Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8893356t1hed0b.jpg)
Studiju kredītam ar valsts galvojumu ir gan plusi, gan mīnusi
Studentiem ir iespēja ņemt gan valsts galvotu kredītu, gan kredītu bez valsts galvojuma, tāpēc rūpīgi jāizvērtē abu kredītu priekšrocības un trūkumi.
Vairākums Latvijas augstskolu studentu vēl var pieteikties uz studiju vai studējošo kredītu, citās gan šis process ir beidzies. Šogad tiesības izsniegt valsts galvotu kredītu ieguva Parex banka. Jau kopš 2003. gada summa, ko valsts piešķir studentu kredītiem, ir palikusi nemainīga: studiju kredītiem – 15,120 miljoni latu un studējošo kredītam – 9,720 miljoni latu. Tomēr iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka aptuveni 10 miljoni latu netiek izmantoti. Studentiem kredītu šogad piedāvā arī SEB Unibanka. Tas gan nav valsts galvots kredīts. Valsts galvotais kredīts studējošajiem ir draudzīgāks, tomēr viens no trūkumiem ir tāds, ka to var saņemt tikai studenti, kuri mācās akreditētās programmās. Savukārt SEB Unibankai šādu ierobežojumu nav – tā izsniedz kredītus arī licencētu programmu studentiem.
***
Kredīta ar valsts galvojumu un bez tā galvenās priekšrocības un trūkumi
Valsts galvotais kredīts
+ Studentam par studiju kredītu nav jāmaksā bankas noteiktie procenti. Tos līdz kredīta atmaksāšanas laikam sedz valsts.
+ Par galvotāju var kļūt persona, kas saņem vismaz minimālo algu.
+ Bāreņiem (līdz 24 gadu vecumam) kredīta saņemšanai nav nepieciešami galvotāji. Šie studenti saņem simtprocentīgu valsts galvojumu.
+ Kredīts var tikt dzēsts:
1) ja kredīta ņēmējs ir miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu,
2) ja atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai persona kļūst par darbinieku valsts un pašvaldību institūcijās tajās profesijās, kuru sarakstu, kā arī speciālistu skaitu katru gadu apstiprina Ministru kabinets.
+ Ja kredīta ņēmējam studiju laikā vai kredīta atmaksāšanas laikā piedzimst bērni, pēc augstskolas beigšanas kredīta ņēmējam studējošā kredītu dzēš 30 procentu apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu. Ja abi vecāki ir kredīta ņēmēji, minētais nosacījums attiecas tikai uz vienu no viņiem (pēc izvēles).
– Kredītus piešķir tikai akreditētu studiju programmu apguvei.
– Studentiem, kas ņem studējošo kredītu, noteiktie procenti ir jāmaksā gan studiju laikā, gan pēc tam, līdz aizdevuma summa bankai ir atmaksāta.
– Katru gadu valsts galvotajam kredītam nosaka maksimālos limitus. Ir studiju programmas, kurās studiju maksas ir augstākas par valsts noteiktajiem studiju kredīta maksimālajiem apmēriem, tādējādi students ir spiests papildus meklēt naudu, lai segtu studiju maksu.
– Neklātienes studenti var saņemt tikai 50 procentus no valsts noteiktajiem maksimālajiem limitiem studiju maksas segšanai.
Kredīts bez valsts galvojuma
+ Studiju kredīts tiek piešķirts pilnā jeb simtprocentīgā apmērā no studiju maksas. Ja studiju maksa ir, piemēram, 1200, šādu kredīta summu banka studentam aizdos.
+ Nav limita klātienē un neklātienē studējošiem.
+ Kredītu piešķir arī studējošiem, kuri studē licencētās studiju programmās.
+ Studiju kredītu var saņemt topošie studenti jeb reflektanti (valsts galvoto kredītu var saņemt tikai studējošie).
+ Kredīta piešķiršanas procedūrā nav iesaistītas valsts pārvaldes iestādes un struktūras, tāpēc studentu kredītu varot saņem ātrāk nekā valsts galvotu kredītu.
+ Nav vajadzīgs galvotājs, ja studenta ienākumi mēnesī ir vairāk par 300 latiem. (Valsts galvotā kredīta gadījumā neatkarīgi no tā, vai students ir nodarbināts un spētu pats pildīt savas kredītsaistības, viņam netiek nodrošināta šāda iespēja.)
– Studiju kredītam students maksā procentus gan studiju laikā, gan pēc studiju beigšanas. Ja students paņem 500 latu kredītu, katru mēnesi viņam jāmaksā procentos aptuveni pieci lati.
– Kredītu neizsniedz, ja kredīta ņēmēja vai galvotāja, vai abu kopā ienākumi nepārsniedz 140 latus.
– Ja kredīta ņēmēja un galvotāja vai abu kopā ienākumi nepārsniedz 300 latu, banka prasa nodrošinājumu: noguldījumu bankā, nekustamā īpašu ķīlu, pašvaldības galvojumu.
– Students nevar saņemt studējošo kredītu.
Avots: Neatkarīgās pētījums
Minētas tikai tās priekšrocības, kas abiem kredītiem ir atšķirīgas.