Uzturs, kas pasargā no vēža

Enerģijas daudzums

Ja šī veģetārā pārtika vasarā ēsta bagātīgi, rudenī cilvēks ir spēkus atjaunojis un jūtas pilns enerģijas. Viens no iemesliem un varbūt pats galvenais, kāpēc šāds efekts piemīt ogām, augļiem un dārzeņiem, ir ievērojamais tā saukto antioksidantu saturs šajos uzturlīdzekļos.

Cilvēka organisma normālas vielmaiņas procesos, kā arī dažādu apkārtējās vides faktoru ietekmē veidojas agresīvi, ātri reaģēt spējīgi ķīmiski elementi vai ķīmiski savienojumi, ko sauc par brīvajiem radikāļiem. Tie rodas, skābeklim reaģējot ar dažādām organismā esošām vielām. Palielināts brīvo radikāļu daudzums veicina dažādu slimību attīstību un novecošanas procesus. Pret brīvajiem radikāļiem cīnās un tos neitralizē jau minētie antioksidanti. Tādēļ augļiem un dārzeņiem, pateicoties lielajam antioksidantu saturam, piemīt atindējošas īpašības. Visplašāk izplatītie antioksidanti ir visiem pazīstamie C un E vitamīni, kā arī mazāk dzirdētie karotinoīdi, flavonoīdi, polifenoli un citas augos sastopamas vielas. Bagātīga antioksidantu uzņemšana ar uzturu var novērst dažādas patoloģiskas norises organismā un ļauj izvairīties no daudzām slimībām.

Viena no slimību grupām, pret ko aizsargā antioksidanti, ir ļaundabīgie audzēji.

Augļu un dārzeņu lietošana daudzos gadījumos kavē gandrīz jebkura veida audzēju attīstību, bet visplašākie pētījumi, kas pierāda svaigu augļu un dārzeņu svarīgo lomu onkoloģisko slimību novēršanā, ir veikti ar plaušu, krūts, kuņģa, resnās un taisnās zarnas, kā arī priekšdziedzera vēža slimniekiem. Šie uzskaitītie audzēji ir arī pasaulē visplašāk izplatītie.

Ļauj izvairīties no slimībām

Ja cilvēks smēķē vai uzturas piesmēķētās telpās, viņam it sevišķi jāēd daudz augļu un dārzeņu, jo cigarešu dūmi veido organismā minētos brīvos radikāļus. Novērots, ka 20–33 procenti saslimšanas gadījumu ar plaušu vēzi ir novēršami, būtiski samazinot izsmēķēto cigarešu skaitu un lietojot veselīgu uzturu.

Pētījumi liecina, ka vislielākais efekts plaušu vēža riska samazināšanā ir augļiem un dārzeņiem, kuros daudz karotinoīdu. Tie ir burkāni, tumši zaļie lapu dārzeņi, tomāti, sarkanie pipari, vīģes, mazās apaļās melones ar oranžo mīkstumu un aprikozes.

Tomēr plašos pētījumos, kur cilvēki beta karotīnu lietoja lielās devās kā pārtikas papildinātāju, cerēto efektu nenovēroja. Bija pat paradoksāla reakcija — beta karotīna lietotāju vidū saslimšanu ar plaušu vēzi novēroja biežāk. Acīmredzot plaušu vēža riska samazināšanās cilvēkiem, kas lietoja daudz beta karotīnu saturošo augļu un dārzeņu, bija atkarīga nevis atsevišķi tikai no beta karotīna, bet arī no citām vielām, kas atrodas šajos augu valsts produktos. Tāpēc, kā uzskata diētas speciālisti, ir priekšlaikus rekomendēt pārtikas papildinātājus vēža novēršanai. Paies gadu desmiti, kamēr noskaidrosies, kuri no daudzajiem tūkstošiem ķīmisko savienojumu augļos un dārzeņos ir atbildīgi par aizsardzību pret atsevišķiem vēža veidiem.

28 ēdienreizēs nedēļā

Novērots, ka vīriešiem, kuri bieži — 28 ēdienreizēs nedēļā un vairāk — lieto svaigus dārzeņus un augļus, ir zemāka saslimstība ar priekšdziedzera vēzi nekā tiem, kuri ēd augļus un dārzeņus mazāk nekā 14 reižu nedēļā. Droši pierādīts, ka galvenā augu valsts produktu sastāvdaļa, kas aizsargā pret priekšdziedzera vēzi, ir likopēns — sarkanais karotinoīds, ko atrod tomātos, papaijas augļos, rozā greipfrūtos, arbūzos. Likopēns iedarbojas efektīvāk, ja pietiekamā daudzumā uzņemts arī E vitamīns, bet vislabākais rezultāts sasniedzams, ja darbojas visi antioksidanti kopā — bez likopēna un E vitamīna arī vēl C vitamīns, cinks un selēns.

Runājot par karotinoīdiem, jāpiebilst, ka tie zināmā mērā var aizsargāt arī pret kuņģa un resnās zarnas vēzi.

Nosakot C vitamīna līmeni asinīs, atklāts, ka palielos daudzumos tas var samazināt risku saslimt gan ar plaušu vēzi, gan resnās zarnas vēzi, bet galvenokārt ar kuņģa vēzi. Pētījumi ar Ķīnas iedzīvotājiem parādīja, ka personām, kam C vitamīna līmenis asinīs visu laiku bija augsts, kuņģa vēža attīstības risks samazinājās par 80 procentiem, salīdzinot ar tiem cilvēkiem, kam C vitamīna līmenis bija zems.

C vitamīna daudz ir citrusu augļos, piparos, brokoļos, spinātos, Briseles jeb rožu kāpostos, mūsu pašu parastajos kāpostos, dzērvenēs, cidonijās. Novērots, ka pret kuņģa vēzi var aizsargāt gan citrusu augļi, gan burkāni, tomāti, lapu salāti, gan ķiploki, sīpoli un puravi.

Smēķētājiem — augļi un dārzeņi

Personām, kas lieto pārtikā daudz dārzeņu un augļu, risks saslimt ar kuņģa vēzi ir aptuveni par 50 procentiem mazāks nekā tiem, kuri uzņem maz augļu un dārzeņu.

Runājot par C vitamīnu, jāatgādina, ka smēķētājiem C vitamīna noārdīšanās organismā ir paātrināta, un viegli var iestāties tā deficīts. Tāpēc smēķētājiem augļi un dārzeņi, kas satur C vitamīnu, jāēd palielinātā daudzumā.

Ir konstatēts, ka folāti, kas pieder pie B grupas vitamīniem un sastopami dažādos uzturā lietojamos augos, var aizsargāt pret plaušu vēzi, kā arī pret resnās un taisnās zarnas vēzi.

Cenšoties izsargāties no audzējiem, cilvēkam pietiekamā daudzumā jāuzņem arī minerālviela selēns, kam ir antioksidanta īpašības, un E vitamīns. Selēns galvenokārt atrodams Brazīlijas riekstos, zivīs, pilngraudu pārtikā un olas dzeltenumā. E vitamīnu satur augu eļļas, graudaugu barība, rieksti, zirņi un pundurzirņi. Pētot flavonoīdus — vielas, kuras lielos daudzumos sastopamas pupās, zirņos un sojā, — konstatēts, ka flavonoīdi plaušu vēža risku var samazināt aptuveni par 40–45 procentiem. Tie aizsargā arī pret priekšdziedzera vēzi. Sojas un citu augu fitoestrogēniem ir svarīga nozīme krūts vēža profilaksē. Fitoestrogēni pēc savas uzbūves ir līdzīgi sievietes hormonam estrogēnam. Daudzām sievietēm krūts vēzis ir saistīts ar estrogēno hormonu pārmērīgu daudzumu. Fitoestrogēni izkonkurē sievietes organismā esošo estrogēnu un bloķē tā darbību, tādējādi novēršot sievietes estrogēnu nelabvēlīgo ietekmi uz piena dziedzeru audiem. Fitoestrogēni vīriešiem var kavēt priekšdziedzera vēža attīstību.

Olīveļļas regulāra lietošana

Risku saslimt ar krūts vēzi var samazināt arī olīveļļas regulāra lietošana.

Bieži vien cilvēki, kas uzskata, ka viņi augļus un dārzeņus ēd daudz, tomēr šos produktus uzturā lieto nepietiekami. Lai kavētu ļaundabīgo audzēju attīstību, augļus un dārzeņus vajadzētu ēst vismaz 3–5 reizes dienā visdažādākajās variācijās, jo ir nepieciešams uzturēt visu laiku antioksidantu koncentrāciju augstā līmenī. Jāatmet doma, ka augļi ir deserts vai kāds kārums, tie regulāri jālieto ikdienā un ne tikai svētkos.

Svarīga nozīme ļaundabīgo audzēju profilaksē ir dažādu šķiedrvielu lietošanai uzturā. Piemēram, krūts vēža risku samazina mazapstrādātu graudu ēdieni. Noskaidrots, ka graudaugu barības šķiedrvielas kavē kuņģa vēža attīstību, taču šķiedrvielām vislielākā nozīme ir aizsardzībā pret resnās un taisnās zarnas vēzi.

Šķiedrvielu daudz ir ne tikai graudaugos, bet arī kartupeļos, brūnajos rīsos un pupās. Kāpēc šie pārtikas produkti visvairāk samazina tieši resnās un taisnās zarnas vēža risku?

Šķiedrvielām bagāta barība iet cauri zarnu traktam ātri, tādējādi līdz minimumam samazinot laika ilgumu, kurā kancerogēnās, tas ir, vēzi izraisošās vielas kontaktē ar zarnu gļotādu. Šķiedrvielas atstāj ietekmi arī uz žultsskābēm un baktērijām zarnās un tādā veidā novērš kancerogēno vielu veidošanos paša gremošanas trakta iekšienē.

Pētījumu rezultāti liecina, ka veselīgs dzīvesveids un pareizs uzturs var palīdzēt izvairīties no saslimšanas ar resnās un taisnās zarnas vēzi aptuveni 70 procentos gadījumu.

Pārmērīga dzīvnieku tauku lietošana

Ir arī ne mazums produktu, kuri neiederas veselīga uztura ēdienkartē un kuru lietošana būtu stingri jo stingri jāierobežo. Vieni no tiem ir dažādu veidu dzīvnieku tauki. Novērots, ka pārmērīga dzīvnieku tauku lietošana palielina saslimšanas risku gan ar krūts, kuņģa un resnās zarnas vēzi, gan ar priekšdziedzera vēzi un plaušu vēzi, kā arī ar citiem ļaundabīgiem audzējiem.

Uzturā mazāk vajadzētu lietot arī gaļu. It sevišķi onkoloģisko saslimšanu risku palielina žāvēta, grilēta vai arī uz atklātas liesmas cepta gaļa, jo šādos apstrādes procesos veidojas ļoti daudz kancerogēno jeb vēzi izraisošo vielu. Zināmā mērā kancerogēni neitralizējas, ja šai gaļai klāt ēd daudz svaigu dārzeņu. Vajadzētu izvairīties arī no sālītiem un konservētiem produktiem. Pretēji gaļai zivis jāpieskaita veselīgiem pārtikas produktiem. Vairāku audzēju gadījumā saslimšanas risks samazinās, ja uzturā daudz lieto zivis.

Dažādu audzēju samazināšanai:

• jāuzņem minerālviela selēns un E vitamīns,
• Brazīlijas rieksti,
• zivis,
• pilngraudu pārtika,
• olas dzeltenums,
• augu eļļas,
• graudaugu barība,
• rieksti,
• zirņi,
• pundurzirņi.

Plaušu vēža samazināšanai palīdz:

• burkāni,
• tumši zaļie lapu dārzeņi,
• tomāti,
• sarkanie pipari,
• vīģes,
• aprikozes,
• mazās apaļās melones ar oranžo mīkstumu,
• pupas,
• zirņi,
• soja.

Priekšdziedzera vēža samazināšanai palīdz:

• tomāti,
• papaija,
• rozā greipfrūti,
• arbūzi.

Krūts vēža samazināšanai:

• olīveļļas regulāra lietošana,
• mazapstrādātu graudu ēdieni,
• kartupeļi,
• brūnie rīsi,
• pupas.

Neēst vai lietot maz:

• dažādu veidu dzīvnieku taukus,
• gaļu — žāvētu, grilētu vai arī uz atklātas liesmas ceptu (sliktums neitralizējas, ja klāt ēd daudz svaigu dārzeņu),
• sālītus un konservētus produktus.