Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8904789t1hac7f.jpg)
Ziemas priekus steidz baudīt dažāda rakstura, dvēseles stāvokļa, ticības un pārliecības vadīti cilvēki. Viens no jaukākajiem sporta un atpūtas veidiem, kurā var nodarbināt visas muskuļu grupas, ir slēpošana.
Tālab šoreiz pie ekspertiem vērsāmies, lai noskaidrotu, kuras ir labākās slēpošanas vietas Latvijā. Pāris respondentu, sabiedrībā zināmi ļaudis, kuri uz slēpēm pēdējo reiz kāpuši pirms 20 gadiem, kalnus vērtēja pēc vizuālajiem novērojumiem, nevis sportiskajiem principiem. Daži eksperti norādīja, ka ne vienmēr vislabākie slēpošanai ir tie kalni, kuru izveidē ieguldītas lielas naudas summas.Savukārt viens no ekspertiem pret dzimtās zemes ārēm noskaņots visai negatīvi. Viņš pauda, ka slēpošanai Latvijā nav piemērotu kalnu, arī Siguldas slēpošanas trases nevar pielīdzināt Eiropas Alpiem. Bija arī tādi respondenti, kas atzina, ka reiz uzkāpuši uz slēpēm un «saslimuši» ar šo nodarbi.
«Vakara Ziņu» topa 1. vietā ierindojas Cēsu «Žagarkalns». Šajā slēpošanas trasē ir ļoti laba attieksme pret klientiem. Te ir slēpošanas trases visām gaumēm — gan iesācējiem, gan tiem, kuri jau prot slēpot. Katru reizi, aizbraucot uz «Žagarkalnu», cilvēki var sajust individuālu attieksmi, un tas ir galvenais nosacījums, kas ļauj jauki, bez liekiem kreņķiem atpūsties šajā vietā. Serviss ir ļoti augstā līmenī.
Nenoliedzami «Žagarkalnam» ir laba infrastruktūra. «Žagarkalns» ir atpūtas vieta, uz kuru var doties visa ģimene — gan lieli, gan mazi.
Pozitīvi, ka slēpot šeit var arī naktīs, jo pa dienu tajā ir daudz ļaužu. Vislielākais nakts slēpošanas pluss ir tas, ka uz kalna ir maz cilvēku un pa divām stundām var noslēpot to, ko dienas laikā četrās un piecās stundās. Trase naktīs ir labi izgaismota un teicami apstrādāta.
2. vietu dala divas Siguldas slēpošanas trases — «Kaķīškalns» un Siguldas pilsētas trase. Visekstrēmākie kalni atrodas Siguldā, jo brauciens no jebkura šajā pilsētā esošā kalna ir visgarākais.
Eksperti novērojuši un uz savas ādas izbaudījuši, ka «Kaķīškalnā» ir krietni labāka trases apsaimniekošana nekā Siguldas pilsētas trasē. «Trakajiem» kalnu slēpotājiem ir domāts «Kaķīškalns». Ir ļoti labs «snowkeeper», kas regulāri kopj trasi. Šis kalns ģeogrāfiski ir Rīgai vistuvākais un turklāt «asākais».
3. vieta — Talsu rajona Sabiles slēpošanas trase «Zviedru cepure». Tā ir patīkama atpūtas vieta gan ziemā, gan vasarā. Ja cilvēki nav slēpošanas aktivitāšu cienītāji, viņi vienkārši var nolaisties pa rodeļu trasi, taču — tikai vasarā. Šeit uz kalna valda jauka atmosfēra. Kalns uzrunā privāti — tā saka zinātāji.
«Zviedru cepures» trases garums ir lielāks, salīdzinot ar citiem kalniem. Šai atpūtas vietai ir ļoti laba aura, ko rada trases saimnieki. Vietu, kur atrodas kalns, varētu dēvēt par Kurzemes Šveici. Kalns apvīts ar teikām un leģendām. Ir arī tāds stāsts. Zviedru kara laikā pie Abavas gājis bojā kāds zviedru karavadonis, viņu apglabājuši Abavas krastā, un viņam par godu karavīri ar cepurēm sanesuši smiltis uz viņa kapa. Tā arī radies nosaukums «Zviedru cepure».
Tas ir viens no pirmajiem un nozīmīgajiem augsta līmeņa kalniem Latvijā. Labi sagatavots kalns un pacēlāji, teicams krodziņš, kurā var ieturēt lētu un garšīgu maltīti un var rīkot dažādus pasākumus.
4. vieta — Tukuma rajona, Smārdes pagasta «Milzkalne». Burziņa cienītājiem jābrauc uz šo kalnu, jo ir visi priekšnosacījumi, lai iztusētos pēc sirds patikas.
«Milzkalne» daudzu atmiņā vēl palikusi no bērnības laikiem, kad šajā vietā vēl nebija modernas slēpošanas trases un cilvēki brauca uz kalnu šļūkt ar plēvēm.
Kāds kalna pārzinātājs atcerējās, ka pirms kādiem 30 gadiem miesās brangais jūrmalnieks Leonīds Aleksejevs, kas vēlāk kļuva par Jūrmalas domes deputātu un Dzintaru koncertzāles direktoru, laižoties no kalna lejā, nokrita tā, ka visa «Milzkalne» nodrebēja. Lielākais mīnuss šajā kalnā esot problēmas ar slēpju nomu, ko būtu ieteicams atrisināt.
5. vieta — Siguldas «Reiņa trase». Līdz kalnam var ērti nokļūt. Iegriežoties paslēpot allaž var baudīt patīkamu apkalpošanu.
6. vieta — Madonas rajona gleznainajam Vidzemes augstienes Gaiziņkalnam. Daudzi slēpotāji šeit atstājuši savas salauztās slēpes. Ja gribas asākas izjūtas, tad jādodas uz Gaiziņu.
7. vieta — Valmieras «Baiļu kalns». Trasē ir kvalitatīvs slēpju nomas serviss un pats galvenais — reāla drošības instrukciju ievērošana no kalna lietotājiem. Uz kalna augstā līmenī ir glābšanas un evakuācijas darbu veikšana. «Baiļu kalnā» ir siltas telpas, garda tēja un kafija.
8. vieta — Baldones «Mežkalni». Kalns Latvijas apstākļos ir stāvs. Tā kā kritums ir gana ņiprs, tad, aizbraucot darbdienā, kad kalns ir tukšs, iespējams pamatīgi izslēpoties.
9. vietā — Kordes trase Siguldā. Slēpošanas trasei ir vislielākā augstuma starpība — no trases augstākā punkta līdz viszemākajam Latvijā. Kalns ir visstāvākais un viens no vislabāk koptajiem. Blakus stāvajam kalnam blakus atrodas arī lēzenāks kalns, kur var braukt arī bērni. Te nav rindu uz pacēlājiem, citās Latvijas slēpošanas trasēs garās rindas ir diezgan liels trūkums.
10. vieta — Baldones «Riekstu kalnam». Te viss ir modernizēts, izveidotas labas trases un pacēlāji. Teicams serviss, turklāt slēpošanas trase atrodas tuvu Rīgai, un līdz kalnam var ātri aizbraukt paslēpot arī pusdienlaikā.
Anda Rožukalne, mediju speciāliste:
«Katram kalnam ir sava mūzika. 1. vietā ir «Žagarkalns». Uz šā kalna slēpotājiem ir ļoti pozitīva attieksme. Kaut arī ļaužu plūsma ir liela, šeit valda kārtība. Var redzēt, ka naudiņa, ko cilvēki atstāj īsā atpūtas laikā, tiek arī ieguldīta gan drošībā, gan ērtībās.
2. vietā — «Milzkalne». Šī slēpošanas trase piedāvā avangardiskas izjūtas. Nobrauciens no kalna nav iepriekš paredzams.
3. vietā — «Rāmkalni», kas ir mierīgs kalns, vairāk domāts atpūtai svaigā gaisā, nevis sportam. Šajā vietā bez lieliem uztraukumiem iespējams ieturēt maltīti. Tas vairs nav tikai kalns, bet gan vieta, kur patīkami atpūsties.