Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
7.aprīlī plkst. 16:00 pie nama Brīvības ielā 68 tiks atklāta gleznotāja, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Valdemāra Tones (1892-1958) piemiņas plāksne. Šajā namā mākslinieks dzīvoja un strādāja speciāli izbūvētā darbnīcā no 1936.gada līdz 1944.gadam, kad devās trimdā uz Vāciju; tur palika visi viņa darbi, jo meistars neko nepaspēja paņemt līdz. 1948.gada rudenī Tone pārcēlās uz dzīvi Lielbritānijā, Londonā.
Valdemārs Tone dzimis 1892.gadā Annenieku pagastā, līdz 1915.gadam mācījies Rīgas Pilsētas mākslas skolā, bet Pirmā pasaules kara laikā Penzas mākslas skolā. 1917.gadā iestājās strēlniekos, piedalījās Brīvības cīņās. Bijis Rīgas mākslinieku grupas un biedrības «Sadarbs» biedrs. 1925.gadā Vilhelms Purvītis uzaicināja Toni strādāt Latvijas mākslas akadēmijā, kur viņš vadīja portreta glezniecības klasi, bet no 1932.gada līdz 1944.gadam, kad devās trimdā, akta klasi. 1944.gadā Tone tika ievēlēts par LMA profesoru. 1934. un 1937.gadā Tone ieguvis KF prēmijas, 1934.gadā apbalvots ar Latvijas Mākslas akadēmijas izcila mākslinieka grādu, 1938. – ar Triju Zvaigžņu ordeni.
1943.gadā Rīgā izdots reprodukciju albums «Valdemārs Tone», 1944.gadā Anšlava Eglīša grāmata «Valdemārs Tone» un 1953.gadā Stokholmā «Tone: Fifty plates thereof four in full colour» (visi izdoti apgādā «Zelta Ābele»).
Valdemāra Tones glezniecība apliecina viņu kā vienu no oriģinālākajiem šīs paaudzes pārstāvjiem, kura mērķtiecīgi virzītais dzīves gājums un viengabalainais radošais sniegums atspoguļojas dažādās spilgtās šķautnēs. Spožākajā no tām atklājas viens no izcilākajiem latviešu portretistiem, citā Tone parādās kā studentu atzīts Latvijas mākslas akadēmijas pedagogs, un vēl citā kā savdabīga, neatkarīga un līdzcilvēku vienmēr augsti vērtēta personība. Tones agrīnie 1920.gada kubistiskie meklējumi mūsdienās tiek atzinīgi novērtēti latviešu klasiskā modernisma izstādēs Berlīnē, Kopenhāgenā, Stokholmā, Dublinā un Bordo. Savukārt, 20.gadsimta 30.gados nobrieda Tones savdabīgais portretista talants; viņš uzskatīja, ka «labā portretā ir jāredz cilvēks, kāds viņš ir bijis, kāds ir un kāds varētu būt nākotnē!»
Piemiņas plāksnes mērķis ir atgādināt par vienu no ievērojamākajiem latviešu gleznotājiem Valdemāru Toni, ar kura izcilākajām gleznām, gan 1920.gada kubisma meklējumiem, gan slavenajiem 20.gs. 30.gados gleznotajiem Annas portretiem var iepazīties Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Muzeja kolekcijā glabājas piecdesmit četras Tones gleznas, kā arī ogles zīmējumi un linogriezumi. Diemžēl, mākslinieka trimdas posma daiļrade – apmēram 200 darbu –, kas atrodas privātās kolekcijās Vācijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, ASV, Kanādā un Austrālijā, Latvijā pazīstama galvenokārt no reprodukcijām.
Ierosme par piemiņas plāksnes atklāšanu Valdemāra Tones pēdējā dzīves vietā Latvijā nāca no mākslinieka dzīvesbiedres Ainas Tones-Baker, kura dzīvo Lielbritānijā. Plāksne tapusi ar Ainas Tones-Baker un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu.