Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8893629t1hf53f.jpg)
Negaidīti bargā ziema ir kārtējais atgādinājums tam, cik Latvijas klimatiskajos apstākļos svarīga pienācīga siltuma apgāde. Vismazāk rūpju ir centralizētās apkures sistēmas lietotājiem – tikai regulāri jāapmaksā rēķini. Savukārt tiem, kam par siltumu jārūpējas pašiem, apkures sistēmu izvēlē paveras plašas iespējas. Ierīkojot apkures sistēmu savam mājoklim, svarīgi izvēlēties piemērotāko kurināmā veidu. Pie mums joprojām plaši izplatītas ir sistēmas, kur izmanto cieto kurināmo – malku, skaidu briketes vai granulas, akmeņogles.
Kurināmā veidi
Koksnes izmantošana apkurē tiek uzskatīta par pašu lētāko. Dabasgāze ir otrs lētākais kurināmā veids, taču ne visur ir pieejams gāzesvads. Šajā gadījumā alternatīva var būt sašķidrinātās gāzes apkure, bet tā jau ir dārgāka un sarežģītāka ekspluatācijā. Dārgāka par dabasgāzi, bet lētāka par sašķidrināto gāzi ir elektrība. Firmas Apkures sistēmas vadītājs Dario Ramuss stāsta, ka pie mums diezgan spēcīgi iesakņojies stereotips, ka elektroenerģija ir pats dārgākais apkures veids. Taču tā nebūt nav. Lielā mērā šis maldīgais priekšstats veidojas, ja iedomājas parasto sadzīves sildtītāju ekspluatācijas izmaksas. Taču mājokļa centrālapkures sistēmā par galveno siltuma vadītāju kalpo ūdens, tāpēc elektriskais siltuma katls nebūt nav dārgākais variants. Turklāt elektrisko katlu ir visvienkāršāk uzstādīt, tas aizņem maz vietas un to iespējams kombinēt ar citiem apkures veidiem, piemēram, malku. Elektriskajiem un gāzes apkures katliem ir augstākās automatizācijas iespējas. Padomju gados tik populārie šķidrā kurināmā, proti, dīzeļdegvielas, apkures katli sakarā ar naftas produktu cenu straujo kāpumu kļūst arvien lielāks retums. Teorētiski ekspluatācijas izmaksu ziņā pats lētākais ir tā sauktais siltuma sūknis. Šī modernā siltuma enerģijas iegūšanas sistēma izmanto zemes vai ūdens temperatūras starpību un ir aptuveni trīs reizes lētāka par pieejamākajiem tradicionālajiem enerģijas veidiem. Vienīgā nelaime, ka siltuma sūkņa sistēmas ierīkošanas izmaksas ir ļoti iespaidīgas – daudzkārt lielākas nekā tradicionālajai apkurei.
Cietais un šķidrais kurināmais
Cieto kurināmo – malku, skaidu briketes, granulas, akmeņogles – lieto gan parastās krāsns, gan apkures katlu kurināšanai. Droši vien katram ir skaidrs, ka malka ir jāgādā, kaut kur jāglabā un vēl jāliek kurtuvē. Automatizācijas iespējas ir ļoti ierobežotas. Ir katli, kuriem var mehanizēt brikešu iepildi, bet augstākas automatizācijas iespējas ir granulu katliem.
Cietā kurināmā katli pēc to darbības principa tiek iedalīti trīs grupās. Pašiem vienkāršakajiem tiešās degšanas katliem liesma iet cauri kurināmajam. Koksēšanas katlos deg kurināmā apakšējais slānis, bet liesma aiziet blakus kanālā. Efektīvākie ar malku kurināmie ir gāzes ģenerācijas katli, kuros izmanto otrreizēju malkas gāzes degšanu.
Tomēr jebkurā gadījumā cietā kurināmā katli nevar nodrošināt augstākajām prasībām atbilstošu automatizācijas, komforta un arī drošības līmeni. Turklāt, līdzīgi kā citi kurināmā veidi, arī koksne kļūst arvien dārgāka. Tāpēc par īpaši lētu šādu kurināmo saukt nevar, lai gan koksne ir pilnībā vietējais enerģijas avots. Turklāt līdz efektīvai cietā kurināmā izmantošanai pie mums vēl ir ļoti tāli. Novecojušas konstrukcijas katlus pārsvarā izmanto mājokļos, kur tādi saglabājušies jau no senākiem laikiem un apkures sistēmas modernizācijai vienkārši trūkst līdzekļu.
Daudzi uz malkas apkuri ir pārbūvējuši vecos šķidrā kurināmā katlus, jo dīzelis ir pārāk dārgs. Vadošās apkures katlu firmas pie mums nepiedāvā modeļus, kuros izmanto dīzeļdegvielu, un tagad tos no jauna praktiski vairs nemēdz uzstādīt.
Sašķidrinātā un dabasgāze
Dabasgāzes katli Eiropā ir vieni no populārākajiem, un to izplatība palielinās. Pirmkārt, dabasgāze ir salīdzinoši lēts kurināmā veids. Otrkārt, jaunākie katlu modeļi piedāvā ļoti augstu automatizācijas līmeni, ekonomiskumu un drošību. Turklāt šis ir arī ekoloģiski tīrākais kurināmais. Vienīgā nelaime, ka dabasgāze daudzviet nav pieejama, jo tai ir nepieciešams kopējais gāzesvads. Individuāla šāda vada izbūve ir ļoti dārga. Tiesa gan, tas ir atkarīgs no nepieciešamā gāzes pievada attāluma. Dabasgāzes apkures katlu cenas sākas aptuveni no 500 latiem.
Vietās, kur dabasgāze nav pieejama, var izmantot sašķidrināto naftas gāzi propānu - butānu. Sašķidrinātā gāze ir dārgāka, un arī tās piegāde ir sarežģītāka. Tuvāk apdzīvotām vietām, kur ir iespējama īpašo apkures gāzes kasešu maiņa, kurināmā sagāde ir samērā vienkārša. Ar kaseti, kas sastāv no sešiem 80 litru baloniem, pietiek aptuveni vienam ziemas mēnesim. Indikators jau laikus brīdina par gāzes beigšanos, un tad tikai atliek piezvanīt gāzes kantorim un pieteikt balonu nomaiņu. Attālākās vietās ir jāierīko īpaša sašķidrinātās gāzes glabāšanas tvertne, ko var uzpildīt pāris reižu gadā.
Apkures katls gan dabasgāzei, gan sašķidrinātajai gāzei ir praktiski identisks, un to pārbūvēt vai pārregulēt no viena uz otra tipa gāzes izmantošanu nav sarežģīti.
Mūsdienīga apkure
No komforta viedokļa paši ērtākie un vienkāršāk lietojamie ir elektriskie apkures katli. Tiem ekspluatācijas laikā nav vajadzīga gandrīz nekāda apkope. Arī gāzes katli ir vienkārši lietošanā, taču tie prasa zināmu vērību veltīt apkopēm. Tomēr gāzes apkures katli ir dominējoši visā Eiropā, un šādus katlus piedāvā arī mūsu apkures sistēmu izplatītāji. Latvijā savulaik pirmie pieejamie bija firmas Junkers gāzes katli, tāpēc tie ieguva lielu popularitāti. Pēdējos gados parādījušies arī citu pasaulē labi pazīstamu firmu ražojumi, piemēram, Buderus, Baxi, Vaillant, Viessmann. Izvēloties sev piemērotāko, noteikti nepieciešamas speciālistu konsultācijas. Pat viena ražotāja modeļu klāsts ir visai plašs, turklāt jāņem vērā daudzi un dažādi parametri. Modeļu klāstā ir gan vienkārši gāzes ūdenssildītāji, gan sienas un grīdas gāzes apkures katli, kas silda mājokli un nodrošina siltu ūdeni.
Modernākie ir kondensācijas tipa apkures katli – tiem ir paaugstināts lietderības koeficients, kas tiek panākts šādi. Degšanas procesā radušās dūmgāzes satur noteikta siltuma daudzumu ūdens tvaiku veidā, kas parasti aizplūst atmosfērā. Kondensācijas tipa apkures iekārtu konstrukcija veidota tā, lai, pazeminot dūmgāzu temperatūru un līdz ar to kondensējot ūdens tvaiku, iegūtu papildu siltumu, ko novadīt apkures sistēmā. Tādā veidā šo katlu lietderības koeficients salīdzinājumā ar tradicionālajām apkures iekārtām var būt pat par 15 procentiem augstāks. Kondensācijas tipa gāzes apkures katlu cenas sākas no aptuveni 1000 latiem.
Mūsdienu patērētājam būtiskas ir lietošanas ērtības un komforts, ko mājoklī spēj nodrošināt apkures sistēma ar tās galveno sastāvdaļu – katlu. Tādēļ ražotāji piedāvā dažādu papildu aprīkojumu, kas automatizē katla vadību. Speciālisti norāda, ka visvairāk automatizēt var elektriskos un gāzes katlus. Ir pieejami vairāku programmēšanas līmeņu elektroniskās vadības bloki. Vienkāršākie ar ārējo un iekšējo temperatūras devēju palīdzību paši var automātiski uzturēt noteikto temperatūras režīmu apsildāmajās telpās. Saimnieks var ieprogrammēt atšķirīgus apkures režīmus dažādās telpās atkarībā no nedēļas dienas vai diennakts stundas. Paši smalkākie ir programmēšanas bloki, kas ar mobilā telefona vai interneta palīdzību no jebkuras pasaules malas ļauj koriģēt mikroklimatu mājās.
Kurināmā veidi pēc to ekspluatācijas izmaksām
1. Alternatīvā enerģija (siltuma sūknis, vējš, saule)
2. Koksne jeb cietais kurināmais
3. Gāze
4. Elektroenerģija
5. Šķidrais kurināmais
Apkures sistēmas pēc to ierīkošanas izmaksām
1. Elektroenerģija
2. Koksne
3. Gāze un šķidrais kurināmais
4. Siltuma sūknis