Telpaugi. Aprīlis

FOTO: Inga Kundziņa

Ja augs ir iztērējis augsnē esošās barības vielu rezerves un piepildījis podu ar saknēm, tas jāpārstāda. To dara miera perioda beigās vai augšanas perioda sākumā, kas lielākajai daļai telpās audzēto augu ir pavasarī — no marta līdz maija beigām.

- Pārstāda gan nokarenās, gan krūmveida, gan ložņājošās (zemsedzi veidojošās) peperomijas (Peperomia). Pārstādīšanu apvieno ar pavairošanu — šo sukulentu spraudeņi viegli sakņojas, segums tiem nav vajadzīgs. Lielu augu var iegūt, dalot peperomijas ceru.

- Var apgriezt dažādu sugu un šķirņu dracēnas (Dracaena), īpaši tad, ja vienā podā stādītas vairākas un lapu rozetes izvietojušās dažādos augstumos. To, kura vairāk izstīdzējusi un kurai maz lapu, droši var nogriezt, jo griezuma vietā veidosies jaunas rozetes. Nogriezto dracēnas galotni var izveidot par spraudeni, apsakņot un iegūt jaunu augu. Dracēnas spraudenis var būt arī bez lapām (10–15 cm garš stumbra spraudenis sakņojas tieši tāpat kā lapainais), to sprauž vertikāli substrātā.

- Līdzīgi dracēnām, griež un sakņo jukas. Visbiežāk audzētā ziloņkājas juka (Yucca elephantipes) var būt viscaur lapota un ar vienu galotni, bet, ja to vairākkārt galotņo, veidojas stumbrs bez lapām, tās ir tikai dzinumu galotnēs. No vecākauga nogriezta jukas galotne istabas temperatūrā apsakņojas mēneša laikā. Nedaudz ilgāk sakņojas 20–30 cm gari stumbri bez lapām.

- Daudziem mājās aug naudas koks jeb portulaku krasula (Crassula portulaceae). Pēc ziedēšanas (decembrī vai janvārī) augs ir atjaunojis un līdzsvarojis barības rezerves, varat ņemt galotnes spraudeņus un apsakņot tos kūdras substrātā, istabas temperatūrā, gaismā, bez seguma. Lai iegūtu zarainu krūmu vai koku, apsakņoto spraudeni noteikti vairākas reizes galotņo. Nav jāsakņo 8–10cm gari spraudeņi, labi sakņojas arī 20–25 cm gari un jau zaraini spraudeņi.

- Pārstāda trihocerejus (Trichocereus), oreocerejus (Oreocereus), selenicerejus (Selenicereus), kleistokaktusus (Cleistocactus) un citus. Atkarībā no audzēšanas vietas podus izvēlas vai nu nedaudz lielākus par vecajiem, vai tieši tādus pašus. Ja trauka izmērs nemainās, no saknēm nokrata veco augsni un nedaudz saīsina saknes. Apgrieztajām saknēm nepieciešams viegli apžūt, tāpēc jaunajā augsnē iestādīto kaktusu 3–5dienas nelaista.

- Noziedējušos lapu kaktusus epifīļus (Epiphyllum) pārstāda un rūpīgi izgriež visus izstīdzējušos, kroplos un ziemas dzinumus, uz kuriem nekad neveidosies ziedpumpuri. Pēc noziedēšanas šie kaktusi labi jāmēslo, bet vasarā nedaudz jāiekaltē, lai nākamajā gadā bagātīgi ziedētu.

- Gastērijām (Gasteria) veidojas ziedpumpuri, garajos ziedkātos (to garums trīs četras reizes pārsniedz auga augstumu) plaukst pirmie ziedi. Atsevišķām sugām ap vecākaugu sarodas ļoti daudz jauno augu, daļai no tiem ir savas saknes. Šos augus var atdalīt no vecākauga un stādīt atsevišķos augsnes podiņos.

- Augsnes podos stāda kannas (Canna) un hedīhijas (Hedychium), kurām audzēšanas un kopšanas apstākļi ir vienādi. Ja sakneņi ziemu pārlaiduši augsnē podos, tos modina no ziemas guļas — liek mērenā siltumā un sāk laistīt. Kad dzinumi ir jau aptuveni 15 cm gari, augus var sākt mēslot.

- Pavairo dekoratīvo lapu begonijas (Begonia), izmantojot lapu plātņu spraudeņus. Lapas apakšpusē iegriež galvenās dzīslas un šādu lapu cieši piespiež (vai piesprauž ar sīkām stieplītēm) pie substrāta, pārsedz ar polietilēna plēvi, novieto gaismā un siltumā. Griezuma vietās attīstās jaunie audziņi. Modina vēl aizkavējušos begoniju gumus — tos stāda bagātinātā kūdrā, noliek siltumā un gaismā.

- Pavairojot lielaugļu cipreses (Cupressus macrocarpa) dažādās šķirnes, atcerieties, ka 8–10cm garo spraudeni nevis nogriež, bet norauj ar pēdiņu. Spraudeņus apsakņo kūdrā, siltumā, gaismā, zem seguma. Lielaugļu cipreses spraudeņi apsakņojas pusotra mēneša laikā. Apsakņojušos jaunaugus ik pa laikam galotņo.

- Sēj ienākušās baltziedu hemantes (Haemanthus albiflos) sēklas, kā arī pārstāda pašus augus. Ņemiet vērā, ka augs ar daudziem sīpoliem zied bagātīgāk nekā viens vienīgs atsevišķā podā. Tāpēc ir aplam no mātesauga atdalīt visus jaunaugus, ņem vien tik, cik nepieciešams pavairošanai.

- Lielziedu tunbergijai (Thunbergia grandiflora) jāsagādā režģis, kur kāpelēt, jo, sākoties augšanai pēc ziemas, tā vienlaikus veido dzinumus un zied. Labi aug gaišā vietā, kur nodrošināta stabila apmēram +22°C temperatūra. Lielziedu tunbergiju pavairo ar lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem (tos sprauž no aprīļa līdz oktobrim). Spārnainās tunbergijas (Thunbergia alata) sēj podiņos (lai nav jāpiķē) un audzē, kamēr var izstādīt paliekamā vietā — balkona kastē, iekarināmā traukā vai kur citur.

- Dušeneju (Duchesnea indica) jeb Indijas zemeni iestāda kastītē, lai tā uz visām pusēm var laist stīgas, kas viegli apsakņojas, veidojot jaunus zemeņaugus. Jaunās zemenītes podiņā stāda pa vienai, jo tās strauji sāk augšanu. Siltās telpās bieži jāmiglo ar mīkstu ūdeni, tas palīdz izvairīties no tīklērcēm.

Uz augšu