Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mūsdienās daudzi jaunieši aizraujas ar diētām un badojas, citi skolā ēd tikai maizītes, piedzerot kolu, un, protams, šāds uzturs ir nepilnvērtīgs un nesniedz organismam visu nepieciešamo, piemēram, dzelzi, ko organisms uzņem no gaļas vai pākšaugiem, C vitamīnu no upenēm, ziedkāpostiem vai kivi. Lai bērns būtu vesels, viņam nepieciešams pilnvērtīgs un daudzpusīgs uzturs.
To, vai papildus uzturam viņam vēl vajadzīgi arī vitamīni un minerālvielas, vecākiem jāizvērtē kopā ar ārstu, ņemot vērā bērna uzturu, dzīvesveidu un veselību, teic Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja profesore DACE GARDOVSKA.
Zīdainim īpaši svarīgais D vitamīns
Latvijā nav pētījumu par bērnu nodrošinājumu ar vitamīniem. Notiek diskusijas par to, cik lielas devas būtu ieteicamas, taču viens ir skaidrs: mēnešos, kad ir maz saules, zīdainim, ko māmiņa baro ar krūti, papildus jādod D vitamīns, kas nepieciešams kaulu un zobu pareizai attīstībai, rahīta novēršanai. Tas jādod, sākot no 3 – 4 nedēļu vecuma visu pirmo dzīves gadu katru dienu, kā arī pirmos divus līdz četrus dzīves gadus. Mazuļiem, kurus baro ar zīdaiņiem domāto sausā piena mākslīgo maisījumu (parasti satur D vitamīnu) papildus šis vitamīns nav nepieciešams. Govs pienā vārītās putrās D vitamīna ir maz, tāpēc tas jādod papildus.
Bērniem līdz sešu mēnešu vecumam ideāli sabalansēts uzturs ir māmiņas piens, bet otrajā pusgadā tas vairs pietiekami nenodrošina augošo organismu, īpaši ar dzelzi, tāpēc mazulim pamazām jāsāk ēst arī gaļa, saknes, augļi un graudaugu produkti.
Vecāki bieži vien interesējas, vai zīdainim papildus jādod kalcijs. Ir pierādīts, ka gan ar krūti zīdītiem, gan ar zīdaiņu speciālajiem maisījumiem barotiem bērniem kalcija daudzums uzturā ir pietiekams. Taču pubertātes vecumā bērniem, kuri lieto maz piena produktu, kalcija pietrūkst.
Ja māmiņa ir veģetāriete, vairs nebaro mazuli ar krūti, bet veģetāru uzturu, bērnam pietrūks noteiktu vitamīnu un minerālvielu, piemēram, dzelzs. Ja veģetārisms ir ģimenes tradīcija, jāpārrunā ar ārstu, kādi vitamīni bērnam nepieciešami papildus, lai neaizkavētos viņa fiziskā un psihiskā attīstība.
Vitamīnu deficīts lielākoties izpaužas ar šādiem simptomiem: nogurumu, bālumu, reiboņiem, nervozitāti, miega traucējumiem, sliktām koncentrēšanās spējām u. c. Tādas pašas pazīmes var būt arī dažādu slimību gadījumā, tāpēc jāiet pie ārsta, kurš novērtēs situāciju un, iespējams, nozīmēs papildu analīzes, lai izlemtu, vai pietiek ar ēdienkartes dažādošanu vai arī nepieciešams vitamīnu kurss. Vitamīnu un minerālvielu trūkumu organismā var noteikt ar analīžu palīdzību. Pašu valstī var pārbaudīt D un B12 vitamīna, dzelzs un magnija daudzumu organismā. Tās analīzes, kuras nav iespējams veikt uz vietas Latvijā, maksā diezgan dārgi.
Lai nav par daudz!
Lai vitamīnus nepārdozētu, to deficīts vispirms ir jāpierāda. Piemēram, ja bērns ir nervozs, tas nenozīmē, ka viņam jālieto magnija preparāti, jo nervozitātes iemesli var būt arī citi, piemēram, pārslodze. Apetītes trūkumu, augšanas aizkavēšanos un novēlotu dzimumattīstību var izraisīt cinka trūkums, taču arī tas ir jāpierāda. Ja meitenei ir apjomīgas mēnešreizes un viņa ir sagurusi, iespējams, ka organismā trūkst dzelzs, taču, ja viņa ēd liesu gaļu, pākšaugus un citus dzelzi saturošus produktus, diezin vai noguruma iemesls būs dzelzs deficīts, tāpēc nevajadzētu steigties lietot dzelzs preparātus.
D. Gardovska atzīmē, ka daudzi bērni ēd sausās brokastu pārslas, kurām ir pievienoti vitamīni, un tādējādi, apēdot vienu porciju, tiek uzņemta visai dienai nepieciešamā vitamīnu deva, tāpēc papildus lietot vitamīnus nav nepieciešams, un tas var pat kaitēt.
Par vitamīnu pārdozēšanu var liecināt vispārējs vājums, alerģija, vemšana, caureja, apātija, galvassāpes, apetītes trūkums, aizcietējumi un vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar kalcija palielināšanos asinīs, piemēram, sirds ritma traucējums, nieru bojājums. Īpaši viegli ir pārdozēt taukos šķīstošos vitamīnus – K, E, D, A – , jo tie atšķirībā no pārējiem ūdenī šķīstošajiem vitamīniem neizdalās no organisma. Latvijā mazuļiem visbiežāk pārdozē D un A vitamīnu.
Ja bērns saņēmis par daudz A vitamīna, viņš zaudē apetīti, neaug, āda kļūst sausa, parādās garo kaulu sāpes un trauslums, izkrīt mati. Pārtraucot lietot vitamīnu, simptomi pakāpeniski pazūd. No pārāk liela D vitamīna daudzuma organismā pastiprināti uzkrājas kalcija sāļi, zūd ēstgriba, rodas aizcietējums, bērns vemj un novājē. Kalcija sāļi bojā dzīvībai svarīgus orgānus, arī nieres.
Pret vitamīniem, īpaši multivitamīniem, mēdz novērot alerģiskas reakcijas, visbiežāk maziem bērniem.