Kurš teicis, ka Latvijā vairs nav kārtīga, jauneklīga rokenrola?
Ar zilo vali pa Latviju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atliek pievienoties četru džeku apvienībai «Double Faced Eels» viņu turnejā pa Latviju, lai šaubas pagaistu momentāni – rokenrols ir un ar visu vajadzīgo attieksmi arī ārpus skatuves. Lai arī grupas turneja pa kultūras namiem dažādu apstākļu (to skaitā vokālista Markas plaušu karsoņa) dēļ nesanāca tik ietilpīga, cik bija iecerēts, tie septiņi koncerti bija gana raibi un atmiņā paliekoši.
Savu debijas albumu, kas nosaukts joprojām populārākā zušu hita «Zilais valis» vārdā, grupa prezentēja pērnā gada 9. decembrī Studentu klubā. Tad viņi ieguva jaunu draudzeni – pavedinoša izskata piepūšamo sievieti, vārdā Tija, kas bija dāvinājums no kolēģu «IndyGo» puses. Momentāni tika nolemts ņemt Tiju līdz arī turnejā, kaut vai tādēļ, lai tajā līdzi braucošajam DJ Šaham nebūtu garlaicīgi. Diemžēl pirmo koncertu eleganti atjaunotajā Preiļu kultūras namā 14. janvārī Tija nokavēja, bet nedēļu vēlāk šovā «Muzikālā banka» Ventspilī ar viņu atgadījās pavisam nelāgs notikums – sieviete pamatīgi cieta Tijabola (apļa volejbols uz ledus) spēlēšanas laikā un par turpmāko piedalīšanos turnejā varēja aizmirst.
Taču šis nav stāsts par Tiju, lai cik burvīga viņa būtu. Neviena Tija nevar līdzināties tai atsaucīgajai publikai, kas zušus sagaidīja Preiļos (atvainojos, ja arī tur kāda Tija tomēr bija) un, lai arī ne pārāk lielā skaitā (150), tomēr spēja radīt īsta rokkoncerta cienīgu auru.
Pirmkārt, tas, protams, bija pašu Divkosīgo zušu nopelns, jo viņi uz skatuves sevi izlika pilnībā. Turklāt turnejas pirmajos koncertos tika vesta līdzi tāda gaismas un skaņas aparatūra, kas pilnīgi noteikti izlēma pasākumu finanses par labu mīnusiem... Kā vēlāk izrādījās, tieši vislabāk apmeklētajos koncertos tik žilbinošu un jaudīgu šovu zušiem nemaz nevajag, jo viņi māk panākt vajadzīgo efektu jau ar savu mūziku, attieksmi un saspēli ar publiku.
It kā turnejas ietvaros notika arī koncerts 28. janvārī Liepājas klubā Pablo, pēc kura grupai iznāca saķeršanās ar vietējiem nemiera cēlējiem. Taču, atgriežoties pie tik mīlīgajiem Latvijas kultūras namiem, pa 150 cilvēkiem ieradās arī uz koncertiem Salaspilī (3. februāris) un Siguldā (10. februāris), bet 11. februāris sagādāja negaidītu pārsteigumu – Limbažu kultūras namā sestdienas vakarā ieradās 400 cilvēku, nodrošinot vispārēju jautrību visas nakts garumā un liekot grupai un to pavadošajai komandai (dīdžejam, menedžerim, viņa palīdzēm, šoferim, skaņotājiem un gaismotājiem) atplaukt platā smaidā, kura papildināšanai, protams, netika smādēts arī labs viskijs (atturējās vienīgi šoferis). Pirmoreiz pasākuma finanses bija atzīmējamas ar plusa zīmi, bet grupa metās dejotāju vidū par neizsakāmu prieku spiedzošajām fanēm.
Diemžēl kulminācijai sekoja kritums – zušu vokālists Marka pēc uzstāšanās Valentīndienas pasākumā Ķīpsalas hallē saķēra plaušu karsoni, un nācās atcelt koncertus Cēsīs (17. februārī), Talsos (18. februārī), Krustpilī (24. februārī, koncerts gan tika veiksmīgi pārcelts) un Saldū (25. februārī).
Taču kritums nebija sabojājis grupas garu, kas tika pierādīts ar vislabāk apmeklēto (500 cilvēku) tās koncertu 3. martā Lielvārdē. Arī šeit pasākums ievilkās visas nakts garumā, lai arī četri zuši, kā ierasts, nospēlēja pusotru stundu garu un neizbēgami mežonīgu koncertu.
10. martā Double Faced Eels piedalījās Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas ceremonijā, kur gan atšķirībā no Muzikālās bankas šova uzvedās pat nepieklājīgi mierīgi. Ja atminamies, tad Ventspilī tika pademolēta gan viesnīca, gan nedaudz pat skatuve, bet pliko pēcpušu parādīšanu pārējo mūziķu autobusam (paši zuši visur dodas ar savu simboliku eleganti aplīmētā savējā busiņā, parasti klausoties Rammstein vai pašmāju hiphopa rupjā jautrīša Shalles ierakstus) Statoil DUS pēcāk sīki aprakstīja žurnāls Vakara Ziņas.
18. marts jau piederēja Tērvetei, kuras šķietami nomaļajā un nelielajā kultūras namā arī negaidīti ieradās 250 cilvēku. Turklāt nama direktors parūpējās par vietējo alu beksteidžā (varētu teikt – ģērbtuvēs, bet tas īsti neatbilst rokenrola izpratnei par to, kas notiek telpās aiz skatuves), tādējādi atstājot par Tērveti vislabāko iespaidu. Tajā pašā beksteidžā paviesojās arī par sevi pārliecinātākās vietējās daiļavas, taču nepadomājiet uzreiz tik slikti. Seksa nebija. Vismaz ne fiziska.
Interesanti, ka turnejas noslēgums cilvēku ziņā sanāca stipri vien pavājš, jo Krustpils kultūras namā (koncerts bija paredzēts jau 27. janvārī, bet tad kultūras namam iebruka jumts...) ieradās tikai 100 apmeklētāju, turklāt grupai nācās uzstāties izstāžu zālē, jo lielajā krēsli pieskrūvēti pie grīdas... Taču par šļauganu šo koncertu nekādi nenosauksi, jo dažiem jēkabpiliešiem (diemžēl tikai vīriešu kārtas) labpatika pat līdz pusei atkailināties un purināt savus garos matus gandrīz visu dziesmu laikā, bet vienubrīd visi metās arī tā sauktajā vilcieniņā. Pati grupa? Nu, zuši pirms pēdējā turnejas koncerta nolēma diezgan pamatīgi iestiprināties, atminoties jau kādu senāku koncertu Jēkabpilī, kad Marka pat nevarēja atminēties vārdus. Šoreiz tik traki nebija, taču basģitārists Čikijs gan atturējās no sava ierastā solonumura Tu esi mana mīlestība (albumā nav atrodams) dziedāšanas, bet buņģieris Pauls lauza vienus bungu kociņus pēc otriem, līdz pat aizņēmās tos no vietējiem. Ģitārists Reinis? Viltīgi smaidīgs, kā vienmēr. Jums vēl būs iespēja viņus visus redzēt ne vienā vien koncertā, jo turneja Latvijā patiesībā nemaz nevar beigties. Vismaz pa klubiem jau nu noteikti.
Bet absolūto oficiālās Zilā vaļa prezentācijas turnejas noslēguma koncertu klausieties aprīļa beigās kādā no Radio SWH dīdžeja Toma Grēviņa ceturtdienas raidījumiem Lielais vakars, kurā Double Faced Eels ar pilnu jaudu uzstāsies... Toma dzīvoklī. To, protams, varēs dzirdēt arī ēterā.