Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vēnu problēmas daudzās dzimtās pazīstamas jau vairākās paaudzēs.
«Man prieks, ka uz konsultācijām nāk arvien vairāk jaunu cilvēku, kuri zina, ka viņu ģimenē šādas problēmas ir raksturīgas, un tāpēc grib pārbaudīt savas venozās sistēmas stāvokli,» saka «Veselības centra 4» fleboloģe Sandra Prāve, atbildot uz «Mājas» jautājumu par to, ar kādu pacientu attieksmi ikdienā biežāk iznāk sastapties.
«Nāk cilvēki, kuriem ir ļoti agrīnas sūdzības, teiksim, smaguma sajūta kājās pēc darba dienas. Bet ir arī tādi, kas cietuši 20–30 gadus, viņiem ir venozas trofiskas čūlas un citas problēmas.»
Daudz kas pašu rokās
«Skumji, ka daudzi kolēģi, kas strādā vispārējā medicīnā, nav informējuši pacientus, kā varētu laikus cīnīties ar vēnu problēmām,» atzīst S. Prāve, «cilvēkiem ir rūpīgi jāizstāsta šīs slimības būtība, jo 70 procentus pacients sev palīdz pats, un tikai pārējo dod medicīna.»
Mazliet anatomijas
Normāla fizioloģiska asiņu plūsma pa vēnām virzās no apakšas uz augšu, no pēdām uz organisma centru, tātad pretēji gravitācijas spēkam. To nodrošina sirds, kas strādā kā sūknis; nedaudz ar diafragmas kustībām piepalīdz arī elpošana, un vēl ir trīs tā dēvētie perifērie sūkņi: ikru muskulis, kurš saraujoties masē vēnu un virza asinis no apakšas uz augšu, kā arī pēdas un ceļa locītava. Asinis neatplūst atpakaļ tāpēc, ka vēnās ir vārstules, kas nodrošina plūsmu vienā virzienā un bloķē to pretējā virzienā. Kad cilvēkam ir ilgstoša statiska slodze, piemēram, viņš ilgi sēž nekustīgi — sirds strādā, bet trīs perifērie sūkņi ir izslēgti. Līdz ar to ir lielāka iespēja veidoties venozajam sastrēgumam. Vēna kādu brīdi vēl tiek ar slodzi galā, bet pēc tam pamazām kļūst platāka, vārstules vairs nesakļaujas, nenoslēdz visu šķērsgriezumu, asinis sāk plūst pretējā virzienā, un veidojas varikoze.
Profilakse
Būtiski ir nodrošināt kustīgu dzīvesveidu, liekot strādāt trīs perifērajiem sūkņiem, un valkāt kompresijas zeķes, kas saspiež apkārtējos audus, sašaurina vēnas, neļauj tām paplašināties un novērš tūskas veidošanos. Lai iegādātos piemērotas kompresijas zeķes, vispirms vajadzīga konsultācija pie flebologa. Pacientam nosaka potītes un paceles apkārtmēru, ja vajadzīga garā zeķe — arī augšstilba apkārtmēru un garumu. Kompresijas zeķēm ir dozētais spiediens — tas ir maksimāls pie potītes un samazinās virzienā uz augšu. «Par šīm zeķēm interesējas arvien vairāk cilvēku, kuriem ir sēdošs darbs,» stāsta S. Prāve, «un es vienmēr atgādinu, lai viņi arī neaizmirst vismaz reizi stundā piecelties un pamīņāties blakus krēslam, lai nodrošinātu perifēro sūkņu darbību.
Dažs saka — es taču trīsreiz nedēļā eju uz sporta zāli. Tas ir labi, lai trenētu muskuļus un vairotu izturību, bet tas nevar aizstāt vienkāršu izkustēšanos ik pēc stundas, kas nepieciešama mikrocirkulācijas un venozās atteces uzlabošanai. Labs profilaktisks asinsvadu treniņš iespējams ūdens aerobikas nodarbībās un pirtī. Vēnas labvēlīgi ietekmē staigāšana, riteņbraukšana, peldēšana — visas vienmērīgās, plūstošās kustības, toties tām nepatīk strauja kustība ar strauju apstāšanos, kad venozā sistēma tiek pārslogota. Piemēram, tenisa spēle vēnām ir ļoti nopietns pārbaudījums. Vēl nozīme ir pareizai apavu liestei, lai ejot cilvēks justos ērti un brīvi kustētos gan ceļa, gan pēdas locītavas.
Vispirms — pie flebologa
Novērtēt savas problēmas būtību un smaguma pakāpi cilvēkam bez speciālām zināšanām pašam nav pa spēkam, tāpēc jāmeklē kvalificēta speciālista palīdzība. «Kādreiz es paskatos uz pacientu, un man liekas — ak dievs, cik viņš ilgi cietis, bet viņš saka — man nekas nesāp,» stāsta ārste, «un te nu man ir jānovērtē situācijas bīstamība un komplikāciju iespējamība, jo varbūt tiešām sāpju nav, bet es redzu: ja viņš lietas labā neko nedarīs, tad pēc gada tur būs venoza trofiska čūla, jo atteces traucējumu dēļ vielmaiņa audos ir stipri pasliktināta. Sadziedēt kāju tad būs ļoti grūti, pievienosies infekcija un citi sarežģījumi, un tas prasīs daudz laika. Tāpēc, kaut arī sūdzību nav, mēs pacientam izskaidrojam, ka tas nepāries pats no sevis, tādēļ ir jādomā, ko iesākt. Varbūt viņš visu mūžu nēsās kompresijas zeķes, kas ir alternatīva operācijai. Varbūt mērķtiecīgi būs problēmu likvidēt ar operācijas palīdzību. Šobrīd to var veikt arī ar lāzeru: bojātajā vēnā ar resnu adatu ievada lāzera gaismas vadu un šo vēnu termiski likvidē.»
Pacients pats arī nevar zināt, vai bojājumi skar virspusējās zemādas vēnas vai dziļās vēnas. Aptuveni 20% asiņu plūst pa virspusējām zemādas vēnām, 80% — pa dziļajām vēnām, turklāt dziļajās vēnās spiediens ir lielāks, virspusējās — mazāks. Lielāka loma, protams, ir dziļajām vēnām. Situācijās, kad ir bojātas virspusējās vēnas un tas rada sastrēgumu un traucē atteci pa dziļajām, ir kaut kas jādara lietas labā.
Reizēm cilvēki domā, ka viņiem ir slimas vēnas, bet patiesībā vainīgas artērijas. Tāpēc izmeklēšana pie ārsta ir jo svarīgāka. «Speciālists jau iztaujājot jūt, ka simptomi nav raksturīgi vēnām. Arī diagnostiskā aparatūra ļauj pārbaudīt ne tikai vēnu, bet arī artēriju stāvokli. Zinot, ka cilvēks valkās spiedošās zeķes, mums ir jābūt garantijai, ka artērijas strādā normāli,» saka S. Prāve.
Ko dod dupleksā ultrasonoskopija
Mūs bieži rosina ar jebkuru veselības problēmu doties pie sava ģimenes ārsta, tomēr ģimenes ārstam nav iespējas izmeklēt venozo sistēmu ar duplekso ultraskaņas sonoskopiju. Pēc parasto radioloģisko izmeklējumu rezultātiem, ja tādi tiek veikti, viņš nereti secina, ka vēnās ir kaut kāda problēma, bet tās mehānisms un nākotnes perspektīva īsti nav vēl skaidra, tāpēc pacientam nozīmē tabletes un ziedes, un ar to tas arī beidzas. «Nu jau vairākus gadus mūsu rīcībā ir šī aparatūra precīzai vēnu problēmu diagnostikai un bez tās nenotiek neviena konsultācija. Izmeklējot pacientu, es redzu, kādas ir dziļās un virspusējās vēnas, kur ir pretplūsma, ir vai nav trombi, un tad mēs tālāk varam virzīt sarunu produktīvi,» skaidro ārste. «Izrunājam, kādi ir operāciju veidi, kādas zeķes jānēsā, kādas ir skleroterapijas iespējas. Jo gadījumos, kad ir pilnīgi vesela centrālā vēna, bet pastāv atsevišķu zaru problēmas, varam piedāvāt mūsdienīgu ārstēšanas metodi — putu skleroterapiju, kur bojāto vēnas zaru pilnīgi aizpilda ar speciālām ķīmiskas vielas putām, kas traumē asinsvada iekšējo slāni, pēc tam pacients uzvelk stingrās zeķes, saspiežot vēnas sieniņas kopā, un tās saaug — divu nedēļu laikā izveidojas relatīvi stabili rētaudi.»
Jāsāk ar cēloni
Nereti mums vilinoša šķiet iespēja vispirms izmēģināt bezrecepšu tabletes, ziedes, uztura bagātinātājus un tikai tad, ja tas nelīdz, iet pie ārsta. S. Prāve stāsta: «Es vienmēr saku cilvēkiem: vispirms ir jācīnās ar cēloni un pēc tam — ar sekām. Cēlonis ir šis venozais sastrēgums, kurš vispirms ir jālikvidē, mainot kustību režīmu, nēsājot kompresijas zeķes vai lietojot elastīgo saiti, un tad tālāk var iekšķīgi lietot zāles, kas uzlabo vēnu sieniņu struktūru un mazina iekaisuma parādības, pēc tam varam izmantot arī ziedes, kuras lielākoties sniedz atvēsinošu efektu, bet neiekļūst dziļi audos. Ja cilvēks grib papildus arī uztura bagātinātājus, lai lieto — tur ir vitamīni, taukskābes un citas labas lietas, bet vispirms jāatrod pamatrisinājums.»
Trauksmes signāls: vienas kājas pietūkums
Ja ir pēkšņi pietūkusi un sāpīga viena kāja, var izrādīties, ka dzīvībai draud briesmas, jo ir aizdomas par dziļo vēnu trombozi. Tipiska situācija: cilvēks ir ilgas stundas nosēdējis nepieceldamies — tūristu autobusā, konferencē utt., un kaut kur dziļajā vēnā, teiksim, apakšstilbā, izveidojas trombs. Vairs nenotiek attece pa dziļo vēnu, tas asinsritei ir nozīmīgs traucējums, veidojas tūska, sāpīgums, un sekas ir bīstamas — trombs var atrauties un aizceļot uz plaušu artēriju, radot tās tromboemboliju un pēkšņu nāvi, kā arī, vēlāk uzsūcoties, noārda dziļajās vēnās esošās vārstules, un tās vairs neatjaunojas, līdz ar to dziļajās vēnās vietām var veidoties pretplūsma, kas paliek uz visu mūžu.
Cilvēkam jārēķinās ar ļoti lielu varbūtību, ka turpmāk vienmēr nāksies valkāt kompresijas zeķes. Problēma ir vēl daudz smagāka, ja trombs izveidojas augšstilbā, tādas situācijas var rasties, piemēram, ja pēc lūzuma kāja paliek ieģipsēta uz mēnesi vai ilgāk, reizēm pēc ortopēdiskām operācijām vienkārši aktivizējas asinsreces sistēma. Dziļajā vēnā izveidojas trombs, un nākas cīnīties kādu pusgadu, kamēr tas daudzmaz izšķīst, un pēc tam pacientam jānēsā šīs spiedošās zeķes. Ja trombs ir augšstilbā, tad pastāv reāli draudi, ka tas atrausies, izraisīs plaušu artēriju tromboemboliju un cilvēks līdz reanimācijai nemaz nenonāks. Tāpēc, pamanot, ka viena kāja ir pietūkusi, ir nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.
***
DER ZINĀT
Varikozes veidošanos ietekmē
• Iedzimts saistaudu vājums. Ja cilvēkam ir vājāka saistaudu struktūra, vājāka ir arī vēnu sieniņu struktūra un tās vieglāk padodas iestiepumam. Biežāk tāda nosliece dzimtā tiek pārmantota pa sieviešu līniju, retāk — pa vīriešu līniju.
• Darbs, kas saistīts ar statisku slodzi, piemēram, pavāriem, frizieriem, skolotājiem un tamlīdzīgi. Risks ir vēl lielāks, ja strādājot turklāt nākas cilāt smagumus vai uzturēties karstumā.
• Grūtniecība. Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek krasas hormonālas pārmaiņas, lai auglis varētu attīstīties. Hormons progesterons atslābina visus saistaudus, arī vēnu sieniņas. Turklāt ir nospiesta mazā iegurņa asinsrite, apgrūtināta asiņu attece, un tad arī vēnas paplašinās.
• Citi veicinošie faktori: mazkustīgs dzīvesveids, hormonālās kontracepcijas vai hormonu aizstājējterapijas lietošana (veicina gan varikozes veidošanos, gan dziļo vēnu trombozi); kūtra zarnu darbība (ar to nav jāsaprot tikai aizcietējumi, bet arī reta vēdera izeja kopumā, piemēram, reizi četrās dienās, jo tādā situācijā no organisma netiek pietiekami ātri izvadītas toksiskās vielas, kas ietekmē vēnu sieniņu struktūru). Postoši iedarbojas arī aktīva un pasīva smēķēšana — tā atslābina saistaudus, grauj kolagēna struktūru, traumē vēnas iekšējo slāni.