Domnieku kabatās milzu nauda

Pārdod kapitāldaļas

Vairākas amatpersonas aizvadītajā gadā guvušas milzu ienākumus no darījumiem, kuru atbilstību reālajai tirgus situācijai ir grūti pārbaudīt. Viena no tādām ir bijušais Rīgas mērs, šobrīd opozīcijas deputāts Gundars Bojārs (LSDSP). Viņš pērn divas reizes pārdevis sev piederošu uzņēmumu kapitāla daļas – katrreiz 140 tūkstošu latu vērtībā. Deputāts īpaši smalki nepaskaidroja RB, kā notikuši šie darījumi. Vispirms viņš paziņoja, ka uzņēmuma daļu pārdošana ir viņa privātā darīšana. Pēc tam tomēr paskaidroja, ka viņam jau daudzus gadus pieder kapitāldaļas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA «Krasts Invests» un SIA «Astramar Liepāja K.A.». Gadiem ilgi Bojāra deklarācijā norādītas arī 25 kapitāla daļas Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmumā SIA «Laskana IE», taču viņš RB paziņoja, ka par līdzdalību šādā uzņēmumā vispār neko nezinot. Deputāts arī paskaidroja «ekonomikas pamatus», proti, to, ka deklarācijās minēta kapitāldaļu nominālvērtība, bet tās tikušas pārdotas par tirgus vērtību. Salīdzinot deklarācijas par 2005. un 2004. gadu, var secināt, ka tikušas pārdotas 20 «Krasts Invests» kapitāldaļas ar nominālvērtību 1240 latu. Tas nozīmē, ka atradies pircējs vai pircēji, kas bijuši ar mieru tās iegādāties par 280 tūkstošiem latu. To, vai tiešām uzņēmuma vērtība ir augusi tik lielā mērā, ir grūti pārbaudīt, un likums neprasa, lai deklarācijā tiktu norādīts arī laimīgais jaunais uzņēmuma īpašnieks.

Tomēr kopumā pērn Bojāram īpaši spoži nav veicies, jo krietna daļa ienākumu tūdaļ arī zaudēta. Bojārs šķīris laulību un dalījis īpašumu ar bijušo sievu Daci Bojāri. Rezultātā tikuši dzēsti viņas un divu dēlu parādi par nekustamo īpašumu «Zīles» Ādažu pagastā. Bijušajai sievai nodotas arī tiesības uz finanšu līzinga turpināšanu 2004. gada apvidus auto «Mitsubishi Outlander», kā arī visa kopīgi uzkrātā iedzīve. Tā Bojārs aizņēmuma atmaksai un līguma izbeigšanai tērējis 295 tūkstošus ASV dolāru. Pats gan bez automašīnas viņš nav palicis un iegādājies līzingā pavisam jaunu «Mitsubishi Pajero Sport», tā cena bijusi 31,7 tūkstoši eiro, un līzings jāizmaksā līdz 2008. gada augustam. Vēl vairāk nekā 47 tūkstošus latu Bojārs ieguvis, pārdodot nekustamo īpašumu, kā arī saņēmis algu Rīgas domē, «Rīgas meža aģentūrā» un brīvostas pārvaldē.

Brīvostā deputāti parasti saņem vislielāko algu. Bojārs iepriekš bija brīvostas valdes priekšsēdētājs un trijos mēnešos – kamēr 2005. gada martā netika ievēlēta tagadējā domē – nopelnījis tur vairāk par 35 tūkstošiem latu. Gadu nostrādājot domē, saņemts krietni mazāk – tikai ap 12 tūkstošiem latu. Tā rezultātā Bojāra ienākumi pērn bijuši aptuveni 58 tūkstoši latu. Kopīpašumā ar bijušo sievu viņam palicis vienīgi zemesgabals un mežs Durbes lauku teritorijas «Zaķos».

Vecie, labie darījumi

Vēl interesantāk savus darījumus apraksta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, kurš arī saņēmis naudu par uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanu, kļūstot stāvus bagāts. 2004. gada deklarācijā Štrams nebija norādījis, ka viņam piederētu jelkādu firmu kapitāldaļas.

Ar Štramu neizdevās sazināties, taču attīstības departamenta preses sekretāre Marija Ābeltiņa skaidroja, ka līgums par attiecīgo kapitāldaļu pārdošanu uzņēmējam Mārtiņam Pevko tika noslēgts jau tālajā 1999. gadā. Toreiz Štrams nebija valsts amatpersona un viņam savi darījumi un ienākumi nebija jādeklarē. Tomēr jau tobrīd līgumā noteikts, ka nauda netiks maksāta uzreiz, bet tā dēvētajā atliktajā maksājumā. Tā par gandrīz visiem pilsētas plāniem atbildīgā amatpersona pērn tikusi pie 150 tūkstošiem eiro. Štrams nopircis arī jaunu automašīnu – minivenu «Toyota Previa» par 21 tūkstoti latu. Tādējādi Štrama kopējie ienākumi pērn bijuši 129 250 latu. Pilsētas attīstības departamenta maksātā alga bijusi 20 310 latu, Finanšu departaments viņam izmaksājis 1120 latu algu, SIA «Rīgas ĢeoMetrs», kur Štrams ir padomes vadītājs, maksātā alga bijusi 2400 latu. Štrama lietošanā ir dzīvoklis Liepājā, Krusta ielā, norādīts, ka dzīvokli viņš arī nomā. Skaidrā naudā Štrams uzkrājis 5800 latu, bet a/s «Hansabanka» uzkrāti 214 000 latu, 16 500 ASV dolāri un 30 100 eiro. Viņa izsniegto aizdevumu apmērs ir 106 000 latu.

Kārtīgais uzkrājējs

Atšķirībā no iepriekšējiem amatvīriem bijušais Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs («Saskaņas centrs») nav veicis nekādus darījumus ar uzņēmumu kapitāldaļām. Tomēr pērn viņa uzkrājumi bijuši aptuveni 150 000 latu. Deputāts RB skaidro, ka uzkrājis šo naudu, gadu pa gadam noguldot nopelnīto bankā. Tādējādi viņu var dēvēt par unikālu cilvēku, kurš no pašvaldības amatos saņemtās algas kļuvis ja ne gluži par miljonāru, tad par gana turīgu vīru gan. Protams, Dolgopolovs arī nav «ierindas deputāts». Viņš visu iepriekšējās domes sasaukuma laiku darbojies Rīgas brīvostas valdē, un šī institūcija uzskatāma par galveno «deputātu barotavu».

Papētot vairākus gadus iesniegtās deklarācijas, var konstatēt, ka Dolgopolova uzkrājumi tiešām auguši gadu pa gadam, tāpat kā brīvostā saņemtā alga. 2002. gadā viņa uzkrājumi bija 24 tūkstoši latu un brīvostā viņš saņēmis aptuveni 29 tūkstošus latu. Alga brīvostā pakāpeniski kāpusi un pērn, nostrādājot līdz martam, bijusi 66 tūkstoši latu. Protams, Dolgopolovs saņēmis algu arī kā domes deputāts un bijis arī Rīgas meža aģentūras konsultatīvas padomes loceklis, SIA «Rīgas satiksme» padomes loceklis, darbojies Latvijas Pašvaldību savienības domē un Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomē. Tomēr lielāko daļu amatu viņš zaudējis jau pavasarī, mainoties politiskajai varai, tāpēc vairs nav arī brīvostas valdē. Dolgopolovs nopircis vieglo automašīnu par 16 250 latiem, ziedojis partijai «Jaunais centrs» 2000 latu un izsniedzis aizdevumu 30 000 latu apmērā. Viņš izceļas ar to, ka joprojām krājbankā tur vecās padomju laika obligācijas par 8500 rubļiem. Dolgopolovs atzina, ka neuzskata to par relikviju, taču izmantot arī nekādi nevar. «Ko man ar tām darīt?» viņš vaicāja.

Būvnieks, auto cienītājs, parādnieks

Ar vērtīgiem un perspektīviem īpašumiem, milzu parādiem, daudzām automašīnām un salīdzinoši zemiem ienākumiem Rīgas domē izceļas galvaspilsētas maciņa turētājs – Finanšu departamenta direktors Kārlis Kavacs. Pērn viņš Rīgas domē nopelnījis apmēram 27,6 tūkstošus latu un vēl 1440 latu Rīgas meža aģentūrā, kur viņš strādā par darbības uzraudzības atbildīgo amatpersonu. Tajā pašā laikā viņam pieder 1988. gadā ražots «Volkswagen Golf», 1985. gada «Toyota Camry», 1985. gada «Volvo 740», 1981. gada «Honda Accord», kā arī jaudīgs 1985. gada motocikls «Yamaha». RB jau rakstīja, ka Kavacam pieder ēka un zeme Mežaparkā, Visbijas prospektā 45, kur viņš iecerējis būvēt nelielu daudzdzīvokļu ēku. Apbūves noteikumi tur ļauj celt namus līdz četru stāvu augstumam. Tomēr, ņemot vērā ekskluzīvo vietu, par iegādāto zemi Kavacs samaksājis 323 288 latus. Viņš noslēdzis arī rokasnaudas līgumu par jaunbūves pirkšanu 50 000 latu vērtībā, un vēlāk summa pieaugusi līdz 100 000 latiem. Savukārt K. Kavaca parādi pērn bijuši vairāk nekā 1,18 miljoni eiro. Viņš pats izsniedzis salīdzinoši niecīgus aizdevumus 2200 USD un 14 170 latu apjomā. Vienlaikus viņam palikuši aptuveni 100 tūkstošu latu lieli uzkrājumi, galvenokārt viņš tos glabā bankās un tikai 8000 latu deklarējis kā skaidras naudas uzkrājumus.

Bagātās lēdijas

Pie domes bagātākajām deputātēm RB atļaujas pieskaitīt trīs daiļā dzimuma pārstāves: bijušo Vides komitejas priekšsēdētāju Mariku Žuravļovu («Dzimtene»), Izglītības, jaunatnes un sporta komitejas priekšsēdētāju Baibu Brigmani (JL) un Sociālo lietu komitejas priekšsēdētāju Lauru Bulmani (JL). Nevarētu teikt, ka viņu bagātību īpaši vairojuši ienākumi Rīgas domē – viņas tur strādā tikai pirmo sasaukumu un jau iesoļojušas pašvaldībā ar solīdiem īpašumiem. Žuravļova ienāca Rīgas domē kā a/s «Marika» prezidente, un viņas uzņēmums pazīstams ar savu valūtas maiņas punktu tīklu. Viņai joprojām pieder vismaz 50% uzņēmuma, un šo daļu vērtība ir 200 tūkstoši latu. Jau iestājoties darbā domē, viņai piederēja dzīvoklis Brīvības bulvārī 30 un Paula Lejiņa ielā Zolitūdē. Tagad īpašumiem pievienojusies būve Zolitūdes ielā un zeme Spīdolas ielā Jūrmalā. Citu īpašumu Žuravļovai gandrīz nav, arī uzkrājumi ir mazi. Viņai pieder 1988. gadā ražots kravas furgons, 2000 eiro skaidrā naudā un 4000 latu noguldījumi. Jāpiebilst, ka Žuravļova izcēlusies ar paviršu attieksmi pret deklarācijas aizpildīšanu. No iesniegtā dokumenta varētu saprast, ka alga domē viņai nebūt nav galvenais – minēts, ka tā bijusi «apmēram» 5000 latu. Tāpat nav norādīts, kur viņa glabā bezskaidrās naudas uzkrājumus, bet sadaļā, kur jānorāda dalība uzņēmumos, zem paziņojuma par 50% kapitāldaļu a/s «Marika» rakstīts «5%», par kuriem sīkāk nekas nav paskaidrots.

Baiba Brigmane arī pirms darba Rīgas domē saņēma pietiekami lielu algu, būdama Saeimas deputāte. Tomēr par vērtīgāko varētu uzskatīt daļu īpašuma Valdemāra ielā 89 – tā ir piecstāvu daudzdzīvokļu māja, ko Brigmane kopā ar vēl vairākiem līdzīpašniekiem savulaik saņēmusi kā mantojumu. Tiesa, pirms gada viņa īpašuma tiesības dalīja vēl ar pieciem cilvēkiem, bet tagad uzradušies jau septiņi līdzīpašnieki. Brigmane diviem cilvēkiem pārdevusi vienu no šīs mājas dzīvokļiem par 80 tūkstošiem latu. 58 tūkstošus eiro un 12 tūkstošus USD viņa ieguldījusi investīciju portfelī, par kuru amatpersonas deklarācijā sīkāk nekas nav norādīts. Brigmanei pieder arī dzīvoklis Rīgā citā vietā, kā arī mājiņa Jūrmalā, Ozolu ielā, un 1355 «Latvijas kuģniecības» akcijas, kuru vērtība ir 1355 lati. Bez darba Rīgas domē B. Brigmane ir Banku augstskolas docente un a/s «Rīgas starptautiskā autoosta» padomes priekšsēdētāja. Viņa pērn saņēmusi darba algu – Banku augstskolā – 8612 latu, bet autoostā – 7124 latus. Arī domē nopelnīts gluži labi – 8025 lati. Brigmanei ir parādsaistības 12 500 latu apjomā, bet viņa pati aizdevusi 30 000 latu.

Uzņēmēja Laura Bulmane pērnā gada pavasarī sāka darbu domē kā ļoti bagāta sieviete – ar aptuveni 240 tūkstošu latu lieliem noguldījumiem bankās un 2000. gadā ražotu auto. Deputātes darbības laikā uzkrājumi ir sarukuši līdz 210 tūkstošiem latu, turklāt viņai nācās aiziet no darba vairākos uzņēmumos, lai nenonāktu interešu konfliktā, tomēr viņai joprojām pieder kapitāla daļas. Kā vērtīgākās varētu minēt 25 daļas SIA «Solidus», kuru vērtība ir 4675 lati. Jāpiebilst, ka Bulmane ir aizdevusi vēl 336 050 latu, līdz ar to kopējie īpašumi varētu būt vismaz pusmiljona latu vērtībā. Ienākumi un algas ir salīdzinoši niecīgas, turklāt lielākā bijusi domē – 7598 lati. 5000 latu viņa saņēmusi kā dividendes no SIA «Solidus», un pieklājīgi bijuši arī procenti no ieguldījumiem bankās - 4111 latu no «Sampo bankas"» un 2191 lats no «HVB Bank Latvia».

Trūcīgākais gals

Pie trūcīgākajiem deputātiem var pieskaitīt tos, kuri nav bijuši aktīvi biznesā pirms tam. Atšķirībā no daudziem kolēģiem viņi nesaņem naudu par daudzus gadus iepriekš pārdotām uzņēmumu daļām un nav tikuši arī bagātu institūciju vai ostas padomēs un valdēs. Pie tādiem noteikti var pieskaitīt Atmodas laika tautas mīluli Daini Īvānu (LSDSP). Viņa ienākumi pērn bijuši 12 879 lati par darbu domē, 294 lati – par darbu domes Kultūras pārvaldē un 1050 latu kā honorārs no Latvijas Televīzijas. Īvāns ticis pie dzīvokļa Zvaigžņu ielā, kura iegādei ņēmis 25 000 latu aizdevumu, viņam pieder 2003. gadā ražots mazauto «Nissan Micra». Īvānam gan pieder lauku īpašums Aizkraukles rajonā ar 23 hektāriem zemes.

Līdzīgi sokas arī domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājam Andrejam Krastiņam (TP), kurš turklāt ilgu laiku pavadījis slimojot. Viņš saņēmis 8365 latus domē un 591 latu pašvaldības aģentūrā «Rīgas gaisma», kur viņš ir konsultatīvās padomes loceklis. Deputātam pieder tik vien kā dzīvoklis kopīpašumā ar sievu, bet viņa parādsaistības ir 2886 lati.

Arī Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK) visvairāk nopelnījusi, strādājot par deputāti – 10 334 latus. Viņa izpildījusi arī vairākus līgumdarbus valsts aģentūrā «Tautas mākslas centrs», par kuriem saņēmusi no 15 līdz 120 latiem, kā arī 294 latus nopelnījusi par līgumdarbu Rīgas domes kultūras departamentā.

Deputāta Genādija Kotova (PCTVL) ienākumi pērn bijuši 7969 lati. Viņš domē saņēmis darba algu 6440 latu un vēl 1529 latus kā pašvaldības SIA «Rīgas nami» valdes loceklis. Kotova īpašumā ir dzīvoklis un uzkrāti 15,2 privatizācijas sertifikāti, viņam ir 8000 eiro parādsaistības.