Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8896747t1ha038.jpg)
Laikrāžu piedāvājums veikalos ir tik daudzveidīgs, ka ērtāk un lētāk ir nopirkt jaunu nekā labot veco. Acīmredzot šī iemesla dēļ remontdarbnīcu skaits vismaz Rīgā ir gājis mazumā, un atlikušajās, izņemot Vaļņu ielā pie universālveikala «Centrs», nekāda lielā rosība nav manāma. Tāpēc sastapto meistaru sarunās entuziasms nevirmo.
Salabot var visu
Tā apgalvo Ēriks Trenčs, kurš saimnieko nelielā pulksteņu veikalā – darbnīcā uz Brīvības ielas Artilērijas ielas tuvumā. Te var iegādāties gan rokas un sienas pulksteņus, gan modinātājus un atrast jaunu ādas siksniņu vai metāla aproci iemīļotajam laikrādim. Var arī patīksmināties par antīkiem izstrādājumiem, sākot no zvanošajiem pendeļpulksteņiem un beidzot ar sudraba sīpoliem. Šī kolekcija sniedz ieskatu meistara prasmē atdzīvināt jebkura veida laikrādi. Lai gan šajā vietā pulksteņu darbnīca bijusi kopš 1947. gada, darba apjoms pēdējos gados ir jūtami samazinājies. Viņš zina stāstīt, ka no vecajām vietām darbnīcas, kas atradušās atgūtajos privātīpašumos, augstās īres maksas dēļ izkonkurējuši stipri ienesīgāki uzņēmumi, visbiežāk – spēļu zāles. Atceroties labākus laikus, kad pulksteņmeistari no darba nevarēja vien atkauties, Ēriks min gadījumu no saviem mācekļa gadiem. Kāds vīrs lūdzis salabot izdilušu rokas pulksteni «Pobeda», bet meistariem bez tā darba aumaļām. Tad jauneklis izmetis frāzi: – Ā, šis ir no tiem, kam iekšā tie labie rubīni! To izdzirdot, klients paķēris savu dārgumu, un prom bijis… Runājot par akmeņiem, kas pulkstenī veic gultņu lomu, meistars precizē, ka šim nolūkam jau kopš XIX gadsimta izmanto sintētiskos rubīnus.
Vecums ir vērtība
Stundeņu labošanu un apkopi veic arī dārgo zīmolu pulksteņu tirgotavas, kurās mēdz atteikt klientiem ar lētiem vai veciem izstrādājumiem. Arī pakalpojumu izcenojumi, ieskaitot baterijas nomaiņu, tur ir krietni augstāki, kamēr tādu pašu procedūru ar Šveices bateriju Trenčs veic par diviem latiem. Šāds pakalpojums izmaksā lētāk, ja klients izvēlas Ķīnā ražotās GP tabletes, kuras maksā zem lata, bet arī kalpo apmēram gadu.
– Tie laiki, kad bija kaut kas jāfantazē, ir beigušies, jo tagad ir pieci bāzes modeļu mehānismi, kurus – kā izjauc, tā saliek, – noteic meistars. Viņa jājamzirdziņš ir veco pulksteņu restaurēšana, jo – vecums ir vērtība! Lai salabotu antikvāros izstrādājumus, nākas sadarboties ar akmeņkaļiem, juvelieriem, kokgriezējiem un atslēdzniekiem, bez kuriem nevar iztikt sabojāto vai pazudušo detaļu atjaunošanā. Cik maksā veco pulksteņu remonts?
– Kāds tiek cauri ar trīnīti, citam jāmaksā daudz vairāk, atkarībā no tā, kas ir salauzts vai pazaudēts, un no remonta darbietilpības! Meistars labo arī grīdas pulksteņus, šo darbu veic klienta mājās.
Profilakse – arī pulksteņiem
Sadzīves tehnikas remontdarbnīcā Tērbatas ielā iepretim Vidzemes tirgum strādā pulksteņu meistars Arnis Ļipovskis. Viņaprāt – labs ir jebkurš pulkstenis, kuru izdodas salabot, un labs ir tāds, kuru ir vērts labot. Arī Ļipovska kungs uzskata, ka var salabot visu, taču galvenais – lai būtu cilvēki, kuri to prastu. Esot grūti apvienot restauratora un pulksteņmeistara darbu. Viņam visbiežāk nes modinātājus, kuru remontu Ēriks Trenčs atzina kā noietu etapu to lētuma dēļ. Mūsu sarunas laikā kāda krievu tantiņa stāstīja, ka viņai ir vecs padomju laika modelis, kurš atskaņo iemīļoto melodiju «Stepj da stepj», bet nu vairs neskan riktīgi. Meistars neklātienē atpazīst vainīgo stundeni – tas esot armēņu ražojums «Nairi». Salabot jau varētu, bet muzikālās ierīces atdzīvināšana prasīs ilgu ķimerēšanos, un šis prieks nemaksās maz. Šajā labotavā ir dažādu pulksteņu veidu remonta cenrādis, kuru meistars atzīst par krietni atpalikušu no realitātes, un teju teju izcenojumi pieaugs.
– Jāpērk detaļas, jāatjauno instrumentu klāsts, jo katram pulksteņa tipam ir sava specifika.
Viņš nelabprāt labo elektroniskos pulksteņus, kurus tik labi nepārzina, turklāt tiem vajadzīgi specifiski rīki. Lai visi kalpotu pēc iespējas ilgāk un labāk, tie ir jātīra un jākopj, citiem vārdiem, tiem nepieciešama profilakse. Pulksteņiem nepatīk putekļi, to mehānisms jāeļļo. Dažādu gabarītu pulksteņiem izmanto atšķirīgas eļļas. Tāpēc meistars ikvienu atnesto laikrādi izjauc, iztīra, salabo, ieeļļo, lai klientam to atdotu ar garantiju.
Sievietes vērīgums
Pulksteņu meistare Ludmila Soboļevska strādā vairāknozaru darbnīcā, kas iekārtojusies puspagrabiņā Dzirnavu ielā iepretim Ebreju biedrības namam. Arī viņai, tāpat kā iepriekšējiem meistariem, patlaban ir darba brīvas rokas – izlabotie gaida savus īpašniekus, bet nākamie vēl nav ienākušies. Soboļevskas kundzi ik pusstundu iepriecina sienas pulksteņa «Jantarj» skanējums. Izskata ziņā necilais padomju pulkstenis zvana daudz dzidrāk un skanīgāk nekā antikvārie stundeņi. Kāpēc tā? Izrādās, pateicoties sudraba stīgām! Uz palodzes stāv vācu galda pulkstenis misiņa korpusā. XX gs. sākuma izstrādājums ir sakopts, noregulēts, iztīrīts par apmēram 20 latiem. Līdzās atrodas antikvariāts, tāpēc meistarei bieži nākas labot vecus pulksteņus, lai palielinātu to pārdošanas vērtību. Meistare uzsver, ka vērtīgiem pulksteņiem noteikti jāveic profilakse, un to viņa dara, pat apmainot bateriju. Te šis pakalpojums rokas pulksteņiem maksā 3 latus. Bieži salūst pulksteņa aproces aizdares sprādzīte. Atkarībā no tās veida nomaiņa izmaksā, sākot no pusotra lata. Starp citu, tieši ar rokas laikrāžiem meistare strādā vislabprātāk, tāpēc ievērojusi, ka to labošanas intensitāte sākas pavasarī, kad cilvēki pāriet uz vieglāku apģērbu un vairāk demonstrē ziemā neredzamos pulksteņus. Savukārt modinātāju labošanas stunda sit īsi pirms jaunā mācību gada sākuma. Mūsdienās visbiežāk labot nes Ķīnā ražotos modinātājus, taču meistare ieteic pirkt nākamo, nevis labot, jo remonts maksā vairāk. Tāds Ķīnas brīnums, kas iegādāts par 65 santīmiem, stāv nelabots, nevienam nevajadzīgs un noder vienīgi kā uzskates līdzeklis vienreizējas lietošanas precei, kuru kategorijā pulksteņi tomēr neiederas.