Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8911403t1hc9d0.jpg)
Ja martā notiktu Saeimas vēlēšanas, visi būtu ļoti izbrīnīti, jo vēlēšanām jānotiek oktobrī. Taču sabiedriskās domas pētnieki, kas mēdz vaicāt aptaujājamajiem, par kuru partiju tie balsotu tieši aptaujas laikā, šogad martā var secināt — ja vēlēšanas notiktu pirms Jūrmalas kukuļdošanas afēras telefonsarunu publicēšanas, abām partijām, kuru tēvi dibinātāji izrīkoja sīkos «skraidītājus», «lēkātājus» un citus «kretīnus», klātos jūtami labāk nekā mēneša beigās.
Tautas partija un Latvijas Pirmā partija skandāla rezultātā martā katra ir zaudējusi apmēram divus procentus atbalstītāju. Par TP būtu gatavi balsot vairs tikai 7 procenti, bet LPP ar saviem 4 procentiem paliktu ārpus Saeimas, liecina «Latvijas faktu» jaunākā aptauja.
Tieši sabiedrības vairākuma noskaņojums lika premjerministram Aigaram Kalvītim (TP) pēc sākotnējā mēģinājuma izlikties, ka nekas briesmīgs nav noticis, pieprasīt viena no «mūsu abiem Š», satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP) demisiju. Taču ne Šlesera «mācītāji», ne «vislielāko kretīnu» patrona Andra Šķēles TP nevēlas vērtēt savu morālo līderu rīcību. Par tik tuvredzīgu nerēķināšanos ar sabiedrības viedokli var nākties turpināt maksāt ar vēlētāju uzticības zaudēšanu.
Laikam nebūtu grūti uzminēt, ar ko Šlesers cer kompensēt vēlētāju atbalsta trūkumu. 2002. gada martā pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Jauno kristīgo partiju, kā tolaik dēvēja Šlesera kārtējo politbiznesa projektu, atbalstīja 1 procents vēlētāju, septembrī jauno projektu vārdā LPP — 3,4 procenti, tomēr par glītajām partijas reklāmām ar zemeni un skumjām vēlēšanās oktobrī balsoja jau 10 procenti. Acīmredzot Šlesers cer, ka arī šoreiz vēlētāji viņu iedabūs Saeimā, balsodami par dārgā reklāmista Ērika Stendzenieka produkciju, pat ja padsmit reizes būtu jāpārsniedz likumā atļautie priekšvēlēšanu izdevumi. Jo bijušā ministra «labie darbi» līdz vēlēšanām var būt jau vēsture.
Savukārt TP, kas vēlēšanas var sagaidīt ar administratīvo resursu — valdības vadītāju amatā, laikam gribētu, lai Jūrmalas skandāls sabiedrības apziņā cik vien iespējams drīz kļūst par vēsturi un vēlēšanās var reklamēt Kalvīša un savu ministru labos darbus. «Nekas nav noticis,» Kalvītis uzstāj, spītēdams acīmredzamajam. «Šis jautājums vairs netiek komentēts,» gribētu TP Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš.
Pretēji Lagzdiņa vēlmēm Šķēle pats, bikses izbuktējis un zobus droši vien izbirstējis, šo un pie reizes citus jautājumus plaši komentē «Ventspils naftas» «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» ceturtdien publicētajā mamutintervijā (divas pilnas lappuses sīkā drukā). Pasakas par to, ka «ņēma un nodeva», nevis «paņēma un nodeva», jau dzirdētas — arī no Šlesera un Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanu menedžera Germana Miluša; sādžas viltnieka cienīga blefošana, ka Šleseram bijis jādemisionē tāpēc, ka viņš ir liecinieks krimināllietā, ir pārāk caurspīdīga. Toties Šķēles šausmināšanās, ka neesot zinājis, «kādi tīklojumi ir apkārt šīm sarunām» un «kā mazais kartelītis pa tualetēm ņēmās», īsti nesaderas ar atzīšanos, ka paša ienākumu avots ir «kaut kas sirdij» — būvatļauju kārtošana Rīgas domē. Vai tas notiek tāpat, kā balsu rūpēšana Jūrmalā? Šādu nojautu vēl pastiprina savas «situācijas» kukuļa lietā salīdzināšana ar zvanīšanu «savam automehāniķim», kurš, zvanītājam nezinot, sarunā ar zagli, lai tas nozog benzīnsūkni, ko ielikt «prominentā klienta» auto. Lai arī kur Šķēle labo savu automašīnu, valodā nevar paslēpt domāšanu, pat ja nelieto rupjības.
Mafiozi kriminālo priekšstatu par lietu kārtību ļauj nomanīt arī TP tā dēvētās Goda tiesas priekšsēdētājs Valdis Ģīlis, kas šausminās, ka izvērtēt Šķēles saistību ar Jūrmalas kukuļdevējiem nozīmētu «nodot savu tēvu». Partijas biedru monolītā klusēšana par «tēva» iespējamajiem grēkiem un «tēva» cieņas apliecinājumi «Šlesera kungam» un «Lemberga kungam» (kam «pietiktu kvalitātes», lai vadītu valdību), tikai izraisa jaunus jautājumus par politikas biznesa lielā karteļa darbības tumšo pusi. TP ļaudis gluži lieki cer, ka viņu nevēlēšanās par to runāt liks vēlētājiem neuzdot jautājumus.