Panikai īpašumu tirgū iemeslu neredz

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: «Apollo»

Mājokļu cenas pēdējos gados pat divkāršojušās, un arī šis gads ir iesācies ar diezgan ievērojamu cenu kāpumu, taču Neatkarīgās aptaujātie eksperti īpašu iemeslu panikai neredz.

Visvairāk par iespējamo nekustamo īpašumu tirgus pārkaršanu satraukumu līdz šim paudusi Latvijas Banka. Taču beidzamajā laikā īpaši aktīvi šajā pozīcijā uzstājas arī Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un kompānijas Latio prezidents Edgars Šīns. Citi Neatkarīgās aptaujātie šā tirgus dalībnieki nenoliedz, ka cenas vismaz atsevišķos segmentos ir pārspīlētas, taču pagaidām iemeslu cenu kritumam un iedzīvotāju nespējai atmaksāt kredītus nesaskata. Kuluāros runā par E. Šīna iesaistīšanos politikā, minot, ka Latio prezidents varētu būt viens no partijas Jaunais laiks lokomotīvēm nākamajās vēlēšanās. Citi tirgus dalībnieki Latio paustās bažas par burbuli jauno projektu tirgū pamato ar to, ka šai kompānijai pašai vairs nav dzīvojamo platību projektu. E. Šīna viedokli Neatkarīgajai uzzināt neizdevās, jo viņš šonedēļ ir komandējumā.

Cenas aug galvu reibinošā ātrumā

Vidējais nekustamo īpašumu cenu pieaugums Latvijā pagājušajā gadā tiek lēsts uz 40%. Taču ir segmenti, kur maksa par īpašumu augusi daudz straujāk, nesot tā turētājiem, SIA Ober Haus izpilddirektora Ģirta Grīnberga vārdiem sakot, «fantastisku peļņu». Turklāt cenas turpina augt arī šajā gadā. Piemēram, dzīvokļu cenas, pēc Ober Haus datiem, janvārī augušas par 6–9%.

«Nākotnē cenām vajadzētu stabilizēties, un Igaunijā tas jau notiek, taču šobrīd pie mums pat nesamazinās to pieaugums. Lai arī mājokļu cenas, manuprāt, Latvijā nav adekvātas, un par to es runāju jau pagājušajā gadā, tās atspoguļo cilvēku maksātspēju. Ja iedzīvotāji absolūti nevarētu iegādāties nekustamo īpašumu, tad diez vai viņi pakļautos ažiotāžai, kam tomēr ir bijusi liela loma cenu pieaugumā,» savu skatījumu par tirgu pauda Ģ. Grīnbergs. Iedzīvotājiem vajadzētu uzmanīgāk skatīties uz kvalitāti. «Tas, ka tādos rajonos kā Vecmīlgrāvis un Bolderāja, kur piedāvājums nav tik labs, cenas jau sasniedz 1000 eiro par kvadrātmetru, tomēr rada bažas.»

Bez iespējamā nekustamo īpašumu cenu kritumu vēl kā problēma tiek minēta kredītresursu sadārdzināšanās. Lielākā daļa iedzīvotāju kredītus ņem ar mainīgām likmēm un viņus ietekmē centrālo banku lēmumi palielināt bāzes procentu likmes. Taču komercbankas šobrīd neprognozē būtisku kredīta procentu likmju kāpumu un uzskata, ka nav pamata Latvijas Bankas izteikumiem, ka kredītmaksājumi varētu pieaugt pat uz pusi. Turklāt tirgus pamatā balstoties uz mājsaimniecībām, kuras iegādājušās mājokli savām vajadzībām, nevis spekulantiem, – norāda Hansabankas valdes priekšsēdētājas vietnieks Uģis Zemturis. Arī bažas par to, ka, pazeminoties cenām, bankas varot pieprasīt papildu ķīlu, pēc komercbanku ieskatiem, ir pārspīlētas. «Bankas ir ieinteresētas ilgtermiņa sadarbībā ar klientu. Problēmu gadījumā droši var apgalvot, ka jebkura sevi cienoša banka meklēs risinājumus, lai klients pārciestu krīzi – pagarinās termiņu, atliks maksājumus utt.» norāda U. Zemturis.

Burbulis pārspīlēts

Savukārt Urban Art valdes priekšsēdētāja vietnieks Ilvars Metnieks uzsver, ka runas par nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanu sākās jau pirms diviem gadiem un nākotnes prognozes ir dažādu spekulāciju objekts. Tagad cenas tuvojas Eiropas līmenim, līdz ar to argumentu par iespējamām problēmām ir vairāk. Taču I. Metnieks uzskata, ka šobrīd panikai nav pamata, cenas tuvākajā laikā varot kristies vienīgi nekvalitatīviem projektiem. «Es nebrīnītos, ja īpašumi pie mums kļūtu dārgāki nekā vienā otrā vecās Eiropas nomalē, jo mēs veidojamies par Austrumeiropas centru,» teica I. Metnieks.

«Par krahu runāt nav nekāda pamata, tās ir mākslīgi veidotas runas, jo vienmēr būs kāds, kas reaģēs uz sacelto paniku nepieciešamajā veidā,» tā paniku par nekustamo īpašumu tirgus pārkaršanu komentē Colliers International ģenerāldirektors Baltijas valstīs Mihails Morozovs. «Burbulis būtu tad, ja nebūtu pieprasījuma, precīzāk – ja būtu tikai spekulatīvais pieprasījums, bet nemaz – reālā. Taču reālais pieprasījums ir, jo ir cilvēki, kas vēlas pirkt nekustamo īpašumu savām vajadzībām. Tādēļ jārunā nevis par burbuli, bet par cenu korekciju, to pietuvošanos būvniecības darbu kvalitātei, izmaksām.» Ekonomiskā situācija valstī ir pozitīva un pastāv labu speciālistu trūkums, līdz ar to darba devēji ir gatavi investēt darbiniekos, maksājot viņiem vairāk.

«Kļūda radās tajā brīdī, kad attīstītājs nevis pierēķināja klāt savu peļņas procentu pie reālajām būvniecības izmaksām, bet vienkārši nosauca cenu pēc līdzības ar tirgū esošajām cenām, gūstot neadekvāti milzīgu peļņu no starpības. Tā radās nesabalansēts (over valued) tirgus. Tas nav tas pats, kas burbulis vai krīze,» norāda M. Morozovs.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu