīto viņa saņēma nedēļas beigās. Apmaksāju arī atvaļinājuma nedēļu, kad pati biju atvaļinājumā. Viņa drīkstēja ēst to, kas bija ledusskapī un ko gatavoja mazajam.

Mazulis pieņēma aukli ļoti labi, viņš pieņem visus cilvēkus, tāpēc ar to nebija nekādu problēmu. Gaidīja, kad auklīte nāca, un, protams, priecājās, kad mamma bija mājas un aukle gāja prom.
Ja jūsu sirds saka priekšā, ka viss būs kārtībā ar šo aukli, tā arī būs. Galvenais, nemāniet sevi un, ja jums ir kādas aizdomas, labāk meklējiet citu aukli. Nemokiet sevi un bērnu, jo viņš jau jūt mammas un tēta noskaņojumu pret aukli.

Stāsta aukles:
Karīna, 19 gadu.

Par aukli strādāju apmēram pusotru gadu – proti, pusotru gadu pieskatu ne tikai radu un paziņu bērnus, bet arī bērniņus, kurus atrodu ar sludinājumu starpniecību. Pārsvarā man nācies auklēt zēnus vecumā no diviem līdz pieciem gadiem.
Dažkārt esmu jautājusi bērna vecākiem, kāpēc viņi izvēlējušies gados jaunu auklīti, un saņēmusi atbildi, ka ziemā, kad ir slidenas ielas, vecākām kundzēm tomēr grūtāk pārvietoties; ja bērns ir ļoti aktīvs un grūti izsekot tam līdzi. Arī man pašai liekas, ka jaunākas auklītes ir atraktīvākas un biežāk ar bērniem dodas uz kādiem pasākumiem.
Nekad neesmu izvirzījusi īpašas prasības, bet vēlos: ja man nepieciešama brīvdiena, lai  ar vecākiem būtu iespēja par to vienoties, kā arī, ja es nespēju atrast kontaktu ar bērnu, runāju ar vecākiem, lai risinātu šo problēmu.

Viena no izplatītākajām problēmām mēdz būt, ka bērns nav pieradis pie auklēm un nepieciešams ilgs laiks, lai viņš adaptētos.
Man tiešām ir laimējies, jo man nav bijusi neviena nepatīkama ģimene - vienmēr bijusi laba attieksme. Runājot par kurioziem, ir gadījies, ka bērns ir apbēdināts, ka vecāki ātri atgriežas mājās un auklītei jādodas projām.

Samaksa katrā ģimenē ir citādāka. Pašlaik es saņemu Ls 0,80 stundā, bet jau ar septembri man maksās Ls 1 par stundu (bērnu pieskatu regulāri). Ja man jāauklē kā ugunsdzēsējauklei, samaksa līdz šim arī bija Ls 1 par stundu. Zinu auklīti, kuras cenas ir krietni lielākas, taču pieprasījums pēc viņas arī ir liels. Īpašus papildu darbus neveicu, ja vecāki palūdz kaut ko izdarīt, to arī daru.

Varbūt tas liekas dīvaini, bet aukles darbā man patīk, ka es varu paauklēt bērnu, būt ar viņu kopā, bet es neesmu MAMMA, man ļoti patīk bērni, man šķiet, ka tieši aukles darbs parāda jaunām meitenēm, ko nozīmē būt mammai ne tikai uz pāris stundām, jo, es strādājot par aukli, esmu sapratusi, ka noteikti nevajag steigties ar kļūšanu par māmiņu, jāizbauda arī jaunība. Es nenosodu jaunās māmiņas, bet tas man liek aizdomāties par to, cik viņām ir brīvā laika, ko veltīt tikai sev!

Aukles meklējumi, kā man šķiet, ir ļoti sarežģīts process, jo ir jāatrod tieši tā aukle, ar ko bērns jutīsies labi! Man šķiet, ka vecāki kaut kā instinktīvi jūt, vai tā aukle ir laba vai ne! Censties iepazīties ar aukli pirms auklēšanas sākuma, aprunāties ar atsauksmju devējiem...

Velta, 62 gadi
Par aukli strādāju jau sen, un man nācies auklēt dažāda vecuma bērnus – gan zēnus, gan meitenes. Labprātāk pieskatu bērnus no trīs gadu vecuma. Pašlaik pieskatu piecgadīgu puiku. Šai ģimenē strādāju pilnu dienu, jo vietu trūkuma dēļ bērnudārzā mazais nevarēja iet.
Nedomāju, ka vecākām auklēm ir grūtāk izsekot līdzi bērnam, jo savā vecumā jūtos ļoti labi un lieliski varu izskraidīt līdzi puišelim. Taču piekrītu, ka mēdz būt arī aukles, kas to nevar. Nenoliedzami, lielāka priekšrocība ir arī tā, ka man tomēr ir pieredze, pati esmu uzaudzinājusi divus dēlus. Viss atkarīgs no tā, kā jūtas, izskatās un ko domā aukle, un to taču vecāki var izsecināt, tiekoties ar viņu.

Parasti kopā ar bērnu spēlējam dažādas spēles, arī tādas, kas veicina viņa attīstību, cenšos pagatavot arī ko garšīgu, cenšos mācīt bērnam kaut kādu disciplīnu. Neļauju skatīties televīziju, taču vecāki par to tikai priecājas, tiesa, tā vietā vienmēr ir jāpiedāvā cita interesanta nodarbe, lai nesāktos asaru liešana un nepatikas izrādīšana pret mani.

Esmu strādājusi dažādās ģimenēs un arī daudz ko redzējusi, kas no malas man licies nepieņemami, tomēr es necenšos aizrādīt vai dot kādus speciālus padomus, jo zinu, ka daudziem nepatīk, ja kāds jaucas viņu dzīvē. Mans pienākums ir auklēt bērnu, un to arī daru.
Pašreiz prasu 70 santīmu stundā. Manuprāt, tas ir pietiekami, zinu, ka prasa vairāk. Nekādus papilddarbus nedaru, taču manos pienākumos ietilpst nomazgāt traukus, no kuriem esmu gatavojusi mazulim un ēdusi pati, cenšos arī uzturēt kārtībā bērna lietas, lai nebūtu tā, ka, pēc manis aizejot, mājās paliek karalauks, tas, manuprāt, ir pašsaprotami.