Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8915616t1hd24d.jpg)
Nav šaubu, ka lietišķo etiķeti svarīgi ievērot, rakstot pa pastu sūtāmas vēstules. Bet kā ar elektronisko saziņu? Šķiet, ka e-pastā varētu rīkoties brīvāk, ar formalitātēm lieki nesaspringstot.
Tā gluži nav — lai radītu labu iespaidu, etiķetes rāmjos jāturas arī tīmekļa sarakstē. Par tīkla pieklājības likumiem stāsta stila un lietišķās etiķetes konsultante Helēna Petrovska.
Ar smaidiņiem piebremzēt
Uz elektroniskā pasta vēstulēm attiecas tie paši noteikumi, kas jāievēro, rakstot vēstules uz papīra. Proti, jālieto sasveicināšanās teksta sākumā, pieklājīga uzruna un vēstules noslēgumā jāmin autora vārds.
Lietišķas vēstules ieteicams rakstīt ar melniem burtiem uz balta fona, atturoties no jebkādiem rotājumiem, tajā skaitā krāsainām puķītēm un saulītēm. Smaidiņi J, bēdu ģīmīši L u. c. ir neatņemamas elektroniskās saziņas sastāvdaļas, taču, sarakstoties par darba lietām, it sevišķi ar mazpazīstamām personām, šo emociju ekspresijas lietošanu vajadzētu piebremzēt.
Cienot e-vēstules saņēmēja laiku, svarīgi precīzi noformulēt vēstules tematu. Ja adresātam parasti dienā pienāk vairāki desmiti sūtījumu, vēstuļu gūzmā jūsu sūtījumam, protams, jābūt pamanāmam. Tomēr nepārspīlējiet ar tā izcelšanu, ja vien tā nav kāda patiesi ārkārtīgi svarīga ziņa. Piemēram, «subject» logā nevajag rakstīt «Nopietni jautājumi», ja pašā vēstulē klāstīts, kā esat nolēmuši pavadīt atvaļinājumu. Tāpat jāizvairās no nekonkrētiem virsrakstiem. Temats «khe khe khe», kaut arī principā atbilstu vēstulē aprakstītajiem amizantajiem notikumiem, adresātu samulsinās vai pat sadusmos, jo nav iespējams noprast, par ko ir runa.
Dancojošas pelītes var izgāzt
Jums adresētu vēstuļu tālākpārsūtīšana, izņemot atsevišķus gadījumus, principā nav korekta pat tad, ja tā nesatur kādus «intīmus jautājumus». Līdzīgi kā neskrienat pa pastu saņemtu vēstuli demonstrēt kaimiņu Annai vai Jānim.
Netrūkst cilvēku, kas savu darba ikdienu mēdz atsvaidzināt, pārsūtot kolēģiem un paziņām internetā atrastus jokus, anekdotes, ironiskas vai piedauzīgas prezentācijas. Ja jums ir šāds ieradums, apsveriet iespējamās sekas. Izsūtot tamlīdzīgus materiālus, nekad nevarat zināt, kurp to ceļš vedīs tālāk. Nereti joku saņēmēji tos pārsūta tālāk, neizdzēšot iepriekšējos saņēmēju un sūtītāju vārdus. Pasaule ir maza, un ja nu jautrā programmiņa ar dancojošām pelītēm un jūsu vārdu nejauši nokļūst jūsu klienta, biznesa partnera vai priekšnieka datorā?
Jāuzmanās, izmantojot e-pasta atbildes funkciju «Reply». Ja to lietojat, tad tikai rakstot par tiem jautājumiem, kas skarti pienākušajā sūtījumā. Saraksti par noteiktu tēmu var turpināt, iepriekšējos sūtījumus «velkot» līdzi: tas palīdz labāk izprast kontekstu. Taču izrakt vēstuļu arhīvā Ziemassvētku apsveikumu, lai ap Jāņiem ar temata lodziņā rēgojošos «Re» piedāvātu noslēgt jaunu darījumu — tā ir necieņas izrādīšana, rādot jūs kā paviršu cilvēku.
Jāuzmanās ar ķeburiem
Uz e-pasta sūtījumiem jāatbild divdesmit četru stundu laikā. Pat tad, ja nav iespējams sniegt pilnu atbildi, jādod ziņa, ka esat sūtījumu saņēmuši. Tas neattiecas uz atsūtītajiem jokiem — uz tiem nav nekāda pienākuma reaģēt.
Strīdīgs jautājums ir garumzīmju un mīkstinājuma zīmju lietošana. Ja sūtāt vēstuli pirmo reizi un nezināt, vai adresātam datorā šo burtu vietā neparādīsies ķeburi, var rīkoties divējādi. Vai nu vēstules beigās izsakiet cerību, ka teksts būs salasāms, un neskaidrību gadījumā gatavību to nosūtīt vēlreiz, vai arī lietojiet interneta valodu: aa, ee, kj, zh utt. Nopietnā sarakstē gan šī valoda nav ieteicama, jo teksts atgādina čatu saziņu, bet dažkārt tā ir vienīgā izeja.