Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8897022t1hbb9a.jpg)
Ceļot jaunu māju vai rekonstruējot telpas, svarīgi izlemt, kādas būs grīdas. Tas nozīmīgi vairāku apstākļu dēļ, pirmkārt, vai tās plānots ierīkot apsildāmas, otrkārt, kādiem materiāliem dot priekšroku – dabiskajam kokam, laminātam, parketam, linolejam vai varbūt flīzēm. Savukārt saimnieces grib tādu segumu, lai tas būtu glīts un ērti kopjams.
Saulīšu ģimenei no Jauntulkiem, ceļot savu jauno māju, bija skaidrs, ka viņu ēkā būs koka grīda.
«Mēs kokmateriālus zāģējām vectēva mežā,» stāsta viens no brāļiem Jānis, kurš ar savu ģimeni – sievu, dēlu un meitu – dzīvo mājas pirmajā stāvā. Otrajā ir istabas brāļa Aleksandra saimei – abiem vecākiem un viņu diviem dēliem.
«Mūsu vecāki iesāka celt māju astoņdesmito gadu sākumā. Tad arī gādāti kokmateriāli, tie visi ir no mūsu privātā meža. Pārsvarā grīdām izmantojām egli, kas nostāvējusi vismaz 20 gadu. Dēļi kārtīgi izžuvuši. Mums finansiāli bija izdevīgāk, ka pašiem savs mežs. Ja tā nebūtu, dēļus noteikti pirktu, jo vēlējāmies tikai un vienīgi koka grīdas. Ozolam pēc nozāģēšanas nepieciešami vismaz astoņi gadi, lai koks pilnībā nobriestu. Kāpnēm uz otro stāvu izmantots ozols – visi pakāpieni ir no šā koka. Pa tiem daudz jāstaigā, tālab izvēlējāmies cietu materiālu. Arī tas nācis no mūsu meža.«
Pirmajā stāvā ir apmēram 60 kvadrātmetru apdzīvojamās telpas. Koka grīdas nav vannas istabā un tualetē, arī virtuvē. Tur ieklātas flīzes, kas ir apsildāmas, tāpat kā vannas istabā.
«Kad ieklājām grīdas, tās rūpīgi nopulējām. Gan mūsu guļamistabā, gan bērnistabā divas reizes lakojām, koridoros to veicām pat četras reizes. Šur tur jau var redzēt, ka starp salaiduma vietām veidojas nelielas šķirbas, tas tāpēc, ka mājā ir centrālapkure. Meistars par to informēja jau pirms darba sākšanas. Skaidrs, ka pēc kādiem gadiem vajadzēs pulēt atkārtoti, piešpaktelēt, lai dabūtu ciet atstarpes, un lakot,» stāsta Jānis.
Šī ģimene ir iecienījusi Spodrības ražotos līdzekļus koka grīdu kopšanai un ir apmierināta ar šādu grīdu segumu, jo tās ir ērti un viegli kopt.
«Regulāri ar mitru lupatu uzslaukām, uz šādām gaišām grīdām tik ātri nav pamanāmi putekļi. Visi ievērojam zināmu kārtību: neviens – ne pieaugušie, ne bērni – mājā neienāk ar slapjiem vai sabristiem apaviem. Tos atstājam priekštelpā un koridorā nākam vai nu čībās, vai zeķēs. Mēdzam staigāt basām kājām, jo grīdas ir siltas. Arī viesi atsakās no čībām un izbauda dabiskā koka grīdu siltumu. Virtuvē nolēmām ieklāt flīzes, jo tā tomēr ir saimnieciskā zona, kur, gatavojot ēdienu, var kaut kas nokrist zemē un atstāt kādu traipu. Tas neskādē flīzēm, ko tikpat ērti var uzkopt. Flīžu grīdām ir savs trūkums – ja kaut kas nokrīt uz grīdas, tad pagalam,» stāsta Ance.
Ar gaiši dzeltenajām koka grīdām labi harmonē sienu krāsojums. Bērnistabā tās ir gaiši zaļas, viesistabā rozīgas, taču pavisam atšķirīgs ir tonis otrā stāva telpās. Aleksandra jaunākais dēls Mārtiņš vēlējās, lai viņa istabā sienas būtu zilā tonī. Šo ideju zēns bija noskatījis kādā bērnu grāmatiņā un pie savas domas palika, lai arī kā tika pierunāts mainīt toņa intensitāti. Iesākumā mamma Mārīte domājusi, ka tāds krāsu salikums radīs nepatiku. «Dēls izvēlējās sekciju, arī tā ir zila, tāpat kā dīvāns. Rezultāts pārspējis cerēto, mums pašiem patīk. Mājas kopējais interjers uzskatāmi pierāda, ka koka grīdas labi sader gan ar klasisku, gan modernu iekārtojumu. Nevajadzētu izvēlēties izvelkamas mēbeles, jo tās tomēr bojā grīdas. Katru vakaru, izvelkot un no rīta saliekot dīvānu, mēbeļu mehānismi atstāj pēdas uz grīdas. Tad, kad pulēsim un špaktelēsim, šīm vietām vajadzēs pievērst īpašu uzmanību,» saka Mārīte.
Dzīvojamās telpās var ieklāt dēļu grīdas, kas ņemtas arī no vecām saimniecības ēkām. Speciālisti, kuri rekonstruē ēkas, atzinīgi vērtē šādu materiālu tālāku izmantošanu.
Ekspertiem šajā jautājumā ir dažādi viedokļi, jo vispirms ir jāizvērtē materiāla tehniskais bojājums. Ja puves bojājumi pārsniedz 30 procentus, izdevīgums kļūst stipri apšaubāms. Svarīgi pārbaudīt, vai dēļi iepriekšējās izmantošanas gaitā nav piesūkušies ar degvielu, eļļu, citām ķīmiskām vielām. Tādā gadījumā tos nedrīkst izmantot dzīvojamās telpās. Ja dēļi netīri, tos var noslīpēt vai noēvelēt. Tālāka dēļu apstrāde ir gaumes lieta – tos var krāsot vai lakot.
Uģis Rengards, SIA Akorns direktors
Runājot par dabiska koka grīdām, nozīme, protams, ir tam, kad cirsti kokmateriāli. Gandrīz nav iespējams nostāvēt klāt mežā pie koku gāšanas tieši tajā brīdī, kad nepieciešams, izsekot žāvēšanas un ēvelēšanas procesam. Turklāt tas nav nepieciešams divu iemeslu pēc:
• cena – šādā veidā gatavot sanāktu tikai individuālā kārtā, un tas noteikti ir dārgi;
• kvalitāte – ciršanas laikam lielu nozīmi piešķīra mūsu senči. Pašreiz ir pietiekami efektīvi apstrādes līdzekļi, ar kuriem panākama atbilstoša kvalitāte.
Ja izvēlas lapu koku, tad tas var būt ozols vai osis. To ietekmē divi faktori: šīs koku sugas ir cietākas un izturīgākas, taču dārgas. Pamatā izmanto priedes koku un to lako ar izturīgu laku. Priedes dēļu grīda ir mīkstāka un biežāk jāatjauno. Tas atkarīgs no lietojuma (sabiedriskās telpas vai privātās). Skuju koks vienmēr būs lētāk, taču liela nozīme ir vēlamajam izskatam, jo lapu koks vizuāli atšķiras no skuju koka, bet tas jau ir katra gaumes un rocības jautājums.
Pašreiz ir piemērotas speciālas žāvēšanas kameras, un žāvēšanas cikls ir specifisks. Priedes kokmateriāls jāžāvē apmēram divas nedēļas, ozols un osis – no 45–60 dienām.
Pašlaik nav novērots, ka no ieklātas koka grīdas rastos veselības traucējumi. Tieši otrādi – uzlabojas pašsajūta. Alerģija atsevišķos gadījumos varētu rasties no apstrādes procesa – slīpēšanas un lakošanas. Bet pēc apstrādes, kārtīgi izvēdinot telpas, problēmām nevajadzētu būt.
Kas attiecas uz koka grīdām, apkures veids neietekmē grīdas kvalitāti vai ilgmūžību. Izņemot gadījumus, kad tiek pieļautas lielas temperatūras svārstības vai mitruma saturs telpās.