Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pietkevičs izvairās sveikt sievietes, bet Kiršteins pie visa vaino Rozu Luksemburgu.
«Ak, vai tas man? Liels un sirsnīgs paldies!» — tāda ir Saeimas deputātu reakcija brīdī, kad viņiem pasniedz ziedus, apsveicot vīriešu dienā. Brīnišķīgs, pozitīvām emocijām apvīts mirklis, kuram nespēj pretoties pat sīvākais vīriešu dienas — 23. februāra — nīdējs. Tautas kalpu sajūsma liek vēlreiz pārliecināties, ka arī 8. martā neviena sieviete neapvainosies, ja kāds pretējā dzimuma pārstāvis sniegs kādu ziedu. «Vakara Ziņu» novērojums liecina, ka vairums deputātu, par spīti politiskai nostājai, vismaz klusībā atzīmē padomju laiku pozitīvāko mantojumu — sievišķos un vīrišķos svētkus. Tas savukārt vedina domāt, ka spriedelēšana par 8. marta iekļaušanu vai neiekļaušanu kalendāra sārto ciparu listē ir diezgan lieka un itin nemaz neliecina par vīrišķības izpausmi.
Sieviešu diena niecīgi samazinās IKP
«Gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs 8. marts ir atzīmējama diena. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju svin šos svētkus, tāpēc jāizveido šo svētku juridiskās būtības atbilstība faktiskajai,» minēts Aleksandra Golubova un vairāku citu deputātu iesniegtajā likumprojektā. Deputāts aicina likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» veikt šādu grozījumu: Papildināt 1. panta 1. daļu pēc vārdiem «1. janvāri — Jaungada dienu» ar vārdiem: «8. martu — Starptautisko sieviešu dienu». Golubovs pat izrēķinājis, ka datuma iekrāsošana sarkanā krāsā iekšzemes kopprodukta (IKP) ražošanu samazinās niecīgi, turklāt sabiedrībai sniegs pilntiesīgu iespēju godināt sabiedrības sieviešu daļu neatkarīgi no vecuma, ģimenes stāvokļa un bērnu esamības. «Mēs ne pirmo reizi piedāvājam likumprojektu, kurš paredz iekļaut šo datumu svētku dienu sarakstā. Ja nepiekrīt tam, tad piedāvājam atzīt šo dienu kā atzīmējamu bez brīvdienas statusa. Uzskatām, ka tik un tā uzņēmumi nestrādā, vīrieši apsveic sievietes un valda svētku noskaņa,» teic deputāts.
Golubovs neizprot deputātu nostāju, kas vērsta pret šo svētku svinēšanu, piesaucot pusaizmirstus faktus par to, ka dažs labs tautas kalps sapelnījis sev pirmo bagātību, pateicoties pašu audzētām tulpēm un citiem ziediem, kurus kā traki trani pirms sieviešu dienas izpirka vīrieši. 8. martā deputāts pilnīgi noteikti sveiks sievietes. Viņš plāno apsveikt savu sievu Tatjanu, māti Haritinu, sievasmāti Jekaterinu, brāļa meitas Jekaterinu un Vladu, kā arī darbavietas kolēģes.
Svētkus aizstāvošais deputāts svin arī vīriešu dienu, par kuru domāt vairās citi viņa kolēģi: «Armijā dienēju divus gadus. Tāpēc 23. februāris man ir svētki. Šajā datumā mani, kā ierasts, apsveic sieva, bet pats šogad apsveicu savu kaimiņu. Mazliet pasēdējām un parunājām par armijas laikā piedzīvoto.»
Sveikšana kā akmens uz sirds
Pārējo tautas kalpu viedoklis attiecībā uz 8. martu ir diezgan dažāds, lai gan klusībā ziedi tuvākajām sievietēm attiecīgajā dienā tiek iegādāti divējādi. Vieni slapstās gar puķu kioskiem un ar guvumu cenšas nepamanīti ielavīties mājās, lai viņus neieraudzītu konkurenti. Savukārt citi darbā vai kur citur sveikšanas procesu notur paceltu galvu, svinīgi demonstrējot labo gribu.
Deputāts Mihails Pietkevičs uzskata, ka pie mums abu padomijas svētku (23. februāra un 8. marta) uztvere ir mazliet hipertrofēta vai saasināta. «23. februāri svin cilvēki, kuriem bijusi saistība ar padomju armiju. Man ar armiju nekāda sakara nav. Neesmu arī dienējis. Līdz ar to šo datumu neuztveru kā svētkus. Nekad dzīvē neesmu svinējis un nesvinu,» īsi un kodolīgi izsakās deputāts.
Viņš atzīstas, ka nav saņēmis nevienu sveicienu ne no vienas sievietes dienā, kad vīrietim tiek teikts paldies par to vien, ka viņš ir vīrietis. Ar 8. martu parlamentārietim saistās tradīcijas — šie svētki ir svinēti. Bet vai Pietkevičs sveiks sievietes arī šogad? «Neesmu gan pārliecināts, ka tieši šajā datumā apsveikšu sievietes. Ja vien ir piemēroti apstākļi, to var izdarīt arī jebkurā citā dienā. Kāpēc tam jābūt tieši 8. martam? Ja sveiktu, tad sveiktu trīs vai četras sievietes. Man pat ir aizdomas, ka komandējuma dēļ ap šo laiku varu nebūt Latvijā. Līdz ar to domāju, ka viss var atrisināties dabīgā ceļā,» gluži kā akmeni no sirds novēlis, teic deputāts.
Puiši negrib vairs saturēties
Savukārt Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš atklāja, ka šogad vīriešu dienā, 23. februārī, Juridiskās komisijas meitenes komisijas vīriešiem uz sēdi bija sagatavojušas cepumus, konfektes, pīrādziņus un uzvārījušas kafiju. «Parasti uz komisijas sēdēm nekā tāda nav, bet komisijas darbinieces atcerējās šo datumu,» priecājas Segliņš.
Viņa atmiņu plauktos glabājas arī prieks un sajūsma par tām vīriešu dienām, kas tika svinētas vidusskolā. «Katru gadu 23. februārī tika realizēts projekts «Saturieties, puiši!», kas izpaudās veiklības un atjautības sacensībās, un pēc tam vakarā notika diskotēka. Tādējādi meitenes, izdomājot dažādas atrakcijas, mūs spīdzināja. (Joko.) Man tas ļoti patika. Atmiņas par to siltas, taču īsti šo svētku nepietrūkst. Pietrūkst vienīgi sieviešu dienas, jo vīriešu diena allaž šķitusi mazāk svarīga. Priekšlikumu ieviest šo datumu kā svētkus neatbalstīsim, taču es tāpat gatavojos to atzīmēt. Uzdāvināšu sievietēm puķes un iedzeršu viņām par godu kādu glāzi šampanieša,» stāsta Segliņš.
Tā kā šis, visticamāk, ir pēdējais gads, kad Segliņš strādā kopā ar savām jaukajām darbiniecēm, viņam ir plāns apsveikt Juridiskās komisijas darbinieces 8. martā, uzsaucot viņām pusdienas.
Nav vīrišķīgi
Neatkarīgais Saeimas deputāts Jānis Jurkāns principiāli neatzīmē vīriešu dienu, jo turēt ieroci rokās nav vīrišķīgi. Viņš arī uzskata, ka sievietes jāsveic katru dienu, nevis tikai 8. martā. «Vīriešu dienu neatzīmēju. Padomju armijā dienēju trīs gadus, un tie nebija tie labākie gadi manā dzīvē. Vispār svinēt kaut ko militāru, manuprāt, ir diezgan amorāli. Nedomāju, ka turēt ieroci rokās ir ļoti vīrišķīgi. Katrs gļēvulis to var. Tie ir uzskati, kas pārceļojuši no padomju laikiem. Vīrišķīgi, manuprāt, ir būt gudram un asprātīgam. Turklāt šajā datumā sievietes mani nesveic,» atzīstas deputāts, atklājot, ka šogad humoristisku īsziņu viņam atsūtīja kāds bijušais armijas biedrs.
Jurkāns nesvin arī 8. martu. «Neuzskatu, ka tie būtu baigie svētki. Kas attiecas uz pašām sievietēm, ar viņām ir jāapietas kā ar ziediem. Kā tas ir? Tas ir garš stāsts. Īsumā tas nozīmē ielikt viņu pareizajā vāzē, proti, pareizā kleitā, un pareizi izkārtot interjerā. Tā ir vesela sistēma, kurā svarīgākais ir saudzīga attieksme. Pats galvenais ir darīt to katru dienu. Nevar sievieti 364 dienas gadā pazemot un pēc tam vienā dienā censties izpirkt savu neģēlību un tēlot, ka esi baigais džentlmenis. Tas nedarbojas, tā ir tāda sevis mānīšana un zināmā mērā pat divkosība. Vīrieša uzdevums ir visu laiku izturēties pret sievieti kā kaut ko sevišķu,» attieksmi pret sievieti izskaidro deputāts.
Jurkāns tomēr nav bezkaislīgs 8. marta nīdējs. Arī viņš mēdz sievietēm dāvināt ziedus, ja jūt, ka puķe sievietei sagādās prieku.
Pliners svin, bet Strazdiņam ir citi svētki
Deputāts Jakovs Pliners jaunībā dienējis padomju armijas atsevišķā izlūkbataljonā. «Tā kā dienēju pēc augstskolas beigšanas, darīju to tikai vienu gadu, taču tā pa īstam. Šāvu, skrēju un pat braucu ar tanku. Man ir arī apliecība, ka esmu ierakstīts karaspēku daļas goda grāmatā. Es tur esmu slaids un jauns — ap divdesmit pieci gadi. Starp citu, pat Dainim Turlajam tādas nav. Tāpēc šo dienu atzīmēju, iemalkojot 50 gramus laba konjaka,» teic Pliners.
Vai deputāts atzīst arī 8. martu? «Sieviete ir dieviete. Līdz ar to nevaru saprast Saeimas kolēģus, kas visas sievietes saista ar Klāru Cetkinu un nevēlas atzīt šo dienu kā svētku dienu. Vairums cilvēku neatkarīgi no tautības taču svin šo dienu. Nevaru apsveikt visas sievietes, bet noteikti sveikšu savu sievu Tamāru, ar kuru esmu precējies jau kopš 1966. gada. Sveikšu arī savas kolēģes skolotājas — skūpstīšu rokas un teikšu laipnus vārdus.»
Tautas priekšstāvja Jāņa Strazdiņa apziņā kādreiz 8. marts bija lielākie vīriešu svētki. «Tā kā varbūt tikai retajam vīrietim negribējās apsveikt sievieti, šis bija labi ieplānots pasākums un daudzi kļuva stāvus bagāti. Lai gan ieviesties šiem svētkiem ļāvusi ne sevišķi jauka ideoloģija, tos atzīstu un sievietes 8. martā suminu. Manu apkārtni grezno daudzas sievietes, taču pašas tuvākās ir meita Ieva — vissievišķīgākā vārda īpašniece, mana sieva Dace un vedekla Larisa. Sveikšu viņas ar ziediem tajās krāsās, kādas patīk manām dāmām. 23. februāri nesvinu un neatzīstu par vīriešu dienu. Man ir citi svētki — 11. novembris,» stāsta deputāts.
Kiršteins: visu sabojāja Roza Luksemburga
«Kādu vīriešu dienu? Jūs domājat 23. februāri? Kāpēc man vajadzētu atzīmēt okupantu svētkus? Mums ir 11. novembris. Ne reizi nav gadījies, ka mani 23. februārī kāda sieviete apsveiktu vīriešu dienā,» sašutuma pilnā balsī teic deputāts Aleksandrs Kiršteins.
Deputāts uzskata, ka nav lielas vajadzības svinēt arī 8. martu — Rozas Luksemburgas un vācu sociālistes Klāras Cetkinas svētkus. «Latviešiem ir labāki svētki. Turklāt padomju laikos šī bija kārtējā iedzeršanas diena. Latvijai principā nevajadzētu svinēt nekādus svētkus, kas saistīti ar komunistisko kustību. Vairāk vajadzētu skatīties, kādus svētkus svinējušas un svin normālas latviešu sievietes, tādas kā Anna Brigadere, Māra Zālīte vai Aspazija. Tāpat ir pietiekami daudz svētku, kuros var dāvināt sievietei ziedus, piemēram, vārdadienas, dzimšanas dienas. 8. marta ideja ir prasti sačakarēta ar to, ka tādas sievietes kā Roza Luksemburga bija iejauktas Spartaka kustībā, kur galvenais bija slepkavot cilvēkus. Viņa bija sadiste. Tām sievietēm ir nepatīkamas biogrāfijas,» pauž Kiršteins.
Brigmanis vīriešu dienā neguļ izlaidies pie televizora
Tautas priekšsēdis Augusts Brigmanis speciāli vīriešu dienu nesvin. «Mājas rūpes bieži vien ir jādala kopā ar sievieti. Tāpēc tā labākā vīriešu diena ir tad, ja varu palīdzēt savam ģimenes loceklim padarīt mājas darbus, nevis gulēt izlaidies pie televizora un gaidīt, kamēr man sakarā ar šo dienu kāds pienāks klāt un izdarīs ko labu. Katrā gadījumā vēsturiski atceros, ka tā bija ļoti patīkama diena. Citam tā bija armijas diena, man — vīriešu diena. Lai gan tagad tas ir pagājis etaps un pēc padomju varas beigām neesmu sveikts šajos svētkos, tomēr bija jauki, kad kāds tevi atcerējās kaut vai ar apsveikuma kartiņu,» — tā Brigmanis.
Arī sievietei vienmēr patīkami saņemt ziedus, tāpēc Brigmanis neizprot, kāpēc lai tas nebūtu 8. marts. «Mūsu frakcija nobalsoja par priekšlikumu iekļaut šo datumu svinamo dienu sarakstā. Manuprāt, šis pasākums tiek pārlieku politizēts. Sieviešu dienā sievietes vienmēr sveicu ar ziediem. Neslēpšu, ka puķes pasniedzam arī frakcijas vienīgajai sievietei Ingrīdai Ūdrei un mūsu konsultantēm. Ir vai nav likumā ierakstīts, mēs šajā dienā sveiksim. Cilvēkiem ir muļķīgi aizspriedumi pret šiem svētkiem,» secina deputāts.
Nobeiguma vietā
Kāda vieda kundzīte reiz teica, ka sievietei jau nevajag daudz. Tik kādu ziedu, tik kādu labu vārdu īstajā dienā un īstajā vietā. Varbūt nav vajadzības tik saasināti uztvert 8. martu, kas ir gluži piemērota diena tam, lai vīrietis lieku reizi pateiktu sievietei paldies par to, ka viņa IR.