Mežs ir jāatjauno un jākopj

antijoe/

FOTO: flickr.com

Viena no Latvijas lielākajām bagātībām ir meži. To saprot arī individuālā uzņēmuma "Smaids" īpašnieks Uģis Buls. Viņš ne tikai pats kopj un atjauno savu mežu, bet arī piedāvā pakalpojumus citiem meža īpašniekiem.

Uzņēmumam, kas nu jau apmēram sešus gadus nodarbojas ar mežu kopšanu un atjaunošanu, Raunas novadā pieder meža platības. Izmantojot Eiropas Savienības atbalstu, pašlaik izkopti deviņi hektāri meža, četri hektāri apstādīti. Pakāpeniski plānots izkopt vēl lielākas platības. Taču darbs pie sava īpašuma ir tikai neliela daļa U. Bula ikdienas. "Smaids" piedāvā pakalpojumus privāto mežu īpašniekiem un piedalās konkursos, lai gūtu tiesības veikt atjaunošanu un jaunaudžu kopšanu valsts mežā. U. Buls skaidro, ka privātie meža īpašnieki, sadarbojoties ar "Smaidu", atrisina rūpes gan par projekta izstrādāšanu, gan meža apsaimniekošanuto visu paveic uzņēmums. U. Buls pastāvīgus darbiniekus nealgo, pasūtījumus izpilda pats. Viņš vērtē, ka tā ir izdevīgāk, jo kopšana un stādīšana aktīvi norit vien apmēram piecus mēnešus gadā, pārējais laiks ir ievērojami klusāks. Mežsaimnieks skaidro, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ neizdevīgi būtu pieņemt darbā kādu pastāvīgu darbinieku, jo nebūtu iespējams nodrošināt darbu visu gadu. Tomēr, ja rodas nepieciešamība pēc palīdzības, sezonāliem darbiem iespējams piesaistīt individuālā darba veicējus, slēdzot līgumu. Bet procedūra esot gana piņķerīga, lai drīzāk izvēlētos to nedarīt, turklāt nemaz nav viegli atrast zinīgus un strādāt gribošus cilvēkus. Vaicāts par konkurenci uzņēmuma darbības sfērā, U. Buls piekrīt, ka tāda ir. Pērn konkursos valsts meža kopšanai, atjaunošanai piedalījušies divpadsmit līdz piecpadsmit pretendenti. Visticamāk, nākamie konkursi būšot vēl lielāki. Par spīti konkurencei, "Smaids" darbus mežā veic ne tikai Raunas apkaimē, bet arī citviet - Liezērē, Alūksnes pusē. Tā kā kokmateriālu tirgus šajā ekonomiski sarežģītajā laikā bija apstājies, arī meža kopšana daudzviet nenotika tik aktīvi, kā vajadzētu, jo bez ieguldījumiem neiztikt. U. Buls skaidro: "Ir mežu īpašnieki, kuri pārdod izcirstas platības, nereti ārzemniekiem. Viņi to dara tādēļ, ka mežs savulaik nocirsts, nauda iztērēta, vairs nav līdzekļu, lai izcirtumu atjaunotu un koptu. Vismaz tuvākos 20 gadus šādās vietās īsti nebūs ko cirst. Ieguldījumi mežā ir ilgtermiņa, par pirmo peļņu no meža, kas tagad tiek iestādīts, var domāt tikai pēc gadiem 20. Pagaidām ir vien prieks un gandarījums par jaunaudzi." U. Buls vērtē, ka aizaugušu lauku, kurus neizmanto lauksaimniecībā, kā arī nekoptu, neatjaunotu meža platību netrūkst, tomēr situācija pakāpeniski uzlabojas. Iemesli vairāki. Viens no tiem - arī sankcijas, kas paredzētas par meža kopšanas un atjaunošanas neveikšanu noteiktajos termiņos. Otrs iemesls – Valsts meža dienesta darbinieku aktīvā darbība, mudinot strādāt, skaidrojot iespējas un noteikumus. U. Buls uzsver, ka Priekuļu mežniecības darbinieki dara patiešām daudz un viņu ieguldījums ir liels. Trešais iemesls – pakāpeniski veidojas arī meža īpašnieku izpratne par meža vērtību, par to, ka īpašums jāatjauno un jākopj. Kā skaidro mežsaimnieks: "Ja grib ko panākt, ja grib kvalitāti, darbs jāiegulda un mežs jākopj." Lauku atbalsta dienests no 14. decembra atkārtoti izsludinājis projektu iesniegumu pieņemšanu pasākumam "Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizēja apmežošana". U. Buls vērtē, ka ES līdzekļi ir ļoti būtisks atbalsts, tomēr, lai ko uzsāktu, nepieciešami arī paša līdzekļi: "Pirms stādīt kociņus, jāveic augsnes apstrāde, jāiegādājas stādi - tam visam nepieciešama nauda, jāiegulda arī darbs." Mežsaimnieks piebilst, ka ES naudas aprite ir laikietilpīga, tomēr iespēja saņemt atbalstu dod stabilitāti. "Man tiešām patīk mežs. Ja man būtu daudz naudas, es iegādātos aizaugušos laukus, nekoptas meža platības un tās izveidotu par vērtīgiem, skaistiem mežu," secina U. Buls. Vaicāts par grūtībām darbā, U. Buls stāsta, ka tāpat kā zemniekus, arī mežsaimniekus ļoti ietekmē laika apstākļi. Bažas rada arī valstī nestabilā situācija uzņēmējdarbības attīstībai un negatīvi ietekmē nodokļu palielināšana.

Maksa par pakalpojumu: 0.00 LVL

Uz augšu