Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Labas atzīmes vietā pārnest no skolas utis nav nekas neiespējams - galvaspilsētas skolās šo kukaiņu apkarošana ir diezgan liela problēma, kuras risināšanai nepietiek vien ar skolas medmāsas pūlēm: svarīga ir bērnu vecāku izpratne un attieksme, kas bieži vien tomēr ir noliedzoša vai vienaldzīga.
Kļūdaini domāt, ka utis ir tikai sociāli nelabvēlīgo ģimeņu vai netīreļu problēma – tās savus saimniekus nešķiro un mēdz ieperināties arī vistīrākajās galvās. Kā zināms, bērni savu draudzību apliecina, aizdodot klasesbiedram savu ķemmi, ļaujot piemērīt jauno cepuri vai gluži vienkārši apskaujoties un pieglaužot galvas, atvieglojot utīm pārceļošanu. Iespējams, līdzīgā ceļā utīs iedzīvojās kāda Rīgas Kultūru vidusskolas sākumskolas skolniece. Viņas mamma, atklājot šo faktu, bijusi šokā.
«Zinu, ka jau rudenī skolā bija šī problēma. Meitas paralēlklasē utis bija kādiem astoņiem bērniem - to zinu droši, jo tur mācās viņas draudzene, kura arī reiz dabūja utis. Medmāsa toreiz solījās stāvēt pie klases durvīm un pārbaudīt visiem bērniem galvu - kam būšot utis, tos sūtīšot mājās. Kad bērnam pajautāju, vai māsiņa skatīja galvas, saņēmu noliedzošu atbildi. Konstatējot utis savam bērnam, zvanīju klases audzinātājai, kas nevis sāka runāt par sadarbību šīs problēmas risināšanā, bet centās visu noliegt un novelt vainu uz trolejbusu vai autobusu. Kad tas neizdevās, kļuva nikna un sarunas beigās pat novēlēja, lai mēs audzinot tās utis tālāk. Vēlāk zvanīja skolas māsiņa un sarunas laikā neviļus atzinās, ka šī problēma jau esot ilgstoša un viņa neko tur nevarot darīt, jo nelabvēlīgo ģimeņu bērniem esot šādas problēmas. Savu bērnu es izārstēju, bet kur ir garantija, ka tas neatkārtosies?» šausminās māte.
Skolas direktores Solveigas Lindas Remeses teiktais tikai daļēji sakrīt ar mātes apgalvoto. Proti, jā, rudenī skolas medmāsai sadarbībā ar klašu audzinātājām un vecākiem esot bijis krietni jānopūlas, lai iznīdētu vasaras brīvlaikā daudzu bērnu galvās samājojušās utis. Tomēr vēl pagājušās nedēļas nogalē pēc satrauktās mātes zvana pārbaudītas visu konkrētās klases bērnu galvas un secināts, ka utu nevienam neesot.
Utis mīl arī prominences
Taisnība lai gulstas uz šajā nepatīkamajā starpgadījumā iesaistīto pleciem, bet utis ir problēma ne vienā vien Rīgas skolā un bērnudārzā. Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Veselības aizsardzības nodaļas vadītāja Dagmāra Pandere uzsver, ka cēlonis šai problēmai ir ģimenē. Turklāt nebūt nav tūlīt jālūkojas nelabvēlīgo ģimeņu virzienā – utis mēdzot iedzīvoties arī prominentu un labi situētu ļaužu galvās. Tāpēc speciālistes galvenais ieteikums visiem vecākiem – vismaz reizi nedēļā pārbaudīt savu bērnu galvu. «Protams, ar zināmu regularitāti to dara arī skolas medmāsa. Taču skolā mācās simtiem bērnu, un katru dienu pārbaudīt visas galvas nav fiziski iespējams. Medmāsām ir arī citi pienākumi: sniegt pirmo palīdzību, pārbaudīt bērnu redzi un stāju, rūpēties par higiēnas ievērošanu skolā, sniegt palīdzību pēkšņu kakla vai galvas sāpju gadījumā, sekot līdzi bērnu vakcinācijai,» uzskaita D. Pandere. Tieši skolas medmāsu ziņā ir atkārtota bērnu potēšana 14 gadu vecumā pret stinguma krampjiem, difteriju un citām slimībām.
Valsts līmenī pret utīm necīnās
D. Pandere uzsver, ka cīņā ar utīm var uzvarēt, tikai sadarbojoties skolas medmāsai un bērnu vecākiem. Ja gadījumā utu izplatītājs ir nelabvēlīgas ģimenes atvase, talkā jānāk arī skolas sociālajam pedagogam. Skolotājam noteikti jāinformē vecāki par bērnam konstatētajām utīm. Ja problēma vēršas plašumā, par situācijas risinājumu jādomā skolas direktoram. «Diemžēl mūsu valsts uzskata - esam tik attīstīti, ka utis mums nemaz nedrīkst būt. Agrāk, padomju laikos, bija tā dēvētie atutošanas kabineti.
Tagad nekā tāda nav. Saskaņā ar noteikumiem skolu medicīniskajos kabinetos jābūt visam kam, tikai ne, piemēram, speciāliem šampūniem vai citiem līdzekļiem utu apkarošanai, kas maksā diezgan dārgi. Protams, medmāsas ir sava darba fanes, kā gan citādi viņas strādātu par 150 latiem uz papīra. Tomēr ne jau no savas naudas viņas pirks šos dārgos līdzekļus. Izglītības departaments pašlaik gatavo jaunus skolu medmāsu amata aprakstus – tie būs, bet nebūs mediķu, kas strādā,» secina D. Pandere. Viņa arī piebilst, ka skolas medmāsas darba apstākļi lielā mērā esot atkarīgi no mācību iestādes direktora godaprāta. Proti, esot skolas, kur medmāsas tiekot pielīdzinātas tehniskajiem darbiniekiem un brīvos brīžos spiestas slaucīt putekļus vai krāsot sienas.
Satrauc vecāku vienaldzība
«Mūsu skolā ir daudz bērnu, tāpēc biežāk kā trīs četras reizes pusgadā galvas pārbaudīt nesanāk. Tomēr tas ir pietiekami, lai kontrolētu situāciju. Bērnus, kuriem konstatēju utis vai gnīdas, sūtu mājās un informēju viņa vecākus. Uz skolu bērns drīkst nākt tikai pēc tam, kad ģimenes ārsts ir uzrakstījis zīmi, ka bērnam utu vairs nav. Arī dienasgrāmatās tiek ielīmētas lapiņas, kurās vecākus informējam par klasē vai skolā esošo problēmu un iesakām, kā rīkoties,» savā pieredzē dalās Rīgas Angļu ģimnāzijas medmāsa Liene Rence.
Viņa novērojusi, ka diemžēl daudzi vecāki ļoti vienaldzīgi un neapzinīgi uztver šo problēmu: nereti utu klātesamība tiekot apzināti noklusēta, bērns laists skolā, spītējot tam, ka kukaiņos varētu iedzīvoties arī citi vienaudži. L. Rence iesaka bērniem, īpaši meitenēm, uz skolu nākt sakārtotiem, ciet saņemtiem, nevis izlaistiem matiem. Arī puišiem, kuri, sekojot modei, vairs negriež matus, medmāsa iesaka tos rūpīgi kopt. «Skolā nav medicīniskā personāla, ir tikai viena māsiņa, tāpēc ir svarīga viņas un vecāku sadarbība: lai vecāki nenoklusē par utīm un arī medmāsa, tās konstatējot, lai nekavējoties ziņo klases audzinātājai vai vecākiem,» rosina L. Rence.