Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8892288t1h010a.jpg)
Visbiežāk nagus grauž pusaudži līdz 15 gadu vecumam, un ārsti to skaidro ar šim vecumam raksturīgo garastāvokļa svārstīgumu, emocionālo sakāpinātību un tās izraisīto stresu.
Lielākā daļa bērnu no nagu graušanas atbrīvojas viegli – netikumu vienkārši pāraugot, bet aptuveni 5% neglīto ieradumu, kas var izraisīt arī veselības problēmas, paņem līdzi pieaugušo dzīvē. Ja pret nagu graušanu necīnās visiem spēkiem, tā drīz vien kļūst par nekontrolējamu, refleksīvu darbību, ko atkārto satraucoties, baidoties vai garlaikojoties. Jo ilgāk nagi grauzti, jo grūtāk no ieraduma atbrīvoties, turklāt sekas var būt nepatīkamākas.
Graušana nagus padara ne vien trauslus, viļņainus un liek tiem slāņoties, bet arī veicina kārpu augšanu un pārnešanu no pirksta uz pirkstu un pat ap lūpām. Satraukumā, nejūtot sāpes, nagus var nograuzt līdz asinīm, un pēc tam pirksti sāp, pat darot vienkāršākos darbus. Brūces var iekaist un, ja nav laikus ārstētas, var beigties ar pirkstu deformāciju. Graužot nagus, arī visvienkāršāk apēst parazītu oliņas un dažādas slimības izraisošus baciļus. Bērniem nagu graušana var provocēt nepareiza sakodiena veidošanos.
Galvenais – visu mierīgi izskaidrot
Katru reizi, kad bērns pieķerts nagu graušanā, mierīgi jāskaidro, kāpēc tas nav labs ieradums, un jācenšas panākt, lai viņš pats vēlētos no tā tikt vaļā. Sakliegšana vai pat draudēšana tikai izraisīs stresu un provocēs uzbrukt nagiem ar jaunu sparu.
Kad bērns sapratis, kāpēc nagus nevajag grauzt, lai palīdzētu atcerēties, bet nevis lai sodītu, uz nagiem var uzklāt speciālu, caurspīdīgu līdzekli ar īpaši rūgtu un nepatīkamu garšu. Piemēram, nagus padara negaršīgus tādi līdzekļi kā «Mavala STOP», «Daum-exol». Tas palīdz maziem bērneļiem arī atturēties no īkšķa sūkāšanas.
Ieteicamas arī bērnu nodarbināt ar kādu vaļasprieku, kur jāstrādā ar rokām un bieži jāskatās uz saviem pirkstiem, piemēram, mūzikas instrumenta spēlēšana, zīmēšana, nelielu rokdarbu veidošana. Šādā veidā rokas būs aizņemtas, nagu graušanai atliks mazāk laika un, iespējams, jaunā nodarbe arī palīdzēs atbrīvoties no satraukuma, kas ir problēmas cēlonis.
Meitenēm pusaudžu vecumā, lai atbrīvotos no nagu graušanas ieraduma, var palīdzēt manikīra meistara apmeklējums. Speciālista padomi kopā ar sakoptiem, glīti nolakotiem nadziņiem var iedarboties pārsteidzoši labvēlīgi.
Palīdz mākslīgie nagi
Par neglītiem nagiem biežāk pārdzīvo sievietes, bet tieši viņām viegli pieejamas vairākas šā netikuma novēršanas metodes. Gandrīz visas dāmas, kuras vismaz uz pāris mēnešiem izvēlējušās akrila vai gela nagus, atbrīvojas no nagu graušanas. Mākslīgie nagi ir cietāki un garšo citādi, tāpēc, tikko tajos iekožas, sajūtas liek attapties.
Ja dabiskie nagi nav nograuzti līdz ādai, manikīra meistars tos var glīti novīlēt un nolakot. Izvēloties šo risinājumu, jārūpējas, lai nagi tiešām vienmēr būtu sakopti un nolakoti.
Ja mākslīgie nagi vai laka nav pietiekami spēcīgs šķērslis, nagus no graušanas var slēpt elegantos cimdiņos vai, ja nav aizspriedumu, zem plāksteriem.
Ja pašu spēkiem no netikuma neizdodas atbrīvoties, ieteicams psihologa apmeklējums, kurš palīdzēs saprast, kāpēc un kādās situācijās nagi tiek grauzti. Pēc situācijas apzināšanas svarīgākais ir izdomāt citu darbību vai žestu, kas aizstās nagu graušanu.
Uzvara pār veco niķi
«Nagus sāku grauzt sešu gadu vecumā, atrodoties sanatorijā. Biju ļoti sadraudzējusies ar meiteni, kura to darīja, un es šo netikumu pārņēmu. Ik pa laikam ar dažādām metodēm centos no graušanas atbrīvoties, gan klājot rūgtas vielas uz nagiem, gan graužot kaut ko citu, bet vienalga ik pa laikam sevi pieķēru, aplīdzinot kārtējo nagu. Reiz pat biju iegrauzusies tik dziļi, ka ievainoju naga sakni un man radās pirksta kaula sastrutojums. Guļot uz ķirurga galda un pārciešot, kā bez anestēzijas (jo strutu dēļ tā neiedarbojās) noņem naga daļu un lēni attīra kaulu, es sev teicu: tas liks man apstāties un nagus vairs negrauzīšu. Tomēr pēc laika vecais niķis bija klāt, un pēc spraigāka sižeta filmas noskatīšanās visi nagi bija nograuzti līdz ādai.
Divdesmit deviņu gadu vecumā atklāju neirolingvistiskās metodes vēziena tehniku. Iztēlē modelēju krāsainu vēlamo ainu, kurā es sevi iztēlojos laimīgu, elegantu, ar gariem skaistiem nagiem, un otru, melnbaltu attēlu, kur esmu ar apgrauztiem naģeļiem, nošņurkusi, raudoša un nelaimīga. Tad abus šos attēlus salieku it kā uz baltas lapas, kur pozitīvais atrodas augšējā kreisajā stūrī, bet negatīvais – apakšā labajā pusē, un ar vēzienu vēlamo attēlu velku pāri negatīvajam, paskatos, papriecājos un atlaižu atpakaļ. Šādā veidā vēzienu atkārtoju vairākas reizes, līdz negatīvais attēls pavisam izdzisis. Šī metode tiešām man uz laiku palīdzēja. Tomēr tik ilgi mocītie nagi bija trausli, deformēti un spurojās, kas atkal un atkal provocēja noplēst atlupušo maliņu.
Pašlaik pēc ilgām cīņām, mazvērtības kompleksiem un to izraisītām komunikācijas problēmām, kad šķiet, ka sarunu biedrs skatās tikai uz nagiem, man jau otro gadu ir gari un skaisti gēla nagi. Tik garus un skaistus nagus nemaz negribas grauzt. Turklāt ir tik patīkami sarunas laikā rokas nolikt uz galda, nevis slēpt zem tā!
Tiesa, ir vēl kāda problēma, ko izraisījusi mana nagu graušana, – dēls jau kopš dzimšanas, redzot māti graužam nagus, to zemapziņā ir pieņēmis par normu. Lai gan viņš saprot, ka no tā vajag atbrīvoties, un pats lūdza nopirkt «negaršīgo nagu laku», ieradums ir ļoti spēcīgs un grūti uzveicams.»