Ārstēšanas metode, kad karsta ūdens vannā paaugstina cilvēka ķermeņa temperatūru, ir hipertermija. To lieto HIV un AIDS, C vīrushepatīta un vairāku onkoloģisku slimību papildārstēšanā. Šo metodi neiesaka cukura diabēta, epilepsijas, nieru mazspējas, aknu cirozes, aizkuņģa dziedzera, smadzeņu audzēja un leikēmijas pacientiem.
Ārstēšanās ar karstu ūdeni
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vispārējās vadāmās hipertermijas (VVH) klīnikas izpilddirektors Valdis Smiltenieks skaidro, ka procedūras laikā iet bojā daļa vīrusu, sēnīšu, ļaundabīgo audzēju šūnu, kam ir zema siltuma izturība, savukārt imūnsistēmas aizsargspējas palielinās.
Onkologs Romualds Erdmanis uzsver, ka VVH metodei nav blakusefektu, ja ievēro pacientu atlases kritērijus: vecums līdz 65 gadiem, nav psihisku slimību, traumu, asinsrites traucējumu, smagu motoro, veģetatīvu vai psihisku traucējumu u. c. Pirms procedūras nepieciešama rūpīga izmeklēšana un analīzes.
Lai metode būtu efektīvāka, pirms VVH procedūras pacientam intravenozi ievada narkozi. Tā nomāc termoregulācijas centra darbību smadzenēs, un organisms viegli pieņem apkārtējās vides temperatūru. Tādēļ pirtī cilvēka ķermeņa temperatūra būtiski nemainās, jo svīšana ir dabiska aizsargreakcija.
Procedūras laikā pacientu gandrīz pilnīgi iegremdē hidromasāžas vannā, virs ūdens atstāj tikai galvu un rokas. Vannā uztur 45°C karstu ūdeni. Pacients tajā atrodas 20–35 minūtes, līdz viņa ķermeņa temperatūra sasniedz 43,2–43,8°C. Šajā brīdī organismā notiek īpaši aktīva vielmaiņa — sadeg imūnsistēmas sārņi, vīrusi un ļaundabīgo audzēju šūnas. Ķermeņa temperatūru barības vadā nosaka aparāts. Vienlaikus cita iekārta papildus ventilē pacienta plaušas, bet monitors uzrāda pārmaiņas, kas notiek organismā. Ja ir nepieciešams, sildīšanu var pārtraukt.
Kad pacientu izceļ no vannas, vietās, kur maģistrālie asinsvadi ir tuvāk ādas virsmai, novieto pūšļus ar ledu. Pamostoties no narkozes, ķermeņa temperatūra jau ir ap 37°C. Trīs stundas pēc procedūras var doties mājup.
Ar VVH metodi pacientu pilnīgi neizārstē, taču pagarina dzīvildzi, uzlabo dzīves kvalitāti, mazina sāpes un iepriekš saņemtās staru un ķīmijterapijas blakusefektus. Lai panāktu lielāku efektivitāti, izstrādātā metodes tehnoloģija ārstēšanas kursā paredz divas procedūras ar 5–7 dienu intervālu. 3–6 mēnešus pēc VVH kursa pabeigšanas organisms nostabilizējas, pēc tam izvērtē veikto procedūru efektivitāti. Pacientu ambulatori novēro vēl trīs gadus.
Katras VVH procedūras izmaksas svārstās no 3000 līdz 3500 latu. Šobrīd valsts nepiedalās to līdzfinansēšanā, taču V. Smiltenieka praksē ir gadījumi, kad izdevumus pilnīgi vai daļēji apmaksā apdrošināšanas kompānija vai pašvaldība. Iespējama arī norēķināšanās pa daļām.