Kariņa lēmums ļauj tikt pie miljona

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš attiecībā uz komercfirmu «S&G» pieņēmis neviennozīmīgi vērtējamu lēmumu, kura rezultātā firma tikusi pie vairāk nekā miljona latu no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem. S&G īpašnieki ir vieni no lielākajiem ziedotājiem ekonomikas ministra partijai Jaunais laiks.

Komercfirma «S&G», kuras īpašnieki darbojas dažādās Ekonomikas ministrijas (EM) pārraugāmajās struktūrās, pērn 19. augustā noslēgusi līgumus, kas dod iespējas saņemt 1 141 941 latu no ES struktūrfondiem. Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) publiskā informācija liecina, ka gandrīz pusi no šīs naudas segs Latvijas valsts budžets.

Spriežot pēc dokumentiem, «S&G» ar pieteikto projektu apstiprināšanu ir bijušas nopietnas problēmas, kuras ar savu lēmumu atrisinājis ekonomikas ministrs K. Kariņš. Pēc valsts atbalsta saņemšanas 2005. gada beigās S&G īpašnieki Jaunajam laikam ziedojuši 10 000 latu, bet 2006. gada sākumā – vēl 5000 latu, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze.

Pēc «Lursoft» datiem, SIA «S&G» gandrīz uz pusēm pieder Mārtiņam un Silvijai Grestēm (vīram – 50,21%, sievai – 49,79% kapitāla). Mārtiņš Greste ir Privatizācijas aģentūrai daļēji piederošā Rīgas siltums padomes priekšsēdētājs.

Savukārt Silvija Greste darbojas LIAA konsultatīvajā padomē, LIAA administrētās Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomē, kā arī Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomē. S. Greste šobrīd ir vienīgā «S&G» valdes locekle.

Tāpat dokumenti liecina, ka S. Greste, aizvietojot citu cilvēku, 2005. gada jūnijā kā pilntiesīga locekle piedalījusies arī ES struktūrfondu Uzraudzības komitejas darbā, bet no šā gada 1. janvāra uz šādām personām attiecas valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi.

Lai pretendētu uz ES finansējumu poligrāfijas ražošanas procesa modernizēšanai, 2004. gada augustā S&G iesniedza savu projektu LIAA. Tomēr projektā tika konstatētas nepilnības un neprecizitātes, tāpēc LIAA lūdza to labot. Arī pēc labojumu veikšanas S&G projekts izrādījies Ministru kabineta noteikumu prasībām neatbilstošs, tāpēc 2004. gada oktobrī LIAA to noraidījusi. Uzņēmums LIAA noraidījumu pārsūdzējis toreizējam ministram Jurim Lujānam, bet jau pēc neilga laika (2004. gada decembrī) par ekonomikas ministru kļuva K. Kariņš. Jaunais ministrs ar lēmumu Nr. 6 (datēts ar 2005. gada 27. janvāri) atcēla LIAA lēmumu, atļāva S&G precizēt savu pieteikumu vēl vienu reizi un pieprasīja, lai precizētais projekts tiktu iesniegts nevis LIAA, bet ekonomikas ministram personīgi. Lai cik dīvaini nebūtu, vienlaikus K. Kariņš atzīst, ka noraidītais «S&G» projekts tiešām neatbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

Kā Neatkarīgajai skaidroja vairāki juristi, ministrs nemaz nedrīkst pieņemt lēmumu pārraudzības iestādes (šajā gadījumā – LIAA) vietā. Ministrs drīkst tikai atcelt pārraudzības iestādes lēmumu, ja tas ir nelikumīgs. Tātad jauns lēmums būtu bijis jāpieņem LIAA vadībai. Piemēram, PA sabiedrisko attiecību konsultants Guntis Kārkliņš skaidroja, ka ekonomikas ministrs, ja viņam kāds PA lēmums nepatīk, var tikai ieteikt, lai tas tiktu mainīts. Bet ministram nav tiesību pašam pieņemt lēmumus PA valdes vietā.

Situācijas analīze liecina, ka K. Kariņš, iespējams, pārkāpdams pilnvaras, aiz matiem ir izvilcis projektu, lai viņa partijas biedra uzņēmums saņemtu vairāk nekā miljonu latu no valsts atbalsta programmas Infrastruktūras modernizācija, kura bija vispieprasītākā uzņēmēju vidū. Par milzīgo pieprasījumu liecina kaut vai nesenā apkaunojošā rinda pie LIAA, kad uzņēmēji stāvēja pēc naudas tieši šajā atbalsta programmā.

S. Greste Neatkarīgajai skaidroja, ka piešķirtais miljons vēl nav saņemts, jo projekts nav īstenots – atbilstīgi procedūrai naudu varēs saņemt tikai pēc jaunās tipogrāfijas nodošanas un iekārtu uzstādīšanas. S. Greste teica, ka neko nezina par K. Kariņa pieņemto lēmumu viņas uzņēmuma sakarā, un sprieda, ka tas varētu būt kāds ministrijas iekšējs lēmums. Viņa zinot tikai par EM valsts sekretāra Kaspara Gerharda lēmumu par līguma noslēgšanu ar komercfirmu S&G.

K. Kariņu viņa personīgi nepazīst un ir tikusies ar viņu tikai oficiāli. «Mēs no padomes [Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padome] pie viņa oficiālā vizītē esam bijuši vienu reizi.» S. Greste uzsvēra, ka nepiedalās konkrētu projektu vērtēšanā. Ziedojums Jaunajam laikam neesot saistīts ar to, ka «S&G» piešķirta ES nauda, bet gan ar to, ka saņemtas dividendes un viņas vīrs Rīgas domē ievēlēts no šīs partijas.

«Es vēl nezinu, vai es nevērsīšos tiesā, jo LIAA nepareizais lēmums mums ir radījis zaudējumus,» sacīja uzņēmēja un uzsvēra, ka ES nauda viņas uzņēmumam piešķirta noteiktās procedūras kārtībā un apstrīdēt LIAA lēmumu bija viņas tiesības.

KNAB Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece teica, ka bez konkrēta iesnieguma viņa nevar pateikt, vai K. Kariņa lēmums var ieinteresēt viņas pārstāvēto iestādi. «Katrs lēmums jāvērtē atsevišķi,» uzsvēra amatpersona.

K. Kariņa preses sekretāre Ieva Zīberga telefona īsziņā paziņoja, ka ministrs «nav pieņēmis lēmumu par līdzekļu piešķiršanu firmai «S&G"». Savukārt EM vairākas nedēļas neatbild uz oficiālu rakstisku lūgumu iepazīstināt ar K. Kariņa lēmumiem par ES struktūrfondu naudas sadali.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu