Bažījas par pārkaršanu

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: www.freephoto1.com

Kaut arī pagājušais gads Rīgā iezīmēja viesnīcu celtniecības strauju pieaugumu, gultasvietu skaits Rīgā ir četras reizes mazāks nekā Stokholmā un divkārt mazāks nekā Helsinkos.

Tuvojoties pasaules čempionātam hokejā un NATO sammitam, viesnīcu sektors kļūst arvien aktuālāks. Jau tā Latvijā diezgan strauji pieaug tūristu skaits, bet šie abi vērienīgie pasākumi liek satraukties, vai neatkārtosies līdzīga situācija kā pagājušajā vasarā, kad liela daļa viesnīcu Rīgā esot bijušas pārpildītas.

«Hokeja faniem čempionāta laikā Latvijas viesnīcās vietas noteikti pietiks. Pirms mēneša man bija šaubas, vai to pašu var teikt arī par NATO sammita dalībniekiem, taču pēc tikšanās ar sammita organizētāju pārstāvjiem sapratām, ka arī šajā ziņā problēmu nebūs,» Neatkarīgajai teica Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Jenzis. Taču problēma varētu būt ar viesnīcu aizpildījumu pārējā laikā, un asociācija sākusi pētīt, vai jauno viesnīcu pieplūdums neradīs krīzes situāciju.

«Sezonas laikā vasarā visi viesnīcnieki ir daudzmaz apmierināti un laimīgi ar aizpildījumu, taču ārpus šā laika, piemēram, šobrīd, viesnīcas ir diezgan patukšas un notiek cīņa par katru klientu. Pieņēmums, ka Latvijā ir viesnīcu trūkums, ir diezgan nepamatots, un, lai arī tūristu skaits strauji pieaug, jāskatās, vai tas tiks līdzi viesnīcu kapacitātei,» norāda J. Jenzis. Viņš uzsver, ka Latvijai vajadzētu padomāt par lielāku pasākumu organizēšanu tieši nesezonā, kā arī ar dažādu konferenču rīkošanu piesaistīt biznesa tūristus, kas atstājot četras reizes vairāk naudas.

Kā liecina nekustamo īpašumu kompānijas Colliers International tirgus pārskats, aizpildījums sešās lielākajās Rīgas viesnīcās līdz pagājušā gada trešā ceturkšņa beigām bija 72%, bet oficiālās statistikas rādītājs par visu sektoru bija mazliet vairāk nekā puse – 52%. Saskaņā ar Centrālā statistikas biroja datiem vasaras mēnešos viesnīcu noslogotība sasniegusi 78%, bet ziemas periodā nokritusies līdz 30%. Siltajā laikā augsta apmeklētāju aktivitāte vērojama arī kūrortpilsētā Jūrmalā un Baltijas jūras ostas pilsētā Ventspilī.

Vidējā dienas maksa par numuru augustā sasniegusi 81 eiro, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt ienākumi no izīrētajiem numuriem attiecībā pret kopējo numuru skaitu pērn sasnieguši maksimālo vērtību – 61 eiro. Šis rādītājs esot 1,6 reizes lielāks par 2002. gadu.

Galvenās viesnīcu nozares darbības Latvijā norisinās galvaspilsētā Rīgā. 2004. gada beigās Rīgā darbojās 45 viesnīcas un viesu mājas, kas ir 17% no kopējā tirgus. Savukārt pagājušā gada septembrī to skaits pieauga līdz 57 viesnīcām un viesu mājām – tātad par 13 jaunām tūristu naktsmītnēm vairāk.

Pagājušā gada deviņu mēnešu laikā ir divkāršojies ar zvaigznēm neklasificēto viesnīcu skaits, taču kopējais gultasvietu skaits šādās viesnīcās ir pat par trešdaļu samazinājies. Colliers International to skaidro ar palīgtelpu paplašināšanos, nevis viesu telpu palielināšanu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu