Britu aktieris Kolins Fērts sevi neuzskata par seksa simbolu

Slavenais kadrs no BBC seriāla Lepnums un aizspriedumi - Dārsijs slapjajā kreklā

Dīvaini, bet fakts — Kolins Fērts līdz šim vislabāk ir pazīstams bezmaz vai ar vienu lomu, un to viņam ir vajadzējis attēlot divās dažādās filmās plus vienā turpinājumā. Aktiera karjera uzplauka, iejūtoties Džeinas Ostinas darba «Lepnums un aizspriedumi» 1995. gada televīzijas miniseriālā, kurā Fērts attēloja Ficviljamu Dārsiju.

Otrs iznāciens bija 2001. gada topa komēdijā «Bridžetas Džounsas dienasgrāmata», kurā Kolins bija Marks Dārsijs. Viņš atkal bija Dārsijs Bridžetas Džounsas sīkvelā «Saprāta robeža», taču pats Fērts uz šo faktu skatās jau ar smaidu uz lūpām. «Pēdējo desmit gadu laikā Dārsijs mani vajā tik intensīvi, ka, šķiet, cilvēki mani vairs nepazīst pēc paša vārda,» secina aktieris. «Pēdējā laikā tik ļoti esmu saplūdis ar šo tēlu, ka tūristi, kas lūguši man autogrāfu, neizpratnē brīnījušies, kāpēc parakstos «Colin Firth».«

Un tas nebūt nav viss — pēc «Lepnuma un aizspriedumiem» Fērts kļuvis par «domājošo sieviešu seksa simbolu». «Tas ir vājprāts!» viņš atzīst. «Es nudien nesaprotu, kas tajā Dārsijā ir tik pievilcīgs. Taču vēl mazāk es tieku skaidrībā par to, kāpēc mani uzskata par seksa simbolu. Jā, daudzām sievietēm patika epizode, kurā iznāku laukā no ezera, taču man tas likās tik jokaini! Ja es būtu sieviete, nudien negribētu ar sevi pārgulēt. Es neesmu Dārsijs! Cilvēki, kuri no manis gaida drūmu, noslēpumainu, slaidu aristokrātu, būs patiesi vīlušies!"

Kolins bieži ir teicis, ka viņš no visas sirds vēlētos vismaz vienā filmā mainīt tēlu. «Es allaž esmu vēlējies attēlot garīgi atpalikušu, perversu ciemata idiotu, kas rausta valodu un kam ir izbolītas acis. Neviens man to neļauj, jo šādas lomas esot paredzētas aktieriem ar lieliem deguniem un taukainiem matiem.«

Aktiera darbs nedara lepnu

Kaut arī vairākumam vīriešu Kolins Fērts netīk, jo lielākā daļa sieviešu viņu mīl, teju ikviens stiprā dzimuma pārstāvis, kas ir intervējis aktieri, viņu raksturo kā čomiskāko, vienkāršāko britu aktieri, ar kādu nācies sastapties. «Teikšu godīgi — tas, ka esmu kinoaktieris, manu pašapziņu nebūt neceļ. Piemēram, nesen, kad strādāju pie filmas «Brīnumainā aukle», filmēšanas laukumā ieradās mans četrgadīgais dēlēns Luka. Viņš ir pārāk mazs, lai vēl saprastu, kas īsti notiek filmēšanas laikā, tāpēc krietni lielāku uzmanību pievērsa krāniem, kabeļiem un kamerām. Tāpēc pateicu viņam, ka strādāju tieši ar šīm ierīcēm. Viņam šī versija tīri labi gāja pie sirds, un es nevēlējos graut dēla ilūziju, ka viņa tēvs nodarbojas ar kaut ko pamatīgu un vīrišķīgu, nevis uzvelk jaunu kostīmu, nogrimē degunu un plivinās kameras priekšā.»

Kameras priekšā Kolins plivinās jau kopš 1984. gada, kad kopā ar Rūpertu Everetu (aktieri, kuru Fērts nevarot ciest) piedalījās Džūliana Mičela lugas «Cita zeme» kinoversijā. Tai pēc pieciem gadiem sekoja pirmā nominācija Britu kinoakadēmijas balvai par televīzijas filmu «Grausts», galvenā loma Miloša Formana režisētajā «Valmons» un otrā plāna lomas «Oskarus» ieguvušajās filmās «Angļu pacients» (kurā viņš savu mīļoto zaudē Ralfam Fainsam!) un «Iemīlējies Šekspīrs» (kurā viņš savu mīļoto zaudē Džozefam Fainsam).

«Mani mazliet tracina aktieri, kas sūkstās, ka ir piedalījušies filmās, kurās nemaz nav vēlējušies spēlēt,» teic Fērts. «Es nenožēloju nevienu no savām lomām, jo allaž esmu vadījies pēc principa — darīt to, kas man šķiet interesantākais. Es krietni vairāk priecājos par tiem pieciem cilvēkiem, kuri uzskata, ka manas filmas ir labas, nevis par tiem pieciem miljoniem, kuri zina, kas es esmu.«

Betmens un Amerika

Kolins ir dzimis 1960. gada 10. septembrī Hempšīrā Anglijā akadēmiķu ģimenē, taču visu agro bērnību (no divu nedēļu vecuma!) pavadījis Nigērijā. «Mans tēvs, kurš, tāpat kā mana mamma, ir dzimis Indijā, ir ļoti ziņkārīgs cilvēks. Viņam piedāvāja vēstures skolotāja vietu Āfrikā, un viņš to vienkārši nespēja noraidīt!»

Vēlāk Kolinam nebija viegli adaptēties britu kultūrā. «Esmu uzaudzis starp dažādu rasu un reliģisko uzskatu pārstāvjiem, tāpēc respektēju ikvienu, kurš varētu šķist un kurš ir savādāks. Atceros, ka skolā nespēju pierast pie tā, ka tumšādainie klasesbiedri tika ķircināti ādas krāsas dēļ. Tas man šķita nenormāli.»

Kolina vecākiem savukārt nešķita normāli tas, ka viņu dēls caurām dienām sēž pie televizora, tāpēc zilais ekrāns tika izmests no mājas. Lai kaut kā izklaidētos, Fērts sāka mācīties spēlēt klavieres un nereti uzjautrināja māsu Keitu un brāli Džonatanu, attēlodams dažādas personas. «Kolins jau kopš bērna kājas vēlējās būt aktieris,» atceras viņa tēvs Deivids. «Viņam patika pārģērbties, un viņš dievināja Betmenu!»

Taču Kolins nebūt nav vienīgais Fērtu ģimenes spēlmanis. «Mana vecmāmiņa savulaik nodarbojās ar aktiermākslu amatieru līmenī. Manī tas laikam no viņas! Man likās superīgi, ka man tiek pievērsta tik ļoti liela uzmanība. Bērnībā dažādās skolas teātra izrādēs allaž visus uzjautrināju. Taču, kad biju sīks, par karjeru šajā nozarē nemaz nedomāju. Viss, ko es zināju par aktieriem, bija tas, ka viņiem nav iespējams dabūt darbu.»

Kad Kolinam palika vienpadsmit, viņa ģimene pārcēlās uz dzīvi Amerikā, un tur zēns jutās nelaimīgs. «Es domāju, ka tajā laikā viņš jutās vientuļš,» atceras Fērta klases audzinātāja pamatskolā Kerola Velstahofa. «Taču viņš daudz lasīja un bija labākais skolnieks klasē.»

Pienāca, protams, arī dumpinieka gadi, kad Fērts izaudzēja garus matus, izdūra ausīs caurumus un kopā ar citiem «dumpiniekiem» nodibināja rokgrupu, kurā spēlēja ģitāru un dziedāja līdervokālu.

Karjeras attīstība

Koledžas gadus Kolins atkal pavadīja Anglijā, kur beidzot sāka izrādīt nopietnu interesi par aktiermākslu. «Es strādāju par atkritumu savācēju un kurjeru, taču vienīgais, kas mani interesēja, bija iestāties kādā aktierskolā un dabūt darbu teātrī.» Lai šo sapni īstenotu, viņš pārcēlās uz dzīvi Londonā, kur par grašiem spēlēja «Shaw» un Nacionālā teātra izrādēs. «Tajā laikā viņam vispār nebija naudas,» atceras kāds aktiera draugs. «Kolinam bija cauri apavi, un viņš katru dienu ar kājām mēroja trīsarpus kilometru, lai nokļūtu līdz darbam. Taču tādu apņēmību es neesmu redzējis ne no viena cita cilvēka puses.»

Drīz vien sekoja lomas teātrī, filmās, un arī Miloša Formana liktenīgā kinolente «Valmons», kuras uzņemšanas laukumā Kolins iepazinās ar sava pirmā bērna Viljama māti — aktrisi Megu Tilliju. Abu attiecības ilga tikai piecus gadus, un nu Kolins jau gandrīz deviņus gadus ir precējies ar itāļu izcelsmes meiteni Līviju. Abi audzina četrgadīgo Luku un 2003. gada 25. augustā dzimušo Mateo. «Es nekad nebiju domājis, ka dzīvē spēšu sabalansēt tik daudz lietu!» atzīst Kolins. «Es joprojām nespēju aptvert, ka esmu tēvs ar veiksmīgu karjeru. Tas neizklausās pēc manis.« 

Uz augšu