Meža dzīvniekiem barības pagaidām pietiek

FOTO: flickr.com/Dawn Huczek

Patlaban mežos sniega sega nav izveidojusies tik bieza, lai meža dzīvniekiem būtu grūtības pārvietoties pa mežu vai arī būtu grūtības atrast pašiem sev barību.

Kā pastāstīja Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš, grūtības meža dzīvniekiem sākas, kad sniega sega izveidojusies virs 30 centimetriem un sniega virskārta ir sasalusi, veidojot sērsnu.

Mūsu platuma grādos dzīvojošie zvēri jau ir pielāgojušies ziemām. Šogad dzīvnieki parādījuši jau labākas pielāgošanās spējas nekā iepriekšējās ziemās. Pirms pāris gadiem bija siltas ziemas, tādēļ meža dzīvnieki bija atradinājušies no aukstām un vārgākie nespēja pārdzīvot tik dziļu un aukstu ziemu, kāda bija pagājušajā gadā, pauda Ozoliņš.

Stirnu kļuvis mazāk

To, ka auksto ziemu nav pārdzīvojuši vārgākie meža zvēri, parāda stirnu skaits, jo stirnu šogad mežos vairs nav tik daudz, kā bija pirms dažiem gadiem. Izdzīvojušās un jaunās stirnas ir izturīgākas, tādēļ patlaban šiem dzīvniekiem atnākusī ziema lielus sarežģījumus vēl nav radījusi.

Ievērojot to, ka sniegs vēl ir gana irdens, meža zvēri paši saviem spēkiem spēj atrast barību, bet esot arī tādi mednieki, kuri visu cauru gadu piebaro meža zvērus. VMD Medību daļas vadītāja vietnieks uzsvēra, ka tiem cilvēkiem, kuri ir sākuši jau tagad piebarot meža zvērus, ir jāturpina to darīt līdz pavasarim, kad dzīvnieks jau pats būs spējīgs atrast iztiku.

Mednieki zvērus piebaro

Ozoliņš zināja stāstīt, ka gadījumā, ja kāds mednieku kolektīvs savā medību iecirknī sāk piebarot meža zvērus, arī blakus esošo medību iecirkņu medniekiem uzreiz jāsāk to darīt, jo pretējā gadījumā meža zvēri dodas uz to meža daļu, kur ir nodrošināti ar pārtiku.

Dzīvnieki ziemai gatavojas jau laikus

Kā iepriekš stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes Slīteres nacionālā parka inspektors un zoologs Vilnis Skuja, meža dzīvnieki rudenī jau laikus sākuši gatavoties ziemai, tādēļ šoziem strauji mainīgā gaisa temperatūra brīvajā dabā dzīvojošajiem dzīvniekiem nekādu postu nav nodarījusi.

Mūsu platuma grādos mītošie zīdītāji un putni izmaiņas no rudens uz ziemu uztver pavisam mierīgi, jo dzīvnieki jau ir sagatavojušies.

Par sniega uzsnigšanu priecājas baltie zaķi, sermuļi un arī zebiekstes, jo ziemā, piemēram, baltajam zaķim ir daudz vieglāk aizmukt no plēsējiem nekā tad, kad sniega nav un mežā viņš ir labi pamanāms.

Zīlītēm grūti sniegotā laikā

Sniegs biežāk barības atrašanu apgrūtina tādiem putniem kā zīlītes, kuras barību mežā meklē pa zariem, taču, ja zari ir apsniguši vai apledojuši, putni pie barības netiek. Savukārt citi zvēri, piemēram, peļveidīgie grauzēji, uzsnigušo sniegu izmanto, lai tajā ierīkotu alas. Ziemā peles, strupastes un citi grauzēji pārvietojas pa sniegā izveidotajām alām, līdz ar to pūces tos vairs nevar pamanīt. Ja ir izveidojusies bieza sniega sega, šie dzīvnieki sniegā izveido alu sistēmu, kur ir ne tikai neskaitāmas ejas, bet arī vietām tiek iesaldētas barības atliekas.

Ja sniega sega nav pārāk bieza, zvēri spēj gan brīvi kustēties, gan arī viegli atrod barību. Ar sniegiem bagātās ziemās dzīvnieki patērē daudz enerģijas ne tikai tam, lai pārvietotos, bet arī - lai atrastu barību.

Uz augšu